
Strauji tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Vai zinām, par ko balsosim? Liekas, rezultātu prognozēt neiespējami. Bet pēc četru gadu pieredzes skaidri redzams, kā rit dzīve apvienotajos lielajos novados. Pašvaldībām aiz muguras nebūt vieglais darbs, lai jaunos novadus izveidotu ne tikai pēc robežām, bet arī pēc satura. Un kopumā jau Latvija tiešām zeļ. Tas skaidri redzams, mazliet izbraucot gan sava novada robežās, gan mazliet ārpus tām. Tiek atjaunotas un no jauna būvētas dzīvojamās ēkas, apzaļumoti pagalmi, remontētas ielas un ceļi. Kaut vai tais pašās Cēsīs! Uzsākot braukšanas maršrutu, nudien nevar paredzēt, pa kuriem ceļiem izdosies sasniegt mērķi, jo tik daudzās vietās brauktuves un laukumi tiek atjaunoti, aizliedzot satiksmi.
Tomēr nedzīvojam jau pasakā. Latvijas Televīzija pirms vēlēšanām izzina dzīvi novados un dara zināmu informāciju, kas katrā no tiem labs, kas rada bažas, ar ko viens novads atšķiras no cita pēc dažādiem rādītājiem. Te iezīmējas kāda problēma, kas faktiski jau bija paredzama, lielos novadus veidojot: gandrīz katrā pašvaldībā cilvēki atzīst, ka jūtas attālināti no varas, no iespējas izteikt savas rūpes un tikt sadzirdētiem. Daudz kur izskan: “Dzīve bija labāka, kad bijām savs patstāvīgais novads. Neredzam, kādi ir pašvaldības ieguldījumi jaunā novada nomalēs. Būtu sakārtoti ceļi, arī nomales attīstītos.” Redz, gandrīz vai plāns un programma nākamajiem deputātiem, lai apmierināti būtu visa novada iedzīvotāji.
Jā, ar pašvaldību vēlēšanām laikam tomēr vienkāršāk. Cilvēki vairāk vai mazāk zināmi, pārbaudīti dzīvē un darbos, jālūkojas tikai, kuri ir visieinteresētākie tieši manu vēlmju un vajadzību realizēšanā. Un kaut kā ne no viena saraksta nedzird biedējošo brīdinājumu – ja neievēlēsiet mūs, pie varas nāks tie, tad tik jūs redzēsiet.
Diemžēl tieši šis ir galvenais bieds Saeimas vēlēšanu priekšvakarā. Ne pašu partiju izteikts, bet kaut kur gaisā un apkārtējā informācijas telpā esošs: “Jums jāvēl par mums, citādi pie varas nāks tie tur.” Bailes ir spēcīgs ietekmēšanas līdzeklis, tas nostrādā. Bet vai šajā gadījumā tie, par kuriem nobalsojam, to neizmanto savā labā? Var taču atslābt, var nedarīt vai darīt pa roku galam, galu galā var atļauties arī pa kādai cūcībai, jo kur tad tie vēlētāji liksies. Nebalsos par mums, pie varas nāks tie tur.
Un vēlētājs nonāk starp diviem dzirnakmeņiem: viens maļ skanīgā meldiņā, kurā klausīties visvairāk patīk pašam, vērtīgākos graudus atsijājot sev un sev tuvākajiem; otrs niknā rūkoņā gatavs samalt visu šobrīd esošo, malumu pārvēršot nenosakāmas krāsas putrā. Domā nu, cilvēk, kā lai izdzīvo!?
Komentāri