Trešdiena, 26. marts
Vārda dienas: Eiženija, Ženija

Eiro – būt vai nebūt?

Druva
16:58
19.09.2011
9

Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts, www.esmaja.lv

Pirms gada finanšu tirgos valdīja satraukums par eirozonas stabilitāti, jo eirozonas parādu krīze draudēja aptvert arvien plašāku valstu loku (skat. arī http://www.esmaja.lv/?lapa=blogs&id=2610). Jāsaka, ka gada laikā situācija nav īpaši mainījusies, jo arī šā gada septembrī finanšu tirgos ir satraukums tieši par to pašu jautājumu – eirozonas stabilitāti un eiro nākotni.

Turklāt eirozonas parādu krīzes pārvarēšanai joprojām nav atrasti pareizie risinājumi un būtiski pieaudzis risks, ka vienotā valūta var beigt savu pastāvēšanu. Šī parādu krīzes kaite tiek arvien vairāk ielaista, tāpēc laiks šobrīd nav eirozonas līderu sabiedrotais un nevajag paļauties uz to, ka laiks ārstē visu, jo bez pārdomātiem radikāliem problēmas risinājumiem situācija draud kļūt nekontrolējama. Eirozonas valstu parādu krīze atspoguļo vienotās Eiropas vājās vietas – pārāk lielās atšķirības valstu līmenī, neviendabīgumu, nesabalansētību un problēmas ar finanšu disciplīnu. Valstu ekonomiskās situācijas ir pārāk atšķirīgas un bieži vien tas, kas der Vācijai, nebūt neder Itālijai – nav iespējams realizēt tādu monetāro politiku, kas derētu pilnīgi visām eirozonas valstīm. Būtisks moments, atrodoties šādā kopējā valūtas zonā, kas nebūt nav optimāla visām valstīm, fiskālās disciplīnas ievērošana, kas bieži vien ir grūts uzdevums, jo prasa pieņemt ļoti nepopulārus lēmumus. Redzams, ka Dienvideiropas valstīm ir problēmas īstenot ilgtermiņa taupības pasākumus, kas ļautu mazināt budžeta deficītus un tajā pašā laikā negatīvi ietekmētu iedzīvotāju dzīves līmeni. Piemēram, Grieķijas parāds nav uzturams ilgtermiņā un nebūs iespējams izvairīties no Grieķijas maksātnespējas vieglākā vai smagākā formā ar parāda restrukturizāciju un kapitāla injekcijām banku sektorā. Līdz ar to tas ir viens no tiem faktoriem, kas varētu arī „salauz” eirozonu, ja netiek rasts risinājums, kā transformēt eirozonu. Pirmkārt, tā būs Vācijas izšķiršanās. Otrkārt, šī jautājuma risinājuma cena ir ļoti augsta, turklāt ne tikai finansiālajā, bet arī politiskajā ziņā. Nepieciešama tālāka eirozonas finansiālā un politiskā konverģence, jo eirozonas sekmīgai pastāvēšanai nākotnē ar vienotu monetāro politiku un vadlīnijām/kritērijiem fiskālajā jomā vien nepietiek, nepieciešama ciešāka eirozonas valstu koordinācija fiskālajā jomā. Kopējās institūcijas jeb ekonomiskās valdības izveide, apņemšanās ievērot fiskālo disciplīnu un sabalansēta budžeta veidošanas principu nostiprināšana likumdošanā ir daži no soļiem, kā padarīt dalībvalstu fiskālo politiku atbildīgāku. Vēl viens no soļiem situācijas stabilizēšanā ir eirozonas kopēji nodrošināto parādzīmju jeb eirobondu izlaišana, kas varētu būt viens no instrumentiem, kā parādos slīgstošās eirozonas valstis varētu aizņemties finanšu tirgos. Protams, šajā gadījumā eirozonas spēcīgākajām valstīm (piem., Vācijai) nāktos pašam maksāt dārgāk par saviem aizņēmumiem, un tāpēc pretim varētu gaidīt vēlmi būtiski ierobežot parādos slīgstošo valstu autonomiju fiskālajā un arī nodokļu jomā. Jautājums gan, vai tās valstis būs gatavas zaudēt daļu savas autonomijas

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
30

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
43

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Nāve sarkanās "Prada" kurpēs

17:13
17.03.2025
53

Domāt par nāvi ir noderīgs vingrinājums. Tas ir svarīgs, ja ne pats svarīgākais, notikums dzīvē un nepielūdzami tiešs spogulis, kurā ieskatoties var labi pamanīt, cik jēdzīgas vai bezjēdzīgas ir tavas gaitas šajā saulē.    Domāšana par nāvi, izrādās, var būt arī atspēriena dēlītis, kas palīdz pārlidot pāri kādam no nāves sliekšņiem. Ir gan filoloģiska ķeza: […]

Sievišķība, demokrātija un gudrība

17:23
16.03.2025
31

Šogad šķietami klusāk nekā citus gadus, jo 8. marts iekrita brīvdienā, aizvadīta Starptautiskā sieviešu diena. Bet vīriešu rosība ziedu veikalos bija vērojama, un pasākumu klāsts, kas veltīts tieši Sieviešu dienai, bija bagātīgs gan sestdien, gan jau dienu iepriekš, piektdien. Tāpat kā par daudziem svētkiem, ko atzīmējam Latvijā, arī par 8. martu viedokļi ir atšķirīgi – […]

Noteikumi nav lasāmgabals pirms iemigšanas

14:46
12.03.2025
44

Laikam gan tikai pa kluso, bez atļaujas pilsētās nozāģēts kāds koks. Lai to nocirstu, īpašas komisijas vērtē, cik katrs konkrētais koks nozīmīgs vai bīstams, tiek rīkotas sabiedriskās apspriešanas tā likteņa lemšanai.    Kur tad vēl ceļu pārbūves ieceres, kad iedzīvotāji rīko koku    aizstāvības pasākumus, bet būvnieku darbi kavējas. Koki, īpaši jau lielie un vecie, […]

Kailais karalis un Sīpola kungs

16:56
08.03.2025
52

Notikumi pasaulē ir tik intensīvi un līdzšinējo lietu kārtību jaucoši, ka pievērsties kaut kam, kas ir tepat un ikdienišķas normālības rāmjos, šķiet teju nepieklājīgi. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās Baltajā namā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kas spēji noslēdzās ar skandālu Ovālajā kabinetā, krustu šķērsu apspriesta gan pilīs, gan būdiņās. Pievienošu tikai vienu asociāciju, kas […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
18
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
33
40
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
15
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
26
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi