Svētdiena, 23. jūnijs
Vārda dienas: Līga

Cēsis – arī mana pilsēta

Druva
23:00
31.05.2006
7

Vispirms kā vēsturniekam tās senatnīgums. Kaut cietusi viduslaiku ugunsgrēkos, cietsirdīgo svešzemnieku karotāju gaitās, tomēr 20. gadsimta postītāji lielu ļaunumu tai nav nodarījuši. Vecpilsēta, kaut laika zoba stipri grauzta, pievilcību saglabājusi. Kāds baudījums staigāt pa šaurajām ieliņām, sevišķi dien- nakts klusajās stundās, un domās būt te kopā ar iepriekšējo gadsimtu pilsētniekiem, tiem tūkstošiem, kuri atdusas kapsētiņās zem pilsētas namiem, arī iesvētītajās un joprojām dzīvajās. Nezūdama ir pilsētas kultūras aura. Cēsis ir skolu un skolēnu pilsēta. Te strādājuši un joprojām strādā izcili skolotāji. Viņu sniegtās zināšanas uz platā dzīves ceļa uzvedušas daudzas cēsnieku paaudzes. Enciklopēdijās un citos izdevumos atrodami daudzu mūsējo vārdi. Viņi skolas solos sēdējuši Vidzemes centrālajā pilsētā. Cēsnieki daudz darījuši Latvijas labā. Viņu zināšanas un darba prasme allaž bijusi godā.

Un kultūras dzīve. Sākot no agra pavasara līdz atvasarai, katru nedēļas nogali ir kurp doties. Dažnedēļ pat grūti izraudzīties, uz kurieni. Ne viss vienmēr vienādi veiksmīgi, taču kopumā ir līmenī. Un daudzās iespējas brīvdabā skatīt operu izrādes.

Cēsis ir teātrmīļu pilsēta. Kopā ar Vecpiebalgu tā 19. gs. otrajā pusē lika pamatus teātra izrādēm Latvijas laukos. Un pusotru gadsimtu teātra spēlētāji un skatītāji te nav izzuduši.

Un muzejnieku pilsēta. Kaut mūsu muzejs atzīmējis tikai oficiālo 80 gadi, jau daudz senāk te dzīvojuši un darbojušies ļaudis ar muzejnieka dvēseli, pētījuši un krājuši, glabājuši vēstis par savu pilsētu. Atturos no uzvārdu nosaukšanas, lai, vienu cildinot un citu nenosaucot, nenodarītu pāri vai tikpat atzinības vārdus pelnījušam. Muzeja krājumi ir tik bagāti, ka varētu tikt izmantoti daudz vairāk zinātnisku darbu tapšanai, nekā tas līdz šim noticis.

Cēsis ir grāmatu pilsēta. Vispirms jau šejienes savulaik rosīgo grāmatizdevēju dēļ. Nav Vidzemē otras tādas pilsētas, kur viņu ir bijis tik daudz. Un ne tikai trīs slavenākie – Ozols, Jēpe un Dūnis. Un visā Latvijā pazīstamās bibliotēkas dēļ. Kur vēl Vidzemē notiek tik daudz interesantu rakstnieku un grāmatu iepazīšanas pasākumu. Un grāmatnīcu dēļ. Trīs tik nelielā pilsētā. Cik to ir kaimiņiem? Kaut jaukā vasaras dienā parkos un skvēros starp šeit sēdošajiem reti var redzēt kādu ar grāmatu rokā, nebaidos apgalvot, ka lasītāju Cēsīs joprojām daudz.

Un arī rakstītāju. Kad dzirdu vārdu ”Harmonija”, šķiet, viss apkārtnē kļūst līdzsvarotāks. Nav Vidzemē otra tāda centra ar tik plašu izdevējdarbību, kura galvenā uzmanība veltīta savējiem.

Simpātiski ir paši cēsnieki. Kā visur, gadās jau arī nepieņemami savādnieki. Taču darvas karote priekš medus mucas ir pārāk sīka. Ar daudziem cēsniekiem esmu iepazinies darba gaitās, sevišķi ar vecāka gadagājuma, saviem vienaudžiem. Par citiem lasīts ”Druvas” lappusēs. Jaunie daudz var mācīties no vecākajām paaudzēm – dzīvesprieku, strādātgribu, klasisko vērtību saudzēšanu, dzimtu kopā turēšanu (bez tās jau nav iedomājami arī cēsnieki kā viens vesels, kā vienas pilsētas iedzīvotāju kopums). Padzīvojušās paaudzes lai atzīst jaunos – viņu zinātkāri, komercapgriezienus…

Cēsīm ir sevišķa pievilcība. Tā cieši pie sevis tur savējos. Tam apliecinājums ir ”Cēsinieku klubs”. Pasaulē izkaisītie novadnieki, pat viņu pēcteči, atkal un atkal rod ceļu uz mājām, daļa no viņiem uz pastāvīgu vai vasarnieku dzīvi.

Kas man Cēsīs nepatīk? Cēsnieku daļas vienaldzība par to, kas notiek apkārt, neiejaukšanās tad un tur, kur tas absolūti nepieciešams. Tukšās, aizmirstās, neapkoptās, aizaugušās, nevienam nevajadzīgās teritorijas. Jauniešu tieksme uz visatļautību. Puišiem, arī meitenēm, pat pusaudžiem, smēķēšanas un dzeršanas kāre. Patika postīt un lauzt. Vecāku un citu pieaugušo nevarība ģimenēs bērnu, pusaudžu un jauniešu noturēšanā uz strīpas. Nepatīk daudzu nevēlēšanās uzvesties saietos, neprasme rēķināties ar līdzbiedriem.

Savā Valmieras ielas kvartālā nepatīk bērnu skaļā dauzonība. Lāčošana pāri zālājiem, stūru izmīdīšana, dažkārt nevērība uz katra soļa. No kurienes daudzu uzvedīgo vidū šie šmucīgie?

Kāds prieks par mūsu visu gatavošanos pilsētas astoņsimtgadei. Dome ir īsts kaujas štābs (atļaujos šo militāro jēdzienu). Saturīgas simtdienas! Daudz jauna pilsētas sejā – skaisti parki, strūklakas, ielas un ietves, kapitāli izremontēti nami, košās ēku fasādes, jaunās celtnes, kā no jauna atdzimušais garnizona nams (kamēr ir armija, mierīgāka sajūta, ka mums pašiem savas kazarmas).

Svētkiem savu artavu dod daudzas firmas – ar darbu, ar latu simtiem un tūkstošiem. Daudzi cēsnieki vēl greznāku sakopj savu apkārtni, ne tikai galveno ielu malās, bet arī savējiem un viesu tūkstošiem ikdienā neredzamo.

Liels gandarījums par Cēsu vēsturnieku un citu interesentu izveidoto ”Cēsu hroniku”. Šāds apjomīgs izdevums būs pirmais Latvijā. Arī šī grāmata būs viena no tām vērtībām, kas saglabāsies ilgi, vēl tad, kad svētki jau sen būs beigušies.

Vienmēr apzinos lielo atbildību, ko man uzliek ”Cēsinieka” tituls. Neesmu bezgrēcīgs, bet kante ir jātur, kā saka laucinieki. Kaut gadi ļautu, par īstu pensionāru vēl neesmu kļuvis. Strādāju, cik nu vēl spēju. ”Druva”, kam esmu veltījis 22 mūža gadus, pēc daudzu vērtējuma nav starp sliktākajām reģionālajām avīzēm. Tās kultūrvēsturiskais pielikums ”Novadnieks”, kam tikko klajā nācis 142. laidiens, ar daudzu pētnieku līdzdalību jau sen valstī ievērots. Tas joprojām ir vienīgais tāds Latvijā.

Paldies daudzajiem cēsniekiem, kuri man bijuši blakus, atbalstījuši, arī kritizējuši, saglabājot asinsriti. Lai visiem mums saturīga ieiešana Cēsu pilsētas 10. gadsimtā!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vasaras saulgrieži zīmīgi bijuši visām tautām

17:04
20.06.2024
38

Cik ļoti gaidām pavasari atnākam, pēc tam – kaldinām plānus, ko darīsim vasarā, ko pagūsim īstenot gada siltajā, saulainākajā periodā. Mēs, kas dzīvojam ziemeļu puslodē, visvairāk dienas gaismas saņemam Vasaras saulgriežos – neviena cita diena to nenes tik daudz kā šī burtiskā nozīmē. Tas ir lūzuma punkts, kurā dienas sāk kļūt īsākas un naktis garākas. […]

Karš turpinās

17:03
18.06.2024
16

Tikšanās ar ukraiņiem vienmēr ir emocionāla, gan ar tiem, kuri kā bēgļi nonākuši Latvijā, bet kuru radinieki turpina sargāt savu tēvzemi, gan tiem, kuri arvien dzīvo Ukrainā. Tāda tā bija, arī satiekoties ar skolotāju Nataliju Vodianu, kura Latvijā ieradās kopā ar skolēniem, lai pie mums divas nedēļas atpūstos no ikdienā piedzīvotā viņu valstī, kur kara […]

Kādu bruģējām ceļu uz Briseli

22:56
16.06.2024
51

Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu droši var teikt – ievēlējām gudrus cilvēkus, kuri aizstāvēs Latvijas intereses un pratīs to izdarīt. Pie vēlēšanu iecirkņiem satiktie atklāja, ka nav bijis grūti izvēlēties, jo skaidrs, kādu nākotni vēlas. Visgrūtāk bija tiem, kuri par politiku neinteresējas un vēlēšanās piedalījās pirmoreiz. Kāda astoņpadsmitgadnieka mamma dalījās pārdomās, ka ar dēlu daudz […]

Zudušais un palikušais

07:55
14.06.2024
33

Šodien Latvijai sēru noformējums. Ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Vistiešāk tā skar tos, kas genocīdu piedzīvoja uz savas ādas, arī tos, kuru priekšteči bija uz Sibīriju izsūtīto vidū. Diemžēl tādu ir ļoti daudz, gandrīz katrā latviešu ģimenē ir bijis kāds deportāciju skartais, ja ne gluži ģimenē, tad draugs vai kaimiņš bija nelaimīgo vidū. Un […]

EP vēlēšanas: bez pārsteigumiem

06:01
14.06.2024
419

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, 9 deputāti no Latvijas ir ievēlēti, un viss pagājis mierīgi, vien daži nelieli incidenti. Nopietnākais no tiem bija desmit neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes kādā iecirknī, ko pamanīja acīga vēlētāja. Valsts policija un Drošības dienests izmeklēja šo gadījumu, un izrādījās, ka tā bijusi neuzmanības kļūda, aploksnēs esošie biļeteni ir derīgi. Bija […]

Dabas likumi un selektīvā empātija

21:57
13.06.2024
69

Durbes jūras ērgļu ligzdā vairākus gadus pēc kārtas ligzdošana beidzās nesekmīgi, tāpēc nolēmu, ka šo skaisto putnu dzīves gaitām nesekošu. Ir bēdīgi, ka tā arī neizaug jauni ērgļi. Tomēr mākslīgā interneta algoritms manu interesi atceras un ik pa laikam parāda ziņas par putnu vērošanas kamerās redzamo. Tā uzzināju, ka arī šogad jūras ērgļu Mildai perējums […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
17
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
22
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
31
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
25
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
40
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi