Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Čekistu raža

Druva
00:00
07.11.2006
2

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Saeimai jau trešo reizi atdevusi caurlūkošanai likumu, kas paredz publiskot bijušās valsts drošības komitejas aģentu arhīvu jeb tā saucamos čekas maisus. Futbols ar šo politiski jutīgo lietu tiek spēlēts jau labu laiku, taču risinājumu šī spēle sniegt nespēj.

Savdabīga ir Saeimas deputātu spītīgā apņēmība radīt iluzoru sajūtu, ka viens no vēstures plankumiem nu izkrāsots varavīksnes krāsās un mūs vairs netraucēs. Nebrīnīšos, ja deputāti šo likumu tik ļoti gribēs pieņemt, ka iesniegs to parakstīšanai arī ceturto, piekto un vēl nez kuru reizi.

Šāda politika ir raksturīga tieši tā saucamajām labējām partijām, kas nosacīti pauž atbalstu Latvijas pamattautas tiesībām un vajadzībām. Kreiso partiju pretestība šādam problēmas risinājumam veido racionālāku pozīciju – ar čekas maisu publicēšanu nebūs iespējams panākt kādus būtiskus uzlabojumus, ir svarīgākas problēmas, ko risināt. Turklāt šajā gadījumā kreisajām partijām būtu grūti piekarināt tām tradicionāli piešķirtās latviešu nedraugu birkas, jo vairāk tāpēc, ka ne jau mazums latviešu šādā vai tādā kārtā bija sanācis iekļūt čekas sarakstos. Attieksmes atšķirība drīzāk meklējama apstāklī, ka tām nav nepieciešams šādā vīzē manipulēt ar sava elektorāta emocijām – tas dod iespēju salīdzināt, kāpēc tāda starpība, un meklēt šī jautājuma virzīšanas motivāciju.

Nemiers, kādu izraisa 4500 VDK aģentu personas dati, kas likti politiskajā ruletē bumbiņas vietā, ir nepamatots. Šo kartotēku gan viegli var izmantot par iebaidīšanas līdzekli – esam dzirdējuši šausmu stāstus par čekistu darba metodēm, tamdēļ nav grūti šo attieksmi attiecināt uz visiem, kas stūra mājai padomju gados ir tuvumā bijuši. Un tad nevienu neinteresē, kāpēc Latvijā ir palikušas vien 4500 aģentu lietas, savukārt pārējo aptuveni 20 tūkstoši lietu mums nav un, domājams, arī nebūs pieejamas. Tad nevienu neinteresē, ko ir iespējams secināt, pierādīt, un ko ne saistībā ar Latvijas rīcībā esošajiem dokumentiem. Secināt katra nosacītā aģenta nodarījumu un vainas pakāpi pēc šīs informācijas nevar, taču, balstoties uz emocijām, šo to padomāt un, paturot prātā čekas darba metodes, izdarīt secinājumus – to gan.

Kāpēc tas tiek darīts? Mūsdienu Latvijā ir populāra baidīšana ar ļaunajiem padomju gadiem, lai padarītu vēsturi melnbaltu un okupācijas gadus – vienkārši melnus. Pirms vēlēšanām to vēl varēja saistīt ar spēlēšanu uz vēlētāju emocijām, taču, ja arī jaunā Saeima lems par dokumentu publicēšanu, un ja tas Saeimai arī beidzot izdosies, iespējams meklēt citu motivāciju. Piemēram, iepazīstoties ar publicēto aģentu vārdiem, varētu secināt, kurš kādam ir traucējis un kuram kāds ir vēlējies iezāģēt. Iespējams, ka arī nevarēs neredzēt, jo šādi jautājumi bieži tiek kārtoti konfidenciālos apstākļos, un 4500 vārdu publiskošana varētu būt tikai dūmu radīšanai.

Tam pašlaik ir daudz dažādu mehānismu. To pamatā atziņa – daudz informācijas nenozīmē attiecīgu daudzumu zināšanu. Informācija par saujiņu dažādos apstākļos un dažādos ceļos savervētu cilvēku nesniedz informāciju par to, kāda bija šo ļaužu funkcija tolaik un kāda tā ir tagad. Līdz ar jaunās valdības veidošanu, NATO galotņu tikšanās gaidīšanu čekas maisi ir uzmanību saistoši jautājumi, par ko var runāt kā seriālos, turklāt uzmanība tiek novērsta no citiem jautājumiem. Turklāt, vai gan vecā Saeima pēc tam, kad VDK kartotēkas tiktu publicētas, nekāro skaisti nolikt savas pilnvaras, īsteno nacionālistu gaviļu pavadīta?

Uzskatu, ka ir pilnīgi pietiekami, ja tiek kontrolēts, lai ar bijušo VDK saistītas personas neieņemtu amatus, kuros būtu iespējams interešu konflikts ar bijušo saimnieku un pienākumiem pret Latvijas valsti. Tas, ko šie cilvēki dara pēc tam, kad izformēta iestāde, kam viņi kalpojuši, lai paliek uz pašu sirdsapziņas – jo citu tiesu tiem kolektīvi nav iespējams piemērot. Taču Saeima, lemjot par čekas maisu publicēšanu, negrasās pierādīt katra nosauktā cilvēka vainu, liekot viņam pašam cīnīties par savas vainas pierādīšanu, un to var uzskatīt par netiešu nevainības prezumpcijas pārkāpumu. Spriedze ar čekas maisiem ir parādījusi, ka lēmumu pieņēmējiem ir vēl krietni jāpaaugas, lai uz šiem jautājumiem spētu skatīties atbildīgi. Pašiem nemanot, likumdevēji stīvējas ap problēmu, kas ir līdzvērtīga citiem mūsu vēstures plankumiem, par kuriem vēl nespējam atklāti runāt, atzīstot pašu lomu un nokratot vēstures pabērnu skrandas. Tāpēc pie maisu jautājuma vajag atgriezties pēc gadiem divdesmit, kad kartupelis būs atdzisis un nevienam nevajadzīgs. Tad arī redzēsim, ko ar šo kartotēku iesākt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
36

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
59

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
56

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
33

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi