Pirmdiena, 17. novembris
Vārda dienas: Hugo, Uga, Uģis

Demisija

Sallija Benfelde
18:40
19.05.2022
15

Iekšlietu ministre Marija Golubeva ir iesniegusi demisiju pēc tam, kad to pieprasīja Nacionālā apvienība (NA), piedraudot, ka pretējā gadījumā aizies no valdības.

Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs no amata neatkāpjas tikai pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa publiski paustā, bet gaida, lai Ministru prezidents iesniedz rakstisku pieprasījumu, jo tā vēlas NA. Ministra amatam viņu izvirzīja NA, un pagājušā gada aprīlī Vitenbergs tajā iestājās.

Vērojot notikumus politiskajā vidē pēc 9. maija, jājautā – kas notiek?

Vai viena ministre ir vainojama pie visa, vai viņa ir atbildīga par to, ka piemineklis Rīgas “atbrīvotājiem” gadu gaitā kļuvis par simbolu, pie kura it kā tiek pieminēti Otrajā pasaules karā kritušie, bet patiesībā tiek svinēta uzvara Staļina izdomātajā Lielajā Tēvijas karā, svinēšanai kļūstot aizvien agresīvākai un patiesībā simbolizējot Latvijas okupāciju? Pie­prasot ministres demisiju, izskanēja arī izteikumi, ka Golubeva ir vainojama tajā, ka tādi “svētki” vispār tiek svinēti.

Aicinājumu Vitenbergam demisionēt premjers pamatoja ar valdības stabilitātes un līdzsvara saglabāšanu, izvēli skaidrojot ar to, ka ekonomikas ministrs valdībā strādā īsāku laiku nekā pārējie.
Jāteic, ap šīm demisijām izveidojās zināms juceklis. NA, draudot aiziet no valdības, gan paziņoja, ka turpināšot ministri atbalstīt. “Attīstībai/Par!” (A/P) pauda, ka turpina atbalstīt Mariju Golubevu iekšlietu ministres amatā un Nacionālās apvienības prasību uzskata par ļoti nekonstruktīvu un destabilizējošu soli. Pēc tam, kad premjers aicināja demisionēt ekonomikas ministru, A/P politiķi kļuva mierīgāki, lai gan no viņiem arī izskanēja, ka Vitenbergs ir bijis ļoti vājš ministrs. Premjers sākumā no Golubevas pieprasīja paskaidrojumu, tad prasīja demisionēt un vēl piebilda, ka to būtu prasījis arī tad, ja to nebūtu darījusi NA. Golubeva sākumā atteicās demisionēt, bet tad piekrita.

Manuprāt, sākoties skandālam ap pieminekli Rīgas Uzvaras parkā, Golubevai vajadzēja saprast, ka politikā ne vienmēr par atbildīgo kļūst tas, kurš tiešām ir pie visa vainīgs, un ka jārēķinās ar valdības stabilitāti un ar partiju apvienības publisko tēlu. Kā zināms, veselības ministrei Ilzei Viņķelei no A/P jau nācās demisionēt, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam amatā izdevās noturēties, par spīti demisijas pieprasījumam un tam, ka viņš nepārprotami izskatījās kā azartspēļu nozares interešu aizstāvis. Tagad skandāls ar iekšlietu ministri, kura uzskatīja, ka viņai atbildības par notikumiem 9.un 10. maijā nav.

Rezumējot to visu, uzskatu, ka iekšlietu ministrei vajadzēja demisionēt, redzot, kādu emociju un neapmierinātības vētru izraisīja maija notikumi. Golubeva tiešām saņēma smagu nastu – Latvijas-Baltkrievijas neizbūvēto robežu, gadu desmitiem milzušās problēmas ugunsdzēsēju un glābēju dienestā, policijas profesionalitātes un pat lojalitātes problēmas pēc Policijas Akadēmijas likvidēšanas. Un, protams, kārtības uzturēšana pandēmijas laikā un drošības risku novēršana pēc Krievijas kara sākšanas pret Ukrainu. Bet tādās situācijās, kāda veidojās pie pieminekļa, ir bezcerīgi skaidrot, ka 9. maija pasākums notika pēc likumiem un noteikumiem, kādus pieņēma Saeima, un kā nākamajā dienā rīkojās Rīgas dome, nošķūrējot saliktās puķes. Protams, policija izskatījās tik nevarīga, ka nācās iejaukties Valsts policijas priekšniekam. Un galu galā nav tā, ka ministre bija nekļūdīga un ideāla stāstā par “Uzvaras svētkiem”.

NA draudi aiziet no valdības bija apvienībai ļoti izdevīga šantāža, tā sevi apliecinot saviem vēlētājiem un saglabājot ietekmi uz valdības lēmumiem. NA nebija svarīgi, ka šūpot valdību tik īsu laiku pirms Saeimas vēlēšanām nozīmē vairot haosu un domāt tikai par savām interesēm. Na­cionālā apvienība pavisam oficiāli varēja uzaicināt Golubevu atskaitīties Saeimā. Protams, tad nebūtu iemesla taisīt tādu troksni, kas labi kalpo priekšvēlēšanu reklāmai, un nebūtu arī izdevības aizgūtnēm slavēt savu ministru. Vitenbergs gan sākumā pēc demisijas aicinājuma bija diezgan miermīlīgs, bet vēlāk, acīmredzot partijas pamācīts, runāja diezgan kareivīgi. Arguments, ka uzņēmēji atbalstot Vitenbergu, manuprāt, nav kritērijs, jo ministra darbs, ar ko viņš tiešām ir nodarbojies katru dienu pandēmijas laikā, ir uzņēmēju lobēšana, lai ierobežojumi tiktu mīkstināti, atcelti un aizmirsti tūlīt un tagad.

Ar vārdu sakot, NA notikušais ir labs iemesls sevi reklamēt un atgādināt, ka apvienībā esot vispatriotiskākie latvieši Latvijā, kuriem rūpot vien Latvijas intereses. Tagad izskatās, ka valdība noturēsies, bet priekšvēlēšanu kaislības tikai augs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ievainojamība – pretimnācēja, kolēģa, mana un tava

09:17
17.11.2025
5

Nav jau tā, ka nekad par to neaizdomājamies. Par to, ka esam ievainojami un it viegli kādā brīdī vairs nevaram darīt to, ko līdz šim esam uztvēruši kā pašsaprotamu. Varam nonākt slimnīcā, varam iekļūt ugunsgrēkā, varam vienkārši palikt bez darba vai uzticama drauga. Tomēr – ik reizi, par to atceroties, gribas noskurināties. Attapties. Mēs visi […]

Kādam vien pieci eiro, citam būtisks atbalsts

09:21
12.11.2025
30

Saka, ka mēs esot ziedotāju tauta. Visu, kas nav valstiskā vai individuālā līmenī sakārtots, esam gatavi ātri atrisināt, pa visiem saziedojot nepieciešamo summu. Ģimene nevar atļauties atgādāt uz mājām tuvinieku, kas miris ārzemēs, nekas, saziedosim naudu. Trūkst līdzekļu slimības ārstēšanai, ko nekompensē valsts, vēršanās pie sabiedrības nereti palīdz. Biatlona komandai pietrūkst naudas dalībai sacensībās, arī […]

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
64
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
33

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?

08:13
07.11.2025
31

Diezgan droši var apgalvot, ka pasaulē nav ideālu valstu – arī labklājīgākajās un demokrātiskākajās valstīs ir jautājumi, kurus grūti atrisināt vai ar kuriem politiķi pat necenšas tikt galā. Ik pa laikam neatrisinātās problēmas sakrājas, un tad sākas vēlētāju protesti, dumpji un sapņi par citu parlamentu, citiem politiķiem un citu vēlēšanu sistēmu. Latvija, protams, nav izņēmums: […]

Otrreizējo lietu LIELĀ bode

08:29
06.11.2025
33

Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdz­niecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli. Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
12
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
33
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi