Pirmdiena, 7. oktobris
Vārda dienas: Daumants, Druvvaldis
casibom casibom jojobet giriş HOLİGANBET jojobet Casibom Casibom Giriş casibom Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom jojobet casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet

Deviņdesmitie nevar atgriezties

Druva
00:00
16.01.2008
11

Nesen notikušās divu uzņēmēju slepkavības, tai skaitā gaļas kombināta ”Ruks” īpašnieka Aigara Lūša nāve, radījušas plašas diskusijas sabiedrībā par to, cik droša ir vide Latvijā, vai tiešām rēķini un nesaskaņas aizvien vairāk tiks risinātas vardarbīgā ceļā. Izskanējušas dažādas versijas. Arī tāda, ka šādu slepkavību, līdz ar sodu izcietušo kriminālās pasaules personu iznākšanu no apcietinājuma, varētu kļūt vairāk.

Jautājām Cēsu rajona policijas pārvaldes kriminālpolicijas biroja priekšniekam Vitālijam Reiteram, kā viņš raugās uz notikumiem Latvijā un vai sabiedrībai būtu jāuztraucas.

V.Reiters jau sarunas sākumā atzīmē, ka viņš nevar spriest un izteikt komentārus par konkrētajām slepkavībām. Jautāts, vai, viņaprāt, uzņēmēju slepkavību iemesli varētu būt saistāmi ar veikto uzņēmējdarbību, V.Reiters skaidro, ka katrā konkrētā gadījumā ir vairākas versijas un nereti sākotnējā izrādās aplama. Taču izmeklēšanas procesā iespējams visu noskaidrot.

”Tagad jau viss ir sakārtots un nav iespējama tāda situācija, kāda bija 90. gados. Tad bija haoss. Tolaik sabruka viena sistēma un nebija vēl izveidojusies jaunā. Nebija pilnīgi nekā. Ne institūciju, ne sakārtotas likumdošanas, noziedzīgās struktūras to izmantoja. Spridzināja un šāva, turklāt diezgan profesionāli. Piecus, septiņus gadus, līdz tika sakārtota likumdošana, viņiem bija zelta laiki. Tolaik lielākā daļa nemaksāja nodokļus, nebija kases aparātu, bija vienkārši iegādāties ieročus.

Notika arī izspiešanas, slepkavības, tagad šādu noziegumu ir mazāk. Kad mācījos, mums neviens nevarēja pastāstīt, kas ir izspiešana. Kopš 1981. gada, kad sāku strādāt kriminālpolicijā, līdz 1992. gadam nebija nevienas lietas par izspiešanu. Sods par to bija paredzēts, šķiet, līdz trim gadiem, bet tagad izspiešana ir sevišķi smags noziegums, sods ir līdz 15 gadiem. Agrāk nebija paredzēta atbildība arī slepkavības pasūtītājiem, bija tikai izpildītājiem, tagad atbildība ir abiem.

Tagad jau arī biznesu nav tik vienkārši atņemt, kā tas bija 90. gados. Tagad nesaskaņas tiek risinātas tiesas ceļā,” vērtē V.Reiters.

V.Reiters turklāt salīdzina, ka agrāk policijai nebija tādu iespēju, kā tagad. Automašīnas bijušas vecas, trūcis benzīna, noziedznieki braukuši ar labākām mašīnām, viņiem bijuši visi resursi. V.Reiters apgalvo: ”Jebkuru noziegumu var atklāt, ja labi tiek pastrādāts notikuma vietā. Ja paiet laiks, tas jau ir grūtāk.Agrāk pat nevarēja iedomāties, ka varēs to, ko tagad var. Piemēram, ja atradām cigaretes galu, varējām noteikt tikai asins grupu, bet tagad var identificēt cilvēku.”

Presē izskanējušas versijas, ka noziedzības līmenis varētu palielināties, kad no apcietinājuma tiks atbrīvoti 90. gadu vidū, beigās apcietinātie. Tomēr V.Reiters neuzskata, ka šī iemesla dēļ noziegumu līmenis varētu paaugstināties un slepkavību skaits palielināties: ”Katru gadu kāds tiek atbrīvots. Savulaik tā bija, ka tad, kad kāds tika atbrīvots, viņš sāka atstumt citus noziedzniekus, notika šaušanas, slepkavības.”

Tagad liela daļa atbrīvoto iekārtojoties darbā, citi pat izbraucot no valsts strādāt ārzemēs. Valstī samazinājies melnā biznesa īpatsvars.

Vēl V.Reiters vērš uzmanību tam, ka noziedznieki aktīvāki ir vecumā no 16 līdz 32 gadiem, taču tie, kuri tika apcietināti 90. gados un tagad tiek atbrīvoti, lielākoties ir vecāki un ar citām prioritātēm.

V.Reiters atzīmē, ka iekšlietu struktūrām ir informācija par tiem, kuri tiek atbrīvoti, un viņu darbību ir iespējams kontrolēt.

V.Reiters norāda, ka slepkavības visā pasaulē notiek regulāri un nevar izslēgt, ka līdzīgi gadījumi atkārtosies. Tomēr Cēsu rajonā slepkavības nav aktuālas: ”Rajonā notiek apmēram divas slepkavības gadā, lielākoties sadzīviskos apstākļos vai ar laupīšanu. Taču 90. gados skaits bijis lielāks – pat desmit gadā. Tolaik bija arī gadījumi, kad Rīgā noslepkavoti cilvēki tiek atrasti mūsu rajonā. Arī smagu miesas bojājumu 90. gados bija vairāk.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Diena viena, mērķi dažādi

13:08
03.10.2024
21

Katra diena ir kaut kam veltīta. Dažādas organizācijas gadu gaitā    ieteikušas, lai pievērstu uzmanību kādai problēmai, kam īpašam, vēsturiskiem notikumiem vai kaut ko atgādinātu. Dažas dienas ierakstītas arī kalendārā, citas ne. Starp tām, kuras kāds kaut kur piemin, ir piektdien kalendārā neierakstīta Pasaules smaida diena un Pasaules dzīvnieku diena, 10.oktobrī Starptautiskā putras diena un […]

Uzzini par tuvāko apkaimi un Vidzemi “Druvā”!

13:07
02.10.2024
26

Tradīcijas nezūd. 1.oktobris ik gadu ir diena, kad sākas preses abonēšana. Iedzīvotājiem “Druvas” abonementu visam 2025.gadam visizdevīgāk iegādāties oktobrī. No 1. līdz 31.oktobrim “Druvu” nākamajam gadam var pasūtīt par 89,50 eiro. Tāda iespēja ir spēkā, noformējot abonementu jebkurā “Latvijas Pasta” nodaļā, pie pastniekiem, “Latvijas Pasta” vietnē abone.lv vai “Druvas” redakcijā.Avīzes mēneša abonements nākamajam gadam maksā […]

Septembra ekvinokcijas svinēšana – mūspašu Miķeldiena

11:45
30.09.2024
25

Rudens patiešām ir skaists gadalaiks. Lai arī šogad mūsu platuma grādos laikapstākļi nudien lutina, tuvojas ierastais periods, kas izsenis licis ļaudīm izraibināt tumšos vakarus un drēgnās novakares ar teiksmām, mītiem, nostāstiem. Septembra izskaņa atnāk ar Miķeļdienu – seno latviešu svinamo brīdi, kas faktiski iezīmē rudens saulgriežus. Koki sāk mest savas dārgakmeņu lapas, saule sāk nolaisties […]

Trauslā dzīvība

11:43
29.09.2024
35

Tā ir iekārtots, ka agrāk vai vēlāk, bet mēs visi no šīs dzīves aizejam. Jaunībā ejam uz līdzcilvēku pabeigto izglītības iestāžu izlaidumiem, uz draugu un radu kāzām, sveicam ar bērniņa piedzimšanu, bet tad pienāk vecums, kad sākam doties uz vien­audžu bērēm. Arī man ir pienācis vecums, kad aizgājēju dzimšanas skaitļos sāk parādīties arī mans dzimšanas […]

Mazas ministrijas diskrētais šarms

11:42
28.09.2024
42
1

Jāatzīst sava nekompetence, bet ziņa, ka Cēsis apmeklēs klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, lai atklātu jauno saules parku, man bija liela atklāsme. Kaut kā biju pamanījies pilnīgi aizmirst, ka mums ir arī tāda ministrija! Kad Krišjāņa Kariņa vadītā valdība cēla priekšā ideju par jaunās ministrijas akūto nepieciešamību, argumentācija bija ļoti sakāpināta – tikai šāda […]

Degvielu grāvī nelej, bet…

10:56
26.09.2024
39

Seniori, kas atceras padomju laiku saimniekošanu, atcerēsies, ko uzņēmumos un iestādēs darīja gada beigās – lai tikai nākamam gadam atvēlētie limiti un summas nebūtu mazākas, tērēja, ko tik varēja, vajadzīgi vai nevajadzīgi. Nezinu, vai tās ir tā teikt lauku leģendas, bet bija pat stāsti, ka decembrī neizmantoto dīzeļdegvielu izlej grāvī. Ja nebūs izlietota, nogriezīs limitu. […]

Tautas balss

Kā vecās filmās

13:10
01.10.2024
25
1
Cēsnieks raksta:

“Notikumi gluži kā senā zinātniskās fantastikas filmā vai romānā. Kos­miskajā stacijā iestrēguši divi ASV astronauti, kuriem vajadzēja tur pavadīt dažās dienas, bet nu jau ir vairākus mēnešus. Un tagad gatavo glābšanas misiju. Saki nu, ka māksla un literatūra nepareģo nākotni,” sprieda cēsnieks.

Lauki kļūst tukšāki

13:10
01.10.2024
22
Seniore raksta:

“Laukos paliek arvien mazāk cilvēku, lai kā televīzijā stāsta par jaunajām ģimenēm, kas izvēlas dzīvot viensētās. Daudz vairāk, nekā pārceļas uz pagastiem, no tiem aiziet, to taču var redzēt statistikas datos,” pauda seniore.

Gatavojas vēlēšanām

13:09
01.10.2024
23
Lasītājs raksta:

“Nu redzams, ka politiķi sāk gatavoties pašvaldību vēlēšanām. Pierādījums – Šlesera partijas reklāma “Druvā”. Esot arī citās novadu avīzēs. Laikam nākamgad cīņa par novadu domēm būs daudz lielāka nekā iepriekšējās vēlēšanās,” pārdomās dalījās lasītājs.

Tualetes cena pārāk augsta

11:47
27.09.2024
39
Laucinieks raksta:

“Izlasīju “Druvā” par Cēsu tualetēm. Pievienojos tiem, kas domā, ka 50 centi par apmeklējumu ir pārāk augsta maksa mazpilsētā. Piemēram, autoostas un Smilšu laukuma tualeti lielākoties izmanto tie, kas brauc ar autobusu vai vilcienu. Lielākā daļa šo cilvēku nav tie turīgākie. Un ja vēl, pārsēžoties Cēsīs, jā­brauc uz darbu, tad var iznākt, ka dienā par […]

Skaists brauciens pa Bērzaines ielu

11:47
27.09.2024
68
5
Lasītāja C. raksta:

“Diendienā braucu pa skaisto Bērzaines ielu Cēsīs. Tā ir lieliski atjaunota, tikai žēl, ka to izmanto tik maz. Pat rītos pirms un pēc astoņiem ir ļoti maz automašīnu, riteņbraucējus gandrīz neredzu. Varbūt cilvēkiem vēl palicis ieradums, kas izveidojās laikā, kad Bērzaines ielu pārbūvēja, un daudzi izvēlas maršrutu pa Gaujas ielu. Nav jau Bērzaines ielai jākļūst […]