Tā varu secināt pēc Valsts policijas sniegtās informācijas par pērn konstatētajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē un līdz ar to arī dažādiem negadījumiem. Pārsteidzošā kārtā daudzās pozīcijās situācija, salīdzinot ar 2023. gadu, ir uzlabojusies, tomēr tik un tā, manuprāt, ir vērtējama ar lielu mīnus zīmi.
Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis ar šo informāciju iepazīstināja Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē, savukārt VSIA “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis informēja par ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušajiem. Proti, pērn Latvijā reģistrēti 1318 agresīvas braukšanas gadījumi, kas ir par 257 gadījumiem mazāk nekā 2023. gadā, samazinājies arī pārkāpumu skaits par telefona lietošanu pie stūres. Sākti 3288 kriminālprocesi un administratīvā pārkāpuma procesi par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā, kas ir par 3,8% jeb 125 gadījumiem mazāk nekā vēl pirms gada. Retāk pieķerti arī auto vadītāji narkotiku reibumā. 744 no transportlīdzekļu vadītājiem alkohola reibumā bija iesaistīti ceļu satiksmes negadījumos, un tas ir par 24 cilvēkiem mazāk nekā iepriekš. Diemžēl arī pērn Latvijā satiksmes negadījumos gāja bojā 111 cilvēki . Bet arī tas ir mazākais rādītājs kopš valsts neatkarības atgūšanas. Pērn kopumā tika reģistrēti 17 479 ceļu satiksmes negadījumi, kas ir par 1420 negadījumiem mazāk nekā 2023. gadā.
Pozīcijas, kur rādītāji pieauguši, ir, piemēram, atļautā braukšanas ātruma neievērošanā – 2024. gadā konstatēti 77 712 pārkāpumi, kas ir par 13,5% jeb 9260 pārkāpumiem vairāk nekā 2023. gadā, kā arī pieaudzis fiksēto gadījumu skaits, kad nav lietota drošības josta – pērn 9862 gadījumi, kas ir par 2742 gadījumiem vairāk nekā pirms gada.
“Druvā” jau esam rakstījuši, ka šis gads ceļu satiksmes negadījumu ziņā iesācies pavisam skumji, un tam nevajadzēja ne garas svētku brīvdienas, ne autovadītājus apreibinošo vielu ietekmē. Tāpēc ir jautājums, vai situācija, kad negadījumi un pārkāpumi ir samazinājušies, ir atsevišķs izņēmums, vai tomēr var cerēt, ka tā ir jauna tendence, kas turpināsies. Skaidrs, ka paradumu maiņai ir vajadzīgs vairāk nekā viens gads, tāpēc rādītāji būtiski uzlaboties nevar viena vai pāris gadu laikā, tomēr pie ceļu satiksmes drošības uzlabošanas Latvijā ir strādāts daudzus gadus, tāpēc cerams, ka gan Ceļu satiksmes drošības direkcijas, gan Valsts policijas kampaņas un daudzu citu iestāžu atgādinājumi par pārkāpumu traģiskajām sekām, vismaz galveno autoceļu stāvoklis un mūsu katra atbildības līmenis ir sasniedzis tādu pakāpi, lai šie skaitļi patiesi gadu no gada samazinātos.
Komentāri