Otrdiena, 7. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Iespēja glābt dzīvību. Pasaules asinsdonoru diena

Anna Kola
08:20
15.06.2022
19

Ik gadu 14.jūnijā visā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules asinsdonoru diena. Šī gada tēma ir “Asins ziedošana ir solidaritātes akts. Pievienojies un glāb dzīvības!”

Aktuālā informācija Valsts asinsdonoru centra (VADC) interneta vietnē vēstī, ka patlaban visvairāk trūkst B-, 0- un arī A+ asins rezerves. Mūsdienās tāda regulāra asins ziedošana, šķiet, nav retums. Diezgan bieži dzirdams, ka kāds ieplāno vizīti uz asins nodošanas punktu, un tas nebūt netiek pasniegts kā kaut kas ārkārtējs. Taču šī darbība dod iespēju glābt kāda dzīvību.
Pavisam drīz klāt būs vasaras pilnzieds – Līgo svētki, bet tas ir arī laiks, kad mēdz notikt nelaimes gadījumi un slimību saasinājumi, tādēļ papildināt asins krājumu pirms svētkiem ir īpaši svarīgi. Kā vēsta VADC vietne, garākas brīvdienas centrs vienmēr gaida ar bažām, un šogad Līgo svētki nav izņēmums. Lai saulgriežu mēnesī ārsti varētu palīdzēt visiem pacientiem, kuriem tas ir nepieciešams, VADC lūdz iedzīvotājus būt īpaši aktīviem un atsaucīgiem, ziedojot asinis gan pirms, gan pēcsvētku laikā: “Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam nodrošināt nepieciešamo asins krājumu un palīdzēt tiem, kam tas nepieciešams!”

Pēc iedalījuma asins grupās Latvijas populācijā visvairāk dominē A grupas asinis (37%), daudz neatpaliek 0 grupas asins grupa (36 %), tad seko B, kura sastopama tikai piektajai daļai mūsu valsts iedzīvotāju, pēdējo vietu ieņem AB – tikai 7 %. Interesanti, ka pasaulē kopumā visizplatītākā ir 0+ asins grupa, bet A+ ieņem otro un B+ tikai ceturto, atpaliekot arī no 0- asins grupas.
Ir cilvēki, kas uzskata, ka asinsgrupa mūsu dzīvē nosaka ļoti daudz – no vēsturiskās izcelsmes, gēniem, iespējamām saslimšanām līdz pat stingrām diētām. “Tu jau vari ēst maizi, resns nepaliksi,” kāds, pārliecināts par savu pieņēmumu pareizību, varbūt teiks citam ar konkrētu asins grupu. Var jau būt, ka asins grupa nosaka daudz ko no tā, kā būtu veselīgāk un pareizāk dzīvot, ievērojot noteiktu dzīvesveidu un uztura formulas. Šķiet, vēl nesenajā “Covid-19” pandēmijas drūmajā posmā bija atrodami informācijas avoti, kas vēstīja, ka vienas vai otras asinsgrupas pārstāvji ir vairāk uzņēmīgi pret “Covid -19” vai arī viņiem slimība norit daudz smagāk. Līdzīgas teorijas atrodamas par daudzām citām kaitēm, to­starp vēzi. Tāda īsti zinātniska pamatojuma gan tam nekur nav, domājams, ka vislielāko kaitējumu vai labumu katrs pats nodara tikai un vienīgi ar dzīvesveidu, jo pat ģenētiska predispozīcija uz kādu veselības kaiti nenozīmē, ka tā patiešām attīstīsies, ja vien dzīvojam ar pareizo apziņu un nenodarām apzinātu kaitējumu veselībai.

Droši vien zinātne par asinsgrupām, vēl nezināmam to atšķirību niansēm un nozīmi cilvēka ķermenī aizvien atklās ko jaunu. Taču viens fakts ir nepārprotams jau tagad – asinsdonors ir glābējs. Asins ziedošana noteikti palīdzēs atgūt veselību vai pagarināt atvēlēto laiku uz zemes kādam citam. Tā kā Asinsdonoru centra krājumu statistika rāda, ka krietni vien izsīkst arī dominējošās jeb A grupas asins rezerves, tad jādomā, lai arī cilvēku ar šo asins grupu sabiedrībā un visdrīzāk arī starp donoriem ir visvairāk, asins ziedošanas apmēri tomēr mūsu valsti nespēj nodrošināt ar pietiekamo rezervi. Dati liecina, ka tikai nedaudz vairāk par pusotru procentu mūsu valsts iedzīvotāju ir aktīvi, regulāri asins donori.

Kāds mērķis ir Pasaules asinsdonoru diena? Palielināt izpratni par drošu asins un asins produktu pārliešanas nepieciešamību un par kritisko ieguldījumu, ko brīvprātīgi bez atlīdzības asins donori sniedz valstu veselības sistēmās. Šī diena arī dod iespēju aicināt valdības un valstu veselības iestādes rīkoties, lai nodrošinātu atbilstošus resursus un ieviestu sistēmas un infrastruktūras, lai palielinātu asins savākšanu no brīvprātīgiem donoriem. Lai kļūtu par asins donoru, jāievēro vairāki svarīgi noteikumi, kurus var izlasīt VDAC mājaslapā.

VADC informē, ka jūnijā rīko daudzus izbraukums, aicinot uz asins ziedošanas punktu reģionu iedzīvotājus. Asinis rīt varēs nodot arī Cēsīs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
22

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
22

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
18

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
19

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
15

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
38

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi