Sestdiena, 9. novembris
Vārda dienas: Teodors
casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş

Cīņa par krīzes mantojumu

Druva
00:00
10.03.2009
7

Laikā, kad tiek stutēta jaunā valdība, notiek strīds, vai Ivars Godmanis bija labs premjerministrs un vai Valdis Dombrovskis labos viņa kļūdas. Savos izteikumos par situāciju V. Dombrovskis ir krietni skarbāks vai varbūt vienkārši atklātāks nekā I. Godmanis, tomēr tas vien nav pamats domāt, ka jaunā valdība varētu būt labāka par iepriekšējo.

Pagājušajā nedēļā I. Godmanis „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” sacīja: „Kāpēc norāva valdību nost? Teikšu ļoti vienkārši. Jo redzēja, ka esmu gatavs kā valdības vadītājs novest vairākas lietas līdz konsekvencei. Tas zināmā mērā ir pašnāvnieciski partijām, kas piedalās valdībā.” I. Godmanis stāstīja, ka no daudzajiem ieplānotajiem darbiem valdībā pārstāvētajām partijām popularitāti iegūt nebūtu izdevies, tāpēc tām vieglāk bija gāzt valdību nekā zaudēt reitingus. Ieplānotie darbi ir budžeta grozījumi, kas paredz vēl lielāku taupību, banku sistēmas glābšana, mazo skolu slēgšana, jo, kā saka I. Godmanis, „nevaru turēt skolu, kurā skolēnu mazāk nekā skolotāju”. Koalīcijas partneri esot nolēmuši: ja arī premjers ir pašnāvnieks, tad viņi tādi nevēloties būt.

Zīmīgi, ka jaunais premjerministrs V. Dombrovskis sāk tieši ar tādu „pašnāvnieciskumu”, ko par savas valdības krišanas iemeslu minēja I. Godmanis. Demisionējušais valdības vadītājs arī pavēstīja, ka V. Dombrovska izteikumi par 700 miljoniem, kas jāsamazina budžetā, ir „nereāls skaitlis”. Tomēr bez šāda samazinājuma mēs nedabūsim nākamo Starptautiskā Valūtas fonda naudas sūtījumu. Līdz ar to – reāls vai nereāls skaitlis, bet, ja reiz viņi prasa nodrošināt konkrētu budžeta deficīta līmeni, mēs žņaugti tiksim vēl ļoti. Jautājums ir, kā šī papildu nauda tiks ievākta, ar kādiem nodokļiem, kādām štatu samazināšanām un algu pazeminājumiem. Iespējams, algu fonds visām valsts iestādēm tiks samazināts par desmit procentiem vai pat vēl vairāk, tāpat gaidāma arī darbinieku atlaišana, iespējams, ka netiks indeksētas pensijas. Šo taupības tūri izjutīs arī skolotāji un citas līdz šim drusku vairāk saudzētās profesijas. Sagaidāms, ka nevis portfeļu dalīšana, bet spēja vienoties par budžetu izšķirs, vai mums būs jauna valdība, ko vadīs V. Dombrovskis.

Premjera amata kandidāts atzīst, ka pievienotās vērtības nodoklis jaunajos taupības pasākumos gan, visticamāk, paaugstināts netiks. Lai gan valūtas fonds ļaujot to paaugstināt līdz 24 procentiem, tomēr budžetu lāpīt tik smags slogs nepalīdzēs. Labs solis varētu būt valsts aģentūru skaita samazināšana un uzņēmumu padomju likvidācija. Ir skaidrs, ka budžetu nevar salāpīt, ekonomējot uz kafiju un apkopēju algu. Labāka doma ir atmest dažas funkcijas, nedarīt to, bez kā var iztikt, un neuzturot liekās institūcijas. Iespējams, ka šis nav pats ērtākais laiks, kad veikt valsts pārvaldes reformu, un domājams, ka nevienam nav īpašas vēlēšanās un arī spēka to darīt tagad, taču, ja no krīzes ir kāds labums, tad vajag parādīt, ka izdzīvot var arī ar mazāk līdzekļiem.

„Jaunais laiks”, kam tagad radusies iespēja atkal tikt pie varas, nemitējas atkārtot, ka līdzšinējās varas partijas „nometušas varu pie kājām un aizgājušas”, jo nav spējušas atrisināt pašu radītās problēmas. Viņiem ir, ar ko baidīt – tas ir valsts bankrots. Priecīgā ziņa – pēc finanšu ministra Ata Slaktera izteikumiem, mums naudas pietiekot līdz pat Jāņiem. Tam laikam bija jāizklausās optimistiski.

Jo ātrāk diskusijas par nepieciešamajiem taupības pasākumiem beigsies, jo pašiem labāk, Latvijai nav pienākums lūgties Valūtas fondu, lai dod mums laiku budžeta grozījumiem un jostu savilkšanai. Mēs varam minstināties arī līdz Jāņiem vai Mārtiņiem, bet, kamēr noteiktie kritēriji nebūs izpildīti, jaunu naudas piešķīrumu neredzēt. Piemērs nav tālu jāmeklē – Ukraina vairāk nekā mēnesi nav saņēmusi gaidīto naudas pārskaitījumu, jo pretēji solītajam tās budžets nav sabalansēts. Pret iekšzemes kopproduktu skatoties, Latvijai piešķirtais aizdevums ir ļoti liels, un tas liek domāt, ka uz Latviju Starptautiskais Valūtas fonds raugās īpaši uzmanīgi.

Grūti pateikt, cik daudz no I. Godmaņa un V. Dombrovska dažkārt pretrunīgajiem izteikumiem izskanētu, ja tie abi būtu mainītās lomās. Vai I. Godmanis būtu tik optimistisks par iespēju samazināt budžeta tēriņus un runāt ar Valūtas fondu, lai atļauj vēl lielāku budžeta deficītu, ja pats nebūtu zaudējis amatu? Vai V. Dombrovskis visus baidītu ar bankrotu, ja šajā darbā jau kādu brīdi būtu strādājis? Tādā gadījumā visu slikto, ko viņš par valsts virzību teiktu, varētu uzskatīt par paša darba kritiku, bet politiķi pie mums ar tādu kaiti pārlieku neslimo.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kad sāksim izskaust Kanādas zeltgalvīti

19:27
07.11.2024
17

Pirms gadiem trīsdesmit šķita, ka ierobežot latvāņus nav iespējams. Varenais un cilvēkiem diezgan bīstamais augs gāja uz priekšu, pārņemot aizvien lielākas platības. Nevarētu teikt, ka tagad tas būtu iznīcināts un mūsu zemi vairs nepiesārņotu, tomēr vismaz ceļmalās to redzam aizvien retāk. Kur savulaik vilnīja īsti latvāņu meži, tagad no tiem vairs ne miņas. Tātad ar […]

Cik atliekam nebaltām dienām

10:46
05.11.2024
25

Kamēr valsts vīri un sievas cenšas pieņemt nākamā gada valsts budžetu, arī katrs iedzīvotājs domā, kā plānot savus tēriņus tā, lai mēneša beigās makā nesvilpotu caurvējš. Kaut minimālā alga palielināsies par 40 eiro, par ļoti daudz ko būs jāmaksā dārgāk, piemēram, tehnisko apskati automašīnai, par pasi vai ID karti, ja beigsies dokumenta derīguma termiņš, būs […]

Troksnis par troksni. Tas jāregulē

10:45
04.11.2024
34
1

Gadalaiki Latvijā jau nosaka – vasara atpūtai, ziema darbam un miegam. Tā pēdējā gadsimtā esam pieraduši. Īpaši jau pilsētās.    Izklaide, plaša vai neliela mēroga, vienmēr saistīta ar troksni.    Tiesa gan, kas vienam troksnis, kas traucē, citam ir patīkama atpūta. Par to tiek runāts un spriests gadu desmitus un vēl ilgāk. Tiesībsargs atzinis, ka izklaides […]

Par uzticēšanos

10:44
03.11.2024
30
1

Uzticēšanos kaut kam vai kādam, protams, pirmām kārtām ietekmē emocijas, apstākļi un dažādas situācijas. Tikai pēc tam civlēks sāk vērtēt arī darbus. Tas nav nekas ārkārtējs un nesaprotams – ne velti mēdzam sacīt, ka neesam mašīnas. Šoreiz ieskats aptaujās, kas liecina par Latvijas, Ukrainas un Krievijas iedzīvotāju uzticēšanos varas institūcijām un partijām. Uzreiz jāteic, ka […]

Bezmaksas sieriņa vilinājums

10:20
01.11.2024
37

Preses konferencē, ko pagājušajā nedēļā rīkoja Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes vadība, liela uzmanība bija pievērsta krāpniecībai un tās daudzveidīgajām izpausmēm. Šogad no iedzīvotājiem izkrāpti jau vairāk nekā 600 tūkstoši eiro! Plašāk jau izskanējušas ziņas par krāpnieku tehnoloģisko nodrošinājumu un prasmēm, iesaistot līdzdalībniekos arī mākslīgo intelektu un tā spēju kopēt balsis. Aicinājums ātri, ātri pārskaitīt […]

Kad plāns neatbilst reālai situācijai

15:58
30.10.2024
32

Līdz ar tuvošanos gada izskaņai arvien skaļāk sāk zvanīt trauksmes zvani, kas liecina – plāns ne tuvu neatbilst reālai situācijai. Un šoreiz ar to es domāju situāciju veselības aprūpē. Cēsu klīnika jau laikus informējusi, ka iedzīvotājiem nepieciešamie valsts apmaksātie ambulatorie pakalpojumi ir nepietiekamā skaitā, tāpēc gada nogalē tie vairs nebūs pieejami. Tas nozīmē, ka rindas […]

Tautas balss

Makšķerēšana ir prieks, ne bizness

19:30
06.11.2024
15
Makšķerēšanas entuziasts raksta:

“Lasu, ka ezeros ielaiž zivju mazuļus, lai būtu daudzveidība un zivju bagātība, lai brauktu makšķernieki. Tajā pašā laikā nosaka licencēto makšķerēšanu, lai cilvēks maksā. Ne jau katrs brauc pēc lielā loma, daudziem ir prieks pabūt uz ezera, izjust dabu, mazliet azarta. Ja nelaistu papildu zivis, nebūtu jāmaksā licence, cik nu daudz noķertu, noķertu, būtu pat […]

Viens pieliek, citi paņem

19:30
06.11.2024
11
K. raksta:

“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

Kas par daudz, tas par skādi

19:29
06.11.2024
12
16
M. raksta:

“Cēsīs, Vienības laukumā, plivinās slapjie karogi, vējš tos sagriež grīstēs. Tas neizskatās jauki. Domāju, vispār tik daudz karogu nevajadzētu turēt ikdienā. Tāds noformējums tomēr ir svētku daļa. Kā tad rotāties, svinot valsts svētkus. Pilsētas sejas veidotājiem vajadzētu apsvērt, kā citādi ikdienā padarīt centru krāsainu, kaut, manuprāt, pietiktu ar puķu kārtojumiem siltajā sezonā un egli ap […]

Jāatgādina par atstarotājiem

19:29
06.11.2024
14
Cēsnieks L. raksta:

“Kā iestājas tumšais laiks, sāk līt, tā atkal ceļmalās un ielās parādās “tumšie” gājēji. Nu jau tik daudzus gadus atgādina, vakara un agrās rīta stundās ejot pa ielu, ceļu, cilvēkam pie apģērba jābūt pamanāmiem atstarojošiem elementiem, vislabāk veste. Nereti domājam, ja iela apgaismota, tad jau automašīnu vadītāji mūs, gājēju, redz, bet tā bieži nav. Ja […]

Pase pārāk dārga

19:28
06.11.2024
9
Lasītāja raksta:

“Prasīt par pasi 50 eiro, tas tiešām ir par traku. Tā pensionāriem ir ļoti liela summa, taču bez pases viņi nevar iztikt, jo citādi nav iespējams iegādāties ārstu parakstītās zāles. Manuprāt, pase ir dokuments, kas apliecina pilsonību, piederību. Vai to vispār nevajadzētu apmaksāt no valsts budžeta? Neesam jau daudz pilsoņu,” sprieda lasītāja.

Sludinājumi