Ceturtdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Cenšamies palīdzēt daudziem

Druva
23:00
14.08.2008
8

labklājības ministre

Pensijas vecuma ļaudis šobrīd pārdzīvo ļoti saspringtu laiku – sekas straujajam preču un pakalpojumu cenu kāpumam. Tāpēc šajos apstākļos pensionāru dzīves stāvokļa uzlabošana ir atkarīga no tā, cik pārdomāti realizējam jau iesākto sociālās apdrošināšanas politiku.

Šobrīd Latvija ir referenduma gaidās par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”, ko iniciējusi sabiedrība „Citai politikai”. Ja referendumā tiks nobalsots par šiem populistiskajiem Pensiju likuma grozījumiem, tad 2009. gadā Labklājības ministrija nevarēs īstenot vairākus būtiskus pasākumus pensionāru un citu sociāli mazaizsargāto sabiedrības grupu aizsardzībā un materiālā stāvokļa uzlabošanā.

Vēlos uzsvērt, ka Labklājības ministrija 2008. gadā ir veikusi virkni pasākumu, lai uzlabotu pensionāru dzīvi. Šajā gadā ir paaugstināta pensijas robeža, kas nosaka iespēju 2008. gadā straujāk indeksēt pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 150 latus. Līdz ar to 400 tūkstoši no visiem vecuma pensionāriem aprīlī pensijas palielinājās par vidēji 11 latiem. Savukārt šā gada oktobra indeksācijā plānots šīs pensijas paaugstināt vēl par 21,41 latu. No 1. jūnija ir atcelts apdrošināšanas stāža ierobežojums piemaksas pie vecuma pensijas piešķiršanai par apdrošināšanas stāža gadiem līdz 1996. gadam, kā arī paaugstināts pensijas apmērs no 135 līdz 225 latiem, līdz kuram tiek piešķirta piemaksa. Ar šiem grozījumiem piemaksa jūnijā tika piešķirta vēl vairāk nekā 77 tūkstošiem vecuma pensionāru ar vidējo piemaksu 14,40 latu. No 2008. gada 1. jūnija paaugstināts arī pašas piemaksas apmērs pie vecuma pensijas – par stāžu līdz 1996. gadam tā palielināta līdz 40 santīmiem par katru stāža gadu. Līdz ar to tiem pensionāriem, kuri jau saņēma piemaksu no 1.jūnija, tā paaugstinājās vēl vidēji par septiņiem latiem. Protams, var tikai piekrist pensionāriem, ka tas nav daudz pie šodienas cenām. Taču jau veiktie un nākamajā gadā veicamie pasākumi jūtami uzlabos pensionāru situāciju.

Vairāki situācijas uzlabojumi sagaida pensionārus arī 2009. gadā. Tiks paaugstināta piemaksa pie vecuma pensijas līdz 70 santīmiem par vienu darba gadu līdz 1996. gadam – tātad papildus 30 santīmi, un tā tiks piešķirta visiem vecuma pensionāriem neatkarīgi no pensijas apmēra. Tiks piešķirta piemaksa arī pie invaliditātes pensijas par darbu līdz 1996. gadam. Piemaksu pie invaliditātes pensijas saņems vairāk nekā 62 tūkstoši cilvēku. Piemaksas vidējais apmērs plānots ap 12 latiem. Tiks indeksētas visas pensijas neatkarīgi no pensijas apmēra, tātad arī tās pensijas, kas ir lielākas par 225 latiem. 2009. gadā papildus tiks indeksēts 15,5 tūkstoši pensiju .

Izdarīts ir daudz, bet tas nenozīmē, ka mēs apstāsimies pie sasniegtā. Labklājības ministrija arī turpmāk īstenos visas savas ieceres pilnā apmērā.

Vērtējot ierosinātos grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, man kā labklājības ministrei jāpaskaidro, ka šie priekšlikumi, par kuriem sabiedrībai būs jālemj referendumā, veido nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām un tādējādi sašķeļ sabiedrību. Paaugstinot pensijas, kā to piedāvā referenduma ierosinātāji, būs apdraudēta plānotā sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšana, ko tik ļoti gaida invalīdi no bērnības, apgādnieku zaudējušie bērni.

Strauja un nepārdomāta minimālo pensiju paaugstināšana referenduma pozitīva rezultāta gadījumā var ietekmēt arī ģimenes, kas saņem, piemēram, vecāku pabalstu par bērna kopšanu līdz vienam gadam, bezdarbniekus, jaunās māmiņas, jo no sociālā budžeta tiek finansētas visas pensijas, arī minimālās vecuma pensijas, un pabalsti, kuru apmērs tieši atkarīgs no veiktajām sociālajām iemaksām.

Labklājības ministrija, izvērtējot finansiālās iespējas, ir centusies palīdzēt visām mazaizsargātajām sociālajām grupām, taču, atbilstoši Aigara Štokenberga piedāvātajiem grozījumiem likumā ”Par valsts pensijām”, tiks būtiski izcelta viena sociālā grupa. Turklāt šie grozījumi sašķels arī pašus pensionārus. Tā kā likumprojekta norma būs spēkā līdz 2009. gada 31. decembrim, tik augsti minimālie vecuma pensiju apmēri būs jāgarantē tikai tiem pensionāriem, kuri pensionējušies līdz minētajam datumam. Tas vienlaikus var radīt Satversmes tiesas precedentus par nevienlīdzīgu attieksmi pret tiem pensionāriem, kuri pensionēsies pēc 2010. gada 1. janvāra.

Labklājības ministrijas redzeslokā ir vairākas sociālā riska grupas – gan pensionāri, gan invalīdi, gan bezdarbnieki. Rūpējoties par pensionāriem, mums ir arī jādomā, lai netiktu diskriminētas pārējās sociālā riska grupas. Jādomā par to, ka, neapdomīgi iztērējot sociālā budžeta līdzekļus šodienas vajadzībām, nākotnē grūtības var piedzīvot ne tikai esošie un topošie pensionāri, bet arī invalīdi un ģimenes ar maziem bērniem.

Vēlos arī uzsvērt, ka valdības šogad jau pieņemtie grozījumi likumā „Par valsts pensijām” jau būtībā ir atrisinājuši vairākus sasāpējušos jautājumus, līdz ar to sabiedrības „Citai politikai” piedāvātie grozījumi, par ko notiks referendums, būtībā ir zaudējuši savu aktualitāti. Aicinu ikvienu ļoti rūpīgi izvērtēt pamatojumu dalībai šajā referendumā, izsverot visus par un pret, jo pavisam viegli ir iznīcināt esošo pensiju sistēmu, kuru būs ļoti grūti atjaunot, ja referendumā tiks nobalsots par grozījumiem Pensiju likumā. Sagatavoja Ilze Kalniņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Esam kultūras baudītāji

14:27
22.04.2025
18

Latvieši ir kultūras baudītāji, tas zināms izsenis. Arī šajā “Druvas” numurā esam rakstījuši par dažādiem, turklāt kupli apmeklētiem kultūras pasākumiem. Kad lasīju “Kultūras aktivitātes barometrs 2024” rezultātus, uzreiz iztēlojos arī mūsu novadniekus, jo šķita, tas rakstīts tieši par mums. Proti, jaunākais pētījums apliecina, ka kultūras patēriņš Latvijā palielinās. To, ka pēc pandēmijas pasākumus sāk apmeklēt […]

Akcijas acu aizmālēšanai?

09:06
13.04.2025
53

Šonedēļ norisinās Eiropas mēroga satiksmes ātruma kontroles akcija un visās dalībvalstīs, arī Latvijā, policisti aktīvāk seko, lai braucēji pārvietotos noteikumiem atbilstoši. Ātruma pārsniegšana ir biežāk fiksētais satiksmes noteikumu pārkāpums un arī iemesls smagiem satiksmes negadījumiem ar letālu iznākumu. Vai šādas akcijas, kas norisinās divas reizes gadā, dod vēlamo efektu un mazina pārkāpumu skaitu? Droši vien […]

Neziņas, šaubu, pārliecināšanas laiks beidzies

08:04
12.04.2025
46

“Nu tas ir beidzies, varēs mierīgi dzīvot tālāk,” kad    noslēdzās partiju deputātu kandidātu    sarakstu iesniegšana, ar atvieglojumu sacīja sabiedriski aktīvs, pazīstams novadnieks. Viņš pastāstīja, ka ir noguris no politiķu uzbāzības. Viņu uzrunājušas četras partijas un aicinājušas sarakstā, cita par citu neatlaidīgāk. Politiski aktīvie pierunājuši, lai padomā un dod atbildi līdz skaidrošanai, kādi būs […]

Stāsts par paralēlajām pasaulēm

00:03
12.04.2025
54

Eksperti vērtē, ka kopš ASV ir ar Krieviju sākušas t.s. miera sarunas, Ukrainas apšaude ar droniem, raķetēm un bumbām ir palielinājusies. Turklāt ASV tarifu karš ir aizēnojis notikumus Ukrainā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 9. aprīlī TV kanālam “Mēs esam Ukraina” sacīja, ka izlūkdienestam ir zināms par Ķīnas pilsoņu vervēšanu karam Ukrainā. Sagūstītie divi ķīnieši nav […]

Neturpināt salauztās ģimenes jeb Mācīties veidot savu dzīvi

18:33
09.04.2025
53

Tas, ka alkoholiķi var apmeklēt anonīmo alkoholiķu jeb AA grupas, lai veseļotos no alkohola atkarības, parasti cilvēkus neizbrīna. Savukārt termins Al-Anon   jeb līdzatkarīgo grupa, kā arī PAB (pieaugušo alkoholiķu bērni) grupa bieži izraisa neizpratni, kas tas ir, kam tas domāts. Vēl lielāks pārsteigums mēdz būt, ka tādas grupas daudzus gadus regulāri pulcējas arī Cēsīs, jo […]

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
38

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Tautas balss

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
9
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Kaimiņu suns izkašņā puķes

15:07
23.04.2025
19
Lasītāja raksta:

“Ko darīt, ja kaimiņa suns izposta puķu dobi? Vai tiešām jāiet žēloties policijai? Lielais suns ieskrēja manā dārzā, izrakņāja pavasara puķes. Dzīvnieks jau nav vainīgs, bet bāru gan to un dzinu prom. Bet ko darīt ar suņa saimniekiem? Laikam muļķīgi bārt, viņi taču paši saprot, ka nedrīkst laist sunim skriet bez pavadas,” bēdās dalījās lasītāja.

Šodien nevajag, bet rīt

06:07
23.04.2025
22
8
Cēsniece Māra raksta:

“Lasu, ka Cēsu novadā šomēnes paredzētas sešas nekustamo īpašumu izsoles – viena Liepas pagastā, viena Jaun­piebalgas pagastā, trīs Mārsnēnu pagastā un viena Līgatnē. Saprotu, ka paš­valdībai šie īpašumi ikdienas pakalpojumu sniegšanai nav vajadzīgi. Taču nedrīkst aizmirst, kā ne reizi vien bijis, ka vispirms pārdod, pēc tam no īpašnieka atpērk, jo izrādījies, ka tomēr vajadzīgs. Gribas […]

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
20
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
18
44
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Sludinājumi