Sestdiena, 8. novembris
Vārda dienas: Aleksandra, Agra

Cīņas ar budžetu fonā

Druva
00:00
04.11.2008
15

Diskusijas par budžetu valdības un Saeimas mājā pavada protesti. Politiķi, līdzīgi kā cilvēki ārpusē, runā, ka nevar savilkt kopā galus, jo naudas visam nepietiks. Nu izrādījies, ka par lielu ieguvumu protestējošajiem jāuzskata jau tas, ka no viņu budžeta neko vairs negriež nost, liekot atmest cerības, ka izdosies sagaidīt kādu papildus finansējumu.

Ivars Godmanis ir ļoti labs krīzes premjerministrs. Viņa rūpēs sarauktajai pierei ne uz mirkli nevajadzētu raisīt šaubas, ka viņš ļoti cenšas, lai visiem būtu labāk. Sarauktās pieres efekts un valoda, kas dažkārt ir strupa, bet citkārt pauž apņēmīgumu un darbīgumu, ļauj viņam sacīt un darīt daudz tāda, kas viņa priekštecim Aigaram Kalvītim netiktu piedots.

Tiesa, I. Godmanim tāpat daudz kas netiks piedots. Vismaz mediķi, kuru pagājušās nedēļas streiks, šķiet, noslēdzās bez redzama rezultāta, par pašreizējo naudas dalīšanu diez vai ir priecīgi. Tas pats droši vien ir sakāms daudzu citu nozaru pārstāvjiem. Galu galā, kuram ņemsi nost, ja vajag visiem? Kad atbildīgo nozaru pārstāvji sāk skaidrot, kamdēļ nepalielināts vai pat samazināts finansējums viņu nozarei var izrādīties taisnākais ceļš uz vēl dziļāku krīzi, atliek vien pašiem savilkt seju Godmaņa grimasē un nodomāt – kod kurā pirkstā gribi, sāp visi. Man patika ideja par Latvijas vēstniecību slēgšanu ārvalstīs kā veidu, lai ietaupītu. Varu iedomāties, kā ēkai pie durvju kliņķa tiek piekārts uzraksts: „Piedodiet, Latvijai nav naudas…”

Zīmīga šajā saspringtajā naudas trūkuma situācijā ir Tautas partijas rosīšanās. Finanšu ministrs Atis Slakteris laikā, kad valdība un ministrijas cīkstās ap budžeta projektu, bija paņēmis pāris nedēļas atvaļinājuma un aizbraucis uz ASV atpūsties. Var jau teikt, ka lielo darba smagumu budžeta veidošanā uz saviem pleciem tāpat iznes citi ministriju darbinieki, un ministrs, būdams politiska figūra, neko daudz neietekmē. Tomēr nez kāpēc neviens nav iedomājies, ka taupības nolūkos varētu likvidēt finanšu ministra posteni – ja tiek lietots princips „atņemt tiem, kas vājāk sit pretim un klusāk brēc”, tad mierīgi var iztikt arī bez ministra uzraudzības. Tomēr šis A. Slaktera gājiens bija simbolisks un, kā sacīja I. Godmaņa ārštata padomnieks ekonomists Andris Vilks, „privātā biznesā tādi brīnumi nenotiktu”. Piemēram, ja kāda banka nonāktu līdzīgā situācijā kā Latvijas valsts, uzņēmuma vadībai uz gadu vai diviem būtu jāaizmirst par atvaļinājumu.

Finanšu ministrs ir tik nemanāms, ka nevar saprast, kur ir viņa devums budžeta projekta rakstīšanā, toties kārtējo reizi ierunājies ministra partijas biedrs Andris Šķēle. Viņš pagājušajā nedēļā pavēstīja, ka nākamais gads Latvijas ekonomikai būs visgrūtākais. Bijušais premjerministrs atgādināja, ka jau pagājušajā gadā brīdinājis – Latvijas ekonomiku piemeklēšot „krupja efekts”. Proti, ja krupi no auksta ūdens ieliek karstā, tas izleks ārā un turpinās dzīvot, bet, ja to ievieto auksta ūdens traukā, uzliek uz uguns un sāk sildīt, krupis no trauka ārā nelec, taču beigās uzvārās un nomirst. A. Šķēle izmanto iespēju, lai paslavētu sevi par tālredzīgo spriedumu, tomēr ne jau šādi spriedumi mums pašlaik ir vajadzīgi.

Kad Latvijas ekonomikai klājās drusku labāk nekā tagad un ekonomika auga, no visiem stūriem skanēja balsis, kas stāstīja par „ekonomikas pārkaršanu”. Tās brīdināja, ka gadījumā, ja nesagatavosim vietu, kur ekonomikai mīksti nokrist, tā piezemēsies it smagi. Pagāja laiks, ekonomikas rati sāka ripot lejā, izrādījās, ka tie, kas ir pie darīšanas, vai nu ieteikumus nav ņēmuši vērā, vai arī nav zinājuši, ko darīt. To var sacīt arī par A. Šķēles drūmajiem pareģojumiem. Bez visas kritikas, ko viņš velta Latvijas politikai, bijušais premjerministrs varēja vēl piebilst, ka Tautas partijai pagadījies slinks finanšu ministrs, kas uz valdības māju nenes tos padomus, ko Tautas partija (tai skaitā Andris Šķēle) uzskata par labiem esam.

Ja situācija ir šāda – ar gudriem runātājiem un atvaļinājumu baudītājiem-, tad kārtējo reizi varam nopriecāties, cik mums ir labs krīzes laika premjerministrs. Vienīgā bēda, ka partiju vīri ar tādu pašu, tikai slēptu rievu pierē gaida izdevīgu brīdi, lai I. Godmanim iedurtu dūcīti mugurā un viņa vietā ieliktu kādu citu. Nepārprotamu mājienu par šādu sapni dod jau pieminētais A. Šķēle. Viņa kritika par valsts politiku patiesībā ir kritika Godmanim, jo vai tad citādi viņš, kam ir tik lielas iespējas ietekmēt valdībā pārstāvētās partijas nostāju, izmantotu publiskus kanālus, lai pateiktu, ko domā. Kamēr būs krīze, I. Godmanis būs. Pēc tam vairs nevar zināt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
4

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?

08:13
07.11.2025
15

Diezgan droši var apgalvot, ka pasaulē nav ideālu valstu – arī labklājīgākajās un demokrātiskākajās valstīs ir jautājumi, kurus grūti atrisināt vai ar kuriem politiķi pat necenšas tikt galā. Ik pa laikam neatrisinātās problēmas sakrājas, un tad sākas vēlētāju protesti, dumpji un sapņi par citu parlamentu, citiem politiķiem un citu vēlēšanu sistēmu. Latvija, protams, nav izņēmums: […]

Otrreizējo lietu LIELĀ bode

08:29
06.11.2025
19

Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdz­niecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli. Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, […]

Demokrātija nav pašsaprotama

08:29
05.11.2025
26

Mācību seminārā žurnālistiem pirms apmēram desmit gadiem BBC žurnālists, kurš arī vadīja lekcijas, atgādināja, ka demokrātija nav pašsaprotama un šo faktu vienmēr vajag paturēt prātā. Jocīgi, ka pat Latvijā tas dažkārt mēdz piemirsties. Kāpēc pat Latvijā? Jo, ja tā padomā, mūsu demokrātija ir ļoti jauna. Tomēr, lai arī vēl samērā nesen (vēsturisku notikumu mērauklā) mēs […]

Kad žurnālistu drosme ir dzīvības vērtībā

08:15
04.11.2025
21
1

Viesojoties Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā, man bija iespēja redzēt, kā piešķir Dafnes Karuanas Galicijas balvu pētnieciskajiem žurnālistiem. Šogad pirmo reizi no vairākiem simtiem žūrijas izvēlēto desmit finālistu vidū bija arī Latvijas žurnāliste Inga Spriņģe no “Re:Baltica”. Viņa kopā ar kolēģiem no Igaunijas, Vācijas, Austrijas, Šveices pētīja, kā, izmantojot saziņas vietni “Telegram”, tiek vervēti eiropieši, lai […]

Krišjānim Baronam 190

08:15
03.11.2025
19

31.oktobris daudziem jo daudziem, īpaši jaunākas paaudzes, cilvēkiem saistās ar Halovīnu jeb Visu svēto dienu. Lai arī šai tradīcijai sākums esot meklējums jau pirms mūsu ēras, gribas domāt, ka daudz svarīgāks mums, latviešiem, šis datums ir kā Krišjāņa Barona dzimšanas diena. Šogad – 190. Un Latvijā Dainu tēvs tiek pieminēts un godināts pat visa gada […]

Tautas balss

Kaķis izglābj kaķi

08:18
08.11.2025
11
Seniore raksta:

“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]

Gājēju pāreja var būt bīstama

08:15
08.11.2025
12
Cēsniece G. raksta:

“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
10
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Dzērvenes var saglabāt medū

08:19
04.11.2025
23
Lasītāja raksta:

“Nupat dzirdēju radio raidījumā, ka dzērvenes, aplietas ar medu, labi neglabājas. Taču tā gluži nav. Medū var saglabāt gan lielogu dzērvenes, gan purvā lasītās, par to esmu pārliecinājusies. Taču jāizvēlas cietas ogas, tās, kas vēl nav kļuvušas mīkstas. Un tad ogu pietiek līdz jaunajai ražai,” pastāstīja lasītāja, kas dzīvo Piebalgas pusē.

Laikam bez pabalsta neiztikt

08:19
03.11.2025
23
Līgatniete raksta:

“Radio pārraidē dzirdu, ka, lai varētu iztikt, cilvēkam mēnesī vajadzētu saņemt ap diviem tūkstošiem eiro. Bet mana pensija 490 eiro, kaut mūžā 32 gadus esmu cītīgi strādājusi. Kā lai izdzīvoju? Man ir 85 gadi, piepelnīties nevaru. Jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, vajadzīgas zāles,” sacīja līgatniete un piebilda, ka nekad nevienam nav neko lūgusi, bet laikam vajadzēs […]

Sludinājumi