Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Iekšlietu struktūrās būs uzlabojumi

Druva
23:00
11.05.2006
3

Protams, policijā trūkst aptuveni 1000 darbinieku, bet domāju, ka līdz ar sistēmas sakārtošanos arī šī problēma sāks risināties. Labāka situācija ir valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), jo tur cilvēki var strādāt arī citos darbos. Bet tas arī nav normāli, jo vajadzētu būt tādam atalgojumam, lai nebūtu nepieciešamība piepelnīties.

Aktuāls ir jautājums par sociālo garantiju parādu nomaksu, jo kopumā sociālo garantiju parāds iekšlietu struktūrās strādājošajiem par laiku no 2001. līdz 2004.gadam bija vairāk nekā 12 miljoni latu. Iepriekšējā ministra laikā pērnā gada valsts budžetā bija paredzēta parādu nomaksa par 2001.un 2002. gadu, un līdz šī gada februārim parādi nomaksāti.

Ministru kabinetā ir apstiprināts arī parāda par 2003. – 2005.gadu atmaksas grafiks, un maijā tiks nokārtots parāds par 2003.gadu, 2004.gada parāds samaksāts augustā, lai būtu nauda, gatavojot bērnus skolai, bet pilnībā tas tiks samaksāts decembrī.

Panākta vienošanās par parāda nomaksu 2,3 miljonu latu apmērā, kas bija sakrājies valsts robežsardzei, kā arī vairāk nekā 600 000 latu VUGD darbiniekiem par darbu smagos apstākļos. Arī šī nauda tiks samaksāta gada beigās.

Tiks samaksāti parādi arī tiem, kuri aizgājuši no iekšlietu struktūrām. Tagad kārtējie parādi vairs nekrājas, darbinieki saņem visus pienākošos pabalstus – gan atvaļinājuma, gan bērna piedzimšanas. Parādu šajā struktūrā vairs nebūs, un tas ir būtiski, risinot kadru jautājumu.

Ne mazāk aktuāls ir jautājums par algas paaugstināšanu. Pašreiz strādājam pie jaunās samaksas sistēmas par speciālām dienesta pakāpēm. Šis jautājums nav bijis viegls, bet uzskatu, ka nevaram būt vienotā sistēmā ar citiem ierēdņiem, jo iekšlietu struktūrās strādājošiem ir cita specifika, tāpat kā armijai.

Budžeta līdzekļi ļauj īstenot jūtamu algu pielikumu tuvāko divu gadu laikā. Plānots, ka, sākot ar nākamo gadu, iekšlietu struktūrās strādājošie pie algas saņems vēl papildus vis-maz 60 latus uz rokas, tieši tāds pats pieaugums būs arī 2008. gadā. Atkarībā no dienesta pakāpes šī summa palielināsies. Tiks ņemts vērā arī inflācijas koeficients, tā teikt, darīts viss, lai nodrošinātu iekšlietu struktūrās strādājošiem mūsdienu prasībām atbilstošu samaksu. Ja, piemēram, šogad policijas ierindnieks saņem 203 latus, no nākamā gada

viņš saņems 291 latu, bet vēl pēc gada – 379 latus.

Nav mazsvarīgs arī materiāli tehniskais nodrošinājums, jo grūti runāt par kvalitatīvu darbu, ja nav nodrošināti atbilstoši darba apstākļi. Esam mainījuši sistēmu, kā panākt efektīvu nodrošinājumu ar transportu. Līdzekļi iepirkumiem agrāk bijuši lielāki, bet izmantotā metode – neefektīva, tāpēc jūtama uzlabojuma nebija. Turpmāk izmantosim operatīvā līzinga metodi, ko pielieto visā Eiropā, un tajā iekļautas gan garantijas, gan apdrošināšana. Par līdzekļiem, kas ir mūsu rīcībā, iespējams iegādāties ne vairāk kā 1700 jaunas automašīnas. Vēl konkrēts skaitlis nav zināms, bet skaidrs, ka būs vairāk nekā tūkstotis jaunu automašīnu.

Konkurss jau sācies, domājams, līdz jūlijam būs pieņemts lēmums par piegādātāju. Ceru, ka līdz oktobrim visas mašīnas būs saņemtas. Ar to tehniskais nodrošinājums būtiski mainīsies, jo katrs rajons saņems 25 – 30 jaunas mašīnas. Tādas būs visām struktūrām, tostarp ugunsdzēsības un glābšanas dienesta inspektoriem. Pēc šāda paša principa tiek plānots iegādāties jaunu speciālo tehniku ugunsdzēsējiem.

Process ir uzsākts, turpinot šādu attīstību arī nākamgad, divos gados policiju varēs pilnībā nodrošināt ar jaunu transportu.

Vēl kopējā nodrošinājumā ir jautājums par apģērbu, par formām. VUGD vajadzībām jau pērn izdevās saņemt 600 tūkstošus latu pilnu formu iegādei, tas nebija noticis kopš 1997.gada. Pašlaik notiek konkurss, un šogad ugunsdzēsēji saņems pilnu uniformu. Ar spectērpiem viņi ir nodrošināti, protams, tos gribētos labākus un vairāk, bet nepieciešamais darbam ir.

Formas nepieciešamas arī policijā, jāmeklē finansējums. Tagad pārskatām, kā tiek izlietoti līdzekļi policijā, jo ir daudz neskaidrību. Pašlaik tiek sakārtota visa finanšu sistēma, un, iespējams, atradīsies papildu līdzekļi, ko varēs izlietot formas tērpu iegādei.

Domājams, ka izdosies šos jautājumus sakārtot un neatkarīgi no tā, kurš ministrs nāks turpmāk, sistēma netiks mainīta.

Pierakstījis Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Atstumtība. Tā jāmazina kopīgi

12:05
25.07.2024
19

Salīdzināt Latvijas situāciju ar likteņbiedrēm Lietuvu un Igauniju ir gadu desmitos ierasta mode. Bieži ar kaut ko esam sliktāki. Diemžēl arī tad, kad runājam par sociālo atstumtību. Sociālā atstumtība Latvijā apdraud 369 tūkstošus cilvēku jeb 27,6% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, Lietuvā tādā situācijā ir 410 tūkstoši cilvēku (20%) un Igaunijā – 178 […]

Rūpēs par emocionālo veselību

11:03
24.07.2024
18

Slimnīca laikam ir vieta, kur retam gribas nokļūt, pat neskatoties uz to, ka mūsdienās lielākoties personāls ir brīnišķīgs, ārsti atsaucīgi un spējīgi pacientam izskaidrot viņam nesaprotamo. Un, protams, arī ārstēšanas metodes ir ļoti mūsdienīgas. Tādēļ, lai brīdī, kad sasirgušais tomēr ir nonācis slimnīcā, viņa paš­sajūta uzlabotos ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, ir cilvēki, kuri […]

Karš un miers

07:08
24.07.2024
27

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
26

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
25

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
22

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi