Otrdiena, 29. aprīlis
Vārda dienas: Vilnis, Raimonds, Laine

Imkas dziesmām vajag brīvības

Druva
23:00
06.07.2007
19

Cēsu Izstāžu nama vadītāja

Imantdienas ir fenomens latviešu mūzikas dzīvē. Tur vainīgs pats Imants Kalniņš un viņa mūzika. Viņš ir ģēnijs, kura muzikālā amplitūda ir ļoti plaša. Imants Kalniņš ir lielisks simfoniķis, kurš ienesa jaunas un nedzirdētas vēsmas šajā žanrā. Kad komponists sevi tajā pieteica, simfonisko mūziku sāka klausīties tie, kuri to nekad nebija darījuši un varbūt pat sevī domāja, ka nekad to nedarīs. Imants spēja mainīt šo cilvēku uzskatus un domāšanu.

Arī tautai dziedamās dziesmas viņš prot uzrakstīt kā neviens. Tās nav seklas, bet tās var dziedāt arī tie, kuriem nav muzikālās dzirdes. Arī dziesmu teksti ir dziļi un domāt liekoši. Komponista ģenialitāti apliecina arī tas, ka viņš joprojām ir populārs. Es klausījos viņa dziesmas, mani bērni to darīja, un esmu pārliecināta, ka arī mazbērni klausīsies un dziedās līdzi.

Imanta Kalniņa mūzika, tā ir arī mana jaunība. Atceros, kā studentu gados dziedājām dziesmas no Liepājas teātra izrādēm. Īpaši atmiņā palikušas dziesmas no “Princis un ubaga zēns”, kas uzreiz kļuva leģendāras, tautā iemīļotas, tās dziedāja visi, dažreiz pat paslepus. Jo bija tāds laiks. Imants Kalniņš savā ziņā bija disidents, katrā ziņā ne tas vēlamākais cilvēks valdošajai elitei. Viņš bija tautas komponists, simbols tā laika brīvības alkām, kas varbūt nebija redzamas, bet sirdīs tomēr nēsātas.

Savulaik esmu apmeklējusi Imantdienas Piebalgā tā jautrā sociālisma laikā, kā to mēdz dēvēt pretēji skarbajam kapitālismam. Iespējams, šie Imanta Kalniņa dziedāšanas svētki, īsti tautas mītiņi, bija sākums dziesmotajai revolūcijai, kas mums atnesa neatkarību. Tur pulcējās brīvdomātāji un tie, kuriem gribējās kaut ko savu, latvisku. Un bija jauns, talantīgs komponists, kuram patriotisms bija asinīs, kurš bija īsts savējais un ar savu mūziku spēja aizraut. Tas tautu saistīja pie viņa. Protams, sava nozīme bija arī vietai, jo Piebalga tomēr ir latviskākais un skaistākais novads. Imantdienu gaisotne Piebalgā bija unikāla, vārdos neaprakstāma. Šis bija gadījums, kad viss sakrita, lai rastos fenomens – Imantdienas. Ir lietas, kas dzīvē tā laimīgi sakrīt, un viss notiek! Savukārt citreiz vari pūlēties, cik gribi, bet rezultāta nav.

Tagad, kad sācies skarbais kapitālisms, šis pasākums, tāpat kā daudzi citi, kļuvis komercializēts, to paņēmusi šovbiznesa industrija. Saprotu, ka ir citi laiki, divreiz vienā un tajā pašā upē iekāpt nevar, bet man tas kaut kā nerīmējas kopā. Īpaši nesimpatizē viens aspekts. Pie Alauksta biļetes pārdeva un kontrolēja simpātiskas kundzītes, tagad apmeklētājus sagaida melnā tērpti apsargi, drūmi, spēcīgi. Viss Cēsu Pils parks ir iežogots. Tad domāju, vai tiešām esam tik traki un nevaldāmi, ka Imants Kalniņš šādi jānorobežo no klausītājiem? Manuprāt, tie, kuri nāk uz Imantdienām, ir īpaši cilvēki, te nenāk tie, kuri grib ārdīties un taisīt ziepes. Imanta Kalniņa mūzika taču nerosina uz plosīšanos. Šīs nianses uzliek savu zīmogu. Man tas liekas nepieņemami, tas sabojā šī unikālā pasākuma atmosfēru, jo Imanta dziesmas nebeidzas parkā, tām vajadzīga brīvība. Tāpēc arī vislabāk tās skanēja Piebalgas ārēs, skanēja, kaut arī kādu laiku bija aizliegtas.

Priecē, ka, neraugoties uz vispārējo komercializāciju, Imanta Kalniņa ģeniālā mūzika šai tendencei nav pakļāvusies, un esmu pārliecināta, ka cilvēki viņa dziesmas mīlēja un mīlēs arī turpmāk. Pierakstījis Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpināt strādāt vai doties pelnītā atpūtā?

06:15
27.04.2025
25

Šķiet, Latvijā atbildi uz šādu jautājumu apdomā rūpīgi. Pēc Eurostat datiem 44,2% iedzīvotāju vecumā līdz 74 gadiem, kas saņem pensiju, turpina strādāt. Tas ir otrs augstākais rādītājs Eiropas Savienībā. Un gandrīz puse Latvijas pensionāru turpina strādāt galvenokārt finansiālu apsvērumu dēļ. Kā gan ne, ja aprēķini rāda, ka lielākoties pensija ir uz pusi mazāka, nekā pirms […]

Laikam tikai šķiet pašsaprotami

08:15
26.04.2025
22

Nedēļas nogale kalendāros ierakstīta talkošanai. Jau astoņpadsmito gadu tūkstoši cilvēku pilsētās, pagastos kopā strādās, lai Latvija kļūtu tīrāka. Pēdējos gados gan talkās ne tikai vāc atkritumus, tiek arī stādīts, atjaunots. Gatavojoties jau ikgadējai Lielajai talkai, tās organizatore Vita Jaunzeme ierosinājusi un mudina atbalstīt, ka talkas reizē kā vēsturisku un atraktīvu mūsdienu tradīciju iekļauj Latvijas Nemateriālā […]

Ainava pēc Lieldienām

07:27
26.04.2025
42

Lieldienas aizvadītas, Krievijas solītā uguns pārtraukšana Lieldienās izrādījušies klaji meli. Uzbrukumi un uzlidojumi no Krievijas Ukrainai turpinājās un turpinās. Turpinās arī ASV prezidenta Donalda Trampa centieni kļūt par miera nesēju. Dažādajos prezidenta un viņa administrācijas paziņojumos bieži izskan piedāvājums atdot gan Krimu, gan citas Ukrainas okupētās teritorijas Krievijai. Tiesa gan, ik pa brīdim izskan arī […]

Esam kultūras baudītāji

14:27
22.04.2025
25

Latvieši ir kultūras baudītāji, tas zināms izsenis. Arī šajā “Druvas” numurā esam rakstījuši par dažādiem, turklāt kupli apmeklētiem kultūras pasākumiem. Kad lasīju “Kultūras aktivitātes barometrs 2024” rezultātus, uzreiz iztēlojos arī mūsu novadniekus, jo šķita, tas rakstīts tieši par mums. Proti, jaunākais pētījums apliecina, ka kultūras patēriņš Latvijā palielinās. To, ka pēc pandēmijas pasākumus sāk apmeklēt […]

Akcijas acu aizmālēšanai?

09:06
13.04.2025
67

Šonedēļ norisinās Eiropas mēroga satiksmes ātruma kontroles akcija un visās dalībvalstīs, arī Latvijā, policisti aktīvāk seko, lai braucēji pārvietotos noteikumiem atbilstoši. Ātruma pārsniegšana ir biežāk fiksētais satiksmes noteikumu pārkāpums un arī iemesls smagiem satiksmes negadījumiem ar letālu iznākumu. Vai šādas akcijas, kas norisinās divas reizes gadā, dod vēlamo efektu un mazina pārkāpumu skaitu? Droši vien […]

Neziņas, šaubu, pārliecināšanas laiks beidzies

08:04
12.04.2025
51

“Nu tas ir beidzies, varēs mierīgi dzīvot tālāk,” kad    noslēdzās partiju deputātu kandidātu    sarakstu iesniegšana, ar atvieglojumu sacīja sabiedriski aktīvs, pazīstams novadnieks. Viņš pastāstīja, ka ir noguris no politiķu uzbāzības. Viņu uzrunājušas četras partijas un aicinājušas sarakstā, cita par citu neatlaidīgāk. Politiski aktīvie pierunājuši, lai padomā un dod atbildi līdz skaidrošanai, kādi būs […]

Tautas balss

Cēsis ir pieprasītas

23:26
27.04.2025
20
1
L. raksta:

“Tagad, kad Cēsīs nevar izbraukt pa Lapsu ielu, redzam, cik dzīva ir satiksme pilsētā. Tas labi vai slikti, cits jautājums. Protams, satiksmes mierinātājiem situācija varētu nepatikt, bet tagad ieraugām patieso plūsmu. Pilsētā dzīvo un to apmeklē daudz cilvēku. Jā, ielās redzam maz gājēju, bet kopumā Cēsis ir galamērķis daudziem,” sprieda pensijas vecuma kungs L.

Sociālajos tīklos izteiktie solījumi pazudīs

23:25
26.04.2025
16
8
Cēsniece Z. raksta:

“Feisbuks pilns ar pašvaldību vēlēšanu kandidātu solījumiem. Agrāk, kad tos lasījām drukātā veidā, vēlāk katru ievēlēto deputātu varēja turēt pie vārda, bet kā tagad? Sociālajos medijos publicētais, rakstītas vai runātais, taču laika gaitā pazudīs. Manuprāt, to jau katra partija un kandidāts var pats izdzēst. Tad nu pēc pāris gadiem ķer vēju laukā, solījumi pazuduši. Vajadzētu […]

Pacienta paldies mediķēm

23:25
25.04.2025
22
Rozuliete Gaida raksta:

“Tikai veselā miesā mājos vesels gars. Tāpēc saku lielu paldies Stalbes mediķēm Anitai Viškintei un Sandrai Zepai, kuru darbam pateicoties esmu izveseļojusies. Saņēmu sirsnīgu attieksmi, iejūtību, izpratni un teicamu ārstēšanu,” sacīja seniore, rozuliete Gaida.

Baltās ietves

05:09
25.04.2025
14
Cēsnieks Artūrs raksta:

“Lai gan ziema bija maiga un ietves reti tika kaisītas ar sāli, tomēr vecpilsētā to segums ir balts. Tāds tas bija arī agrākos pavasaros, un pat vasarā lietus nespēja izmazgāt sāli no bruģa. Varbūt bruģakmeņiem tas nekaitē, bet rada dīvainu ainu un liek aizdomāties, cik sāls ticis uz ēku pamatiem,” viedokli pauda cēsnieks Artūrs.

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
15
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Sludinājumi