Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Cik droši varam justies internetā

Anna Kola
12:45
12.02.2022
55

Šogad 8.februārī visā pasaulē, vairāk nekā 170 valstīs, atzīmē Droša interneta dienu. Drošs internets neapšaubāmi ir jēdziens, kas raisa plašas diskusijas.

Cik tālu stiepjas mūsu nosacītā “drošība” šajos tīmekļa plašumos laikmetā, kad teju ikviena ikdienas darbība ir saistīta ar neredzamo digitālo vidi, kurā glabājas milzum liels daudzums informācijas par katru no mums?

Cēsu Digitālā centra vadītājs Aleksandrs Ļubinskis norāda, ka drošība internetā ir ļoti izvērsta tēma un, ja nesenā pagātnē internets bija lielākoties informācijas ieguves avots, tagad kļuvis par vienu no galvenajām vietām, lai socializētos. Tas drošības apdraudējumu spektru padara daudzkārt plašāku. Latvijas Drošāka interneta centra (LDIC) vadītāja Maija Katkovska stāsta, ka galvenās vadlīnijas drošībai internetā visām vecuma grupām ir līdzīgas, tomēr sevišķu uzmanību jāvērš uz jaunās paaudzes aktivitātēm tīmekļa vietnēs, spēļu platformās un sociālajos tīklos.

Aleksandrs Ļubinskis uzsver, ka internets ir tikai resurss tālākai informācijas transportēšanai, proti, kas ir patērētāji otrpus interneta signāliem, jau ir pavisam cits jautājums. Viņš atzīst, ka labā ziņa ir tā, ka programmatūras nāk talkā, brīdinot par aizdomīgu vietņu apmeklēšanu vai programmatūru instalēšanu, vai citām neskaidrām darbībām, kas norisinās lietotāja ierīcē. Svarīgi pievērst uzmanību brīdinājumiem, kas mēdz parādīties, cenšoties apmeklēt noteiktu mājaslapu. Tāpat arī, lejuplādējot jaunu programmatūru vai aplikāciju, iespēju robežās jāpievērš uzmanība izcelsmei un parametriem. Ļoti bieži ierīces inficē programmatūras, kas burtiski ieraksta jebkuru lietotāja darbību, ar to jāsaprot, ka visi rakstītie dati, personiska informācija var tikt nopludināta un tālāk izmantota ļaunprātīgos nolūkos. Aleksandrs Ļubin­skis iesaka regulāri atjaunot lietotājprogrammas savās ierīcēs, jo tas nodrošina visaugstāko aizsardzību pret jauniem veidiem, kā inficēt ierīces ar izsekotājprogrammām.

Internetam pieslēgtās ierīces visvairāk lieto tieši bērni un jaunieši. LDIC vadītāja uzsver, ka vissvarīgāk ir neaizmirst par savu privātumu. Nereti bērniem piemīt vājāka izpratne par robežām, kur tad īsti beidzas privātums un drošība, jo interneta vide ir ļoti mānīga. Piemēram, deviņgadīgi bērni izveido kontus sociālajos tīklos, pat neaizdomājoties, ka visa informācija par viņu, lai arī šķietami ierobežotam draugu lokam, tomēr ir neatgriezeniski nodota interneta plašumiem un to var redzēt ļoti, ļoti daudz cilvēku. Jaunieši un bērni bieži nespēj saprast, ka jebkura fotogrāfija, komentārs vai video pat tad, ja to tomēr drīz izdzēš, kaut kur vēl paliek. Jebkurai darbībai internetā ir sekas!
Bērniem ļoti bieži ir jāuzmanās arī no spēļu platformām, kurās ir iespēja sarunāties, “čatot”, dalīties ar failiem, un šo darbību rezultātā netrūkst upuru, kuri nokļuvuši interneta varmāku rokās.

Maija Katkovska stāsta, ka 8.februārī sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju tiek uzsākta kampaņa “Bīstamā draudzība internetā” ar mērķi aktualizēt problēmu, ka bērni internetā kļūst par pavedināšanas upuriem. Viņa uzsver, ka bērni visbiežāk par nelikumisku darbību upuriem kļūst tieši spēļu platformās un populārākajos sociālajos tīklos, to liecina organizācijas pieredze. Ar sākotnēji nevainīgām sarunām bērni tiek aizvilināti uz nedrošām vietnēm, kur aicina kameras priekšā izrādīt ķermeni. Šo saturu visbiežāk filmē, un tad jau tas nokļūst plašākās, daudz tumšākās interneta platformās.

Bērniem ir grūtāk izprast, kāda veida sarunas sāk norādīt uz iespējami noziedzīgu darbību, tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi likt saprast, ka bērns var justies droši, par šīm lietām runājot ar vecākiem. Ja bērns vēršas pie vecākiem ar neskaidrību par kāda sava interneta drauga uzdotiem jautājumiem, vecākiem ir nekavējoties jāpievēršas šai sarunai, jo pieaugušajam ir vieglāk novērtēt, cik droša vai nedroša ir šī interneta draudzība.

Kampaņas “Bīstamā draudzība internetā” ietvaros izveidots pašpalīdzības rīks sos.drossinternets.lv, kur iespēja pārbaudīt savas interneta draudzības drošumu. To var izdarīt gan pats bērns, gan pieaugušie kopā ar bērniem. Šis rīks piedāvā pārbaudīt sarunas jautājumu drošumu vai nedrošumu, tādējādi tas atvieglos neskaidrību situācijās, kad vecāki var nebūt pārliecināti par situāciju.

Rīka kontroljautājumi ir sagatavoti sadarbībā ar Valsts policiju un saskaņā ar likumu normām. Drošāka interneta tīmekļa vietnē www.drossinternets.lv kampaņas laikā atrodami materiāli un informācija par to, kā sevi pasargāt, lai nekļūtu par pretlikumīgu darbību upuriem, tāpat arī par to, kā rīkoties, ja ir aizdomas, ka kaut kas tāds jau ir noticis. Centra vadītāja skaidro, ka informatīvi materiāli tiek regulāri sūtīti arī izglītības iestādēm.

Ja bērni un jaunieši visbiežāk kļūst par seksuāla rakstura noziegumu upuriem internetā, tad pieaugušie un seniori vairāk pamanās tikt apkrāpti finansiāli. Tas visbiežāk notiek tieši šādu nedrošu interneta draudzību rezultātā, kad cilvēks pārlieku uzticas otrai personai aiz ekrāna un bieži vien izpauž savus sensitīvos datus, tai skaitā finansiālos.
Divas vissvarīgākās lietas, kas jāatceras ik reizi, kad lietojam internetu, ir šādas: sekot līdzi tam, cik daudz informācijas ievietojam paši, jo tā pieejama daudz plašākam cilvēku lokam, nekā sakotnēji var šķist; otrkārt, sekojot līdzi tam, ko ievieto, piedāvā, tirgo vai uz ko aicina citi, – pārbaudīt informācijas patiesumu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lai mācītos autorizēties elektroniski, jāautorizējas … elektroniski

20:22
12.02.2025
29

Vai otrdienas rītā nevajag mazu devu, par ko pasmaidīt? Noderēs taču! Smaidam piedāvātais gan būs saprotams tikai cēsniekiem un tiem, kas no Cēsīm kaut kur dodas ar sabiedrisko transportu. Lūk, no 10.februāra maršrutā Kalnmuiža-Cēsu autoosta-Priekuļi vairāki reisi tiks sākti no pilsētas centra pieturas “Stacija”. Līdz šim pietura bija Cēsu autoosta, un Autotransporta direkcija ziņo, ka […]

Mīlestību var izrādīt arī ziedojot

12:27
10.02.2025
21

Februāris, un ne tikai 14. datums, bieži vien tiek atzīmēts kā Mīlestības mēnesis. Iepriekš nebiju aizdomājusies, ka viena no mīlestības formām varētu būt ziedošana, jo īpaši asiņu ziedošana. Arī mūsu novadā februārī būs iespēja ziedot asinis, izbraukuma Donora diena 19. februārī notiks Jaunpiebalgā. “Druvā” jau rakstījām, ka gada sākumā ļoti trūka vairāku asinsgrupu asinis. Man […]

Pirms - viss ir slikti - beidzas

12:26
09.02.2025
36

Kādā filmā, kas tapusi tepat Ziemeļu kaimiņos, kritiskā situācijā izskanēja vārdi: “Ir cilvēki, kuri dara, tie, kuri neiesaistās, un tie, kas par visu raksta internetā.” Galvenais varonis atzina, ļoti gribētos būt vienam no pēdējiem diviem. Bet dzīve un arī paša izvēle šādu iespēju pat nepiedāvāja. Darītājs ir redzams, tāpat viņa ieceres. Kur nu vēl labāk, […]

Apaļo un kantaino skaistumkonkurss

12:24
08.02.2025
41

Politologs Filips Rajevskis nesen kādā intervijā pieļāva, ka pašvaldību vēlēšanās, kas gaidāmas vasaras sākumā,    deputātu kandidāti novados un pilsētās necentīsies akcentēt savu piederību noteiktam politiskam spēkam un priekšplānā būs personības, nevis partiju nosaukumi. Kā apstiprinājums politologa prognozei drīz manā e-pastā iekrita Rīgas mēra amata kandidāta Jura Pūces aicinājums izvēlēties – viņš vai Šlesers, citu […]

Kodoldrošība: apdraudējumi, cerība un fakti

12:23
08.02.2025
26

4.februārī vizītē Kijivā ieradās Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi. Tā ir jau vienpadsmitā Grosi vizīte gandrīz trīs gadus ilgā pilna mēroga Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā. Tās mērķis ir apspriest paš­reizējos centienus novērst atomkatastrofu. “Kamēr turpinās briesmīgais karš, SAEA turpinās aktīvi piedalīties, koncentrējoties tam, lai darītu visu iespējamo kodoldrošības saglabāšanai ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Kopējā […]

Vārdu izvēles labirinti

17:14
03.02.2025
32

Iepazīstoties ar Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības rīkotās aptaujas rezultātiem, kurā spārnoto teicienu ieguva Valsts prezidenta izteiktā frāze gadu mijā “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”, aizdomājos, kā mainās latviešu valodas lietojums. Prezidents spēj uzrunāt dažādu valstu līderus un tajā pašā laikā palikt cilvēcīgs un saprotams ikvienam iedzīvotājam. Kā redzam, viņa […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
23
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
44
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
31
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
30
3
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi