Svētdiena, 23. jūnijs
Vārda dienas: Līga

Ir iespējas kāpt augstāk

Druva
23:00
23.08.2006
3

Priecēja tas, ka Cēsis apmeklēja tieši ekonomikas ministrs, jo viņa vadītā ministrija ir tā, kas gādā, lai uz attīstību virzītu ne tikai Rīgu, bet arī citas Latvijas pilsētas, piemēram, Cēsis. Arī sarunas gaitā ar ministru atklājās daudzi jautājumi, kuri ir saistīti tieši ar Cēsīm, pilsētas vidi un līdzekļu piesaisti. Tas ir liels pluss, ka diskusijā tās dalībnieki runāja par konkrētām lietām. Man patīk tas, ka ministrs veic aktīvu rosību un darbu saistībā ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu sadalījumu. Viņš nebaidās no radikālas rīcības un ir slēdzis vairākas šaubīgas programmas, lai ar to palīdzību nebūtu iespējams izsaimniekot līdzekļus.

Protams, ar ministra vizīti nevar rast risinājumus dažkārt samilzušajiem jautājumiem. Nenotiek tā, ka vienas dienas laikā Ministru prezidentu iepazīstina ar jautājumu un nākamajā nedēļā to jau izskata Ministru kabineta sēdē. Bet galvenais ir uzsākt diskusiju. Tajā varēja pamanīt, ka ministram dienas ir ļoti aizņemtas un laiku ārpus kabineta viņš velta konkrētās situācijas iepazīšanai. Tās lietas, par kurām runāja uzņēmēji un pašvaldību pārstāvji – tā bija tā sāls. No mazpilsētas vides mēs devām to mazo graudu, lai viņš saprastu reālo situāciju. Tā viņam arī ir vieglāk izlemt, ko darīt tālāk, pieņemot lēmumus un sēžot ministra krēslā.

Tā kā viens no manis uzdotajiem jautājumiem skāra investīciju projektu aktualitātes, ministrs apstiprināja, ka arī turpmāk būs iespēja piekļūt Eiropas Savienības līdzekļiem. Tāpēc es gribētu ieteikt nebaidīties un spert soli, rakstīt projektus arī citiem uzņēmējiem, jo tā ir iespēja mazināt riskus, piemēram, ņemot kredītu. Pēc tam

var veiksmīgāk attīstīties, jo laiks skrien ļoti ātri. Mums diemžēl ir jāielec laika vilcienā, jo pretējā gadījumā gan Eiropas lielie uzņēmēji, gan firmas no Rīgas, kuras dominē savā sfērā, pārņems nozari mazpilsētās, nogriežot iespēju attīstīties vietējiem uzņēmējiem.

Lai iegūtu finansējumu no valsts un ES, mazpilsētas uzņēmējiem investīciju piesaistīšanas projektu rakstīšana ir viena no iespējām dabūt papildus līdzekļus. Bet tos neraksta tikai projektu rakstīšanas dēļ. To dara tādēļ, ka uzņēmējs ir stingri apņēmies attīstīties savā sfērā, kuru viņš pārzina. Lielākā muļķība būtu rakstīt projektu ne – savā sfērā, vēloties ielekt svešā lauciņā. Projektam ir jāizdzīvo arī bez Eiropas atbalsta. Finansētājiem ir jāredz, ka uzņēmējs vēlas plānveidīgi realizēt savas ieceres ar mazāku kredīta risku.

Arī bez iespējas saņemt Eiropas Savienības atbalstu biju nolēmis tālāk attīstīt firmu. Tieši manā pakalpojumu sfērā – veļas mazgāšanā un ķīmiskajā tīrīšanā – es arī piesaistu līdzekļus. Es sapratu, ka dzīve piespiež radikāli uzlabot strādnieku darba un vides apstākļus, kā arī pielāgot tehnoloģiskās iekārtas Eiropas standartiem. Jebkuram uzņēmējam mūsdienās ir rūpīgi jāpārdomā iepriekš minētie faktori, jo turpmāk arvien dominēs tehniskā nodrošinājuma, strādnieku interešu, darba vides uzlabošana un ražošanas izmaksu mazināšana.

Tā kā es arī esmu viens no uzņēmējiem, kurš iesniedz investīciju piesaistīšanas projektus, man ir savs vērtējums un skatījums uz to vērtēšanas kārtību un sistēmu. Pēdējā gada laikā esmu izgājis cauri investīciju projektu sagatavošanas un ie-sniegšanas procesiem, izņemot grūstīšanos pie durvīm. Taču tas bija tikai fināls un redzamā daļa. Tam visam bija arī neredzamā puse. Gada laikā divas reizes tika mainīti spēles noteikumi projektu rakstītājiem un gatavotājiem. Uzskatu, ka valsts nebija pienācīgi sagatavojusies, lai investīciju programmas uzņēmējiem būtu pilnīgi skaidras un nepārprotamas. Tās bija vai nu sasteigtas, vai rūpīgi nepārdomātas, pildot Eiropas direktīvas. Tāpēc vēlāk vajadzēja mainīt spēles noteikumus, steigā tos pielāgojot Latvijas situācijai. Skaidrības nebija līdz pat projekta beigām, radot haosu un uzņēmēju neapmierinātību. Plānojot ie-sniegt arī savu projektu un rēķinoties ar esošajiem naudas līdzekļiem, es startēju ar pavisam citiem nosacījumiem. Notika izmaiņas Ministru Kabineta noteikumos, mainīja procentuālo sadalījumu, pēc kura rēķina atbalsta piešķiršanu. Tas daļēji izjauca manu naudas plūsmu, plānus un samazināja projekta iesniegšanas termiņu. Tas savukārt nozīmēja, ka viss bija jāsasteidz.

Raugoties nākotnē, varu teikt, ka pakalpojumu sfēra visā Latvijā, nerunājot tikai par veļas mazgāšanu un ķīmisko tīrīšanu, ir vidējā līmenī. Tas nozīmē, ka ir iespējas attīstīties pakalpojumu sniegšanas kvalitātes līmenī. Cilvēki arī nākotnē pirks šos pakalpojumus – transporta, ēdināšanas, telpu uzturēšanas un apsaimniekošanas, kā arī citus. Viņi pakalpojumus iegādāsies ar domu tos deleģēt profesionāļiem, lai savā algu sarakstā nebūtu jātur, tā teikt, lieki darbinieki. Sociālais faktors arvien noteiks risku, jo uzturēt strādnieku, maksāt sociālo nodokli, garantēt atvaļinājumu, apmaksāt slimības laiku, nodrošināt darbinieku aizvietošanu un citas lietas ir smags pārbaudījums jebkuram uzņēmējam. Lielajiem uzņēmumiem būs izdevīgi pirkt papildus servisu, tāpēc pakalpojumu sfērai nākotnē ir kur augt. Pierakstījusi INGA BITE

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vasaras saulgrieži zīmīgi bijuši visām tautām

17:04
20.06.2024
38

Cik ļoti gaidām pavasari atnākam, pēc tam – kaldinām plānus, ko darīsim vasarā, ko pagūsim īstenot gada siltajā, saulainākajā periodā. Mēs, kas dzīvojam ziemeļu puslodē, visvairāk dienas gaismas saņemam Vasaras saulgriežos – neviena cita diena to nenes tik daudz kā šī burtiskā nozīmē. Tas ir lūzuma punkts, kurā dienas sāk kļūt īsākas un naktis garākas. […]

Karš turpinās

17:03
18.06.2024
18

Tikšanās ar ukraiņiem vienmēr ir emocionāla, gan ar tiem, kuri kā bēgļi nonākuši Latvijā, bet kuru radinieki turpina sargāt savu tēvzemi, gan tiem, kuri arvien dzīvo Ukrainā. Tāda tā bija, arī satiekoties ar skolotāju Nataliju Vodianu, kura Latvijā ieradās kopā ar skolēniem, lai pie mums divas nedēļas atpūstos no ikdienā piedzīvotā viņu valstī, kur kara […]

Kādu bruģējām ceļu uz Briseli

22:56
16.06.2024
51

Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu droši var teikt – ievēlējām gudrus cilvēkus, kuri aizstāvēs Latvijas intereses un pratīs to izdarīt. Pie vēlēšanu iecirkņiem satiktie atklāja, ka nav bijis grūti izvēlēties, jo skaidrs, kādu nākotni vēlas. Visgrūtāk bija tiem, kuri par politiku neinteresējas un vēlēšanās piedalījās pirmoreiz. Kāda astoņpadsmitgadnieka mamma dalījās pārdomās, ka ar dēlu daudz […]

Zudušais un palikušais

07:55
14.06.2024
35

Šodien Latvijai sēru noformējums. Ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Vistiešāk tā skar tos, kas genocīdu piedzīvoja uz savas ādas, arī tos, kuru priekšteči bija uz Sibīriju izsūtīto vidū. Diemžēl tādu ir ļoti daudz, gandrīz katrā latviešu ģimenē ir bijis kāds deportāciju skartais, ja ne gluži ģimenē, tad draugs vai kaimiņš bija nelaimīgo vidū. Un […]

EP vēlēšanas: bez pārsteigumiem

06:01
14.06.2024
419

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, 9 deputāti no Latvijas ir ievēlēti, un viss pagājis mierīgi, vien daži nelieli incidenti. Nopietnākais no tiem bija desmit neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes kādā iecirknī, ko pamanīja acīga vēlētāja. Valsts policija un Drošības dienests izmeklēja šo gadījumu, un izrādījās, ka tā bijusi neuzmanības kļūda, aploksnēs esošie biļeteni ir derīgi. Bija […]

Dabas likumi un selektīvā empātija

21:57
13.06.2024
70

Durbes jūras ērgļu ligzdā vairākus gadus pēc kārtas ligzdošana beidzās nesekmīgi, tāpēc nolēmu, ka šo skaisto putnu dzīves gaitām nesekošu. Ir bēdīgi, ka tā arī neizaug jauni ērgļi. Tomēr mākslīgā interneta algoritms manu interesi atceras un ik pa laikam parāda ziņas par putnu vērošanas kamerās redzamo. Tā uzzināju, ka arī šogad jūras ērgļu Mildai perējums […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
18
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
22
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
33
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
25
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
40
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi