Cēsu rajona slimnīcas ginekoloģiskās un dzemdību nodaļas vadītāja
Cēsu rajona slimnīcas dzemdību nodaļa ir izpildījusi visus desmit kritērijus, kurus nosaka Pasaules veselības organizācija (PVO) un UNICEF, lai iegūtu Mazulim draudzīgas slimnīcas statusu. Līdz šim atzinumam mērķtiecīgi gājām kopš 2005. gada, realizējot visas prasības, kas attiecinātas tikai un vienīgi uz jaundzimušo krūts barošanu, uzsverot, ka viens no nozīmīgākajiem un ietekmīgākajiem veidiem, kā veicināt bērnu veselību jau no dzīves pirmajām dienām, ir bērnam piemērots uzturs, un tas nozīmē ēdināšanu ar mātes pienu.
Sākotnēji bija teorētiski jāpamato, ka un kāpēc vēlamies akcentēt jaundzimušo barošanu ar krūti, tad soli pa solim jāiedzīvina visu desmit kritēriju būtība- personālam jāpārzina vajadzīgās iemaņas, par svarīgo jāinformē topošās māmiņas. Tas Cēsīs jau gadiem tiek darīts ārstu praksē, topošo vecāku skolās. Bija dzīvē jāpilda prasības, un to mēs tagad darām ik dienas, proti, bērna pirmajai barošanai jābūt pusstundu pēc dzemdībām. Tagad dzemdību zālē mazuli vienmēr uzliekam mammai uz vēdera, notiek tā sauktais ādas kontakts, tad var redzēt, cik mazajam ir spēcīgs zīšanas reflekss. Mazais tiešām, kā spēdams, meklē mammas krūti, un dzemdību zālē viņš pirmoreiz dzīvē tiek pie mammas piena. Mazliet ilgāks laiks līdz pirmajam tiešajam kontaktam ar māti un ēdienreizei paiet, ja bērns ir nācis pasaulē ar ķeizargrieziena palīdzību, tas PVO noteikumos ir reglamentēts. Pēc PVO kritērijiem vēl nodrošina māmiņu apmācības iespēja, kā mazos pareizi barot, jo ir jau visai bieži reizes, kad ar vēlmi barot vien nepietiek, jābūt prasmēm, un to bērnu māsas jaunajām māmiņām iemāca.
Mums nebija nekādu problēmu nodrošināt, ka bērnam ar māti visu diennakti jāatrodas stacionārā kopā, jo tāda pieredze jau bija gadiem ilgi. Vēl nodaļā jāievēro, ka nedrīkst ieteikt vai reklamēt kādus piena maisījumus, mātes piena aizstājējus, lai mazie bez medicīniskajām indikācijām netiktu piebaroti. Pats svarīgākais – bērnam nedot citu ēdienu, dzērienu. Jaundzimušajam pietiek ar mammas pienu, jo tajā ir gan pārtika, gan dzeramais. Tāpat Mazulim draudzīgā hospitālī jāaizmirst par māneklīšiem.
Tālākā iecere būtu, ka pilsētā varētu veidot krūts barošanas atbalsta grupu. Ārvalstīs ir pieredze, ka tādas veido pie pašvaldībām, un tajās darbojas aktīvas jaunās māmiņas, kuras ar padomu palīdz pārējām. Pagaidām tā Cēsīs nenotiek, bet atbalsta personas jaunajām māmiņām strādā mūsu nodaļā. Katra māmiņa, kad izrakstās no slimnīcas, var saņemt mūsu speciālistu tālruņu numurus, lai katrā situācijā, kad pietrūkst zināšanu par krūts barošanu, varētu pajautāt, kas māmiņu satrauc. Pieredze ir tāda, ka viņas zvana, un tas ļauj domāt, ka krūts barošanu sievietes atguvušas kā vērtību un to izmanto. Varu teikt, ka, esot stacionārā, pēdējo gadu laikā nav māmiņas, kura būtu strikti atteikusies no sava bērniņa zīdīšanas. Cik no viņām un cik ilgi baro savus bērniņus, tādu statistiku nevaru nosaukt.
Mazulim draudzīgās slimnīcas statusa dēļ no jauna nākas uzsvērt krūts barošanas plusus, kaut patiesībā mēs atgriežamies pie sen zināmā. Pagājušā gadsimta sākumā nevienam prātā neienāca, ka bērnu varētu nebarot ar krūti. No pērnā gadsimta 50. līdz 80. gadiem ļoti modē bija mākslīgie maisījumi, tad sievietes atradinājās no dabiskā, nepadomājot, ka nekāds izgudrojums nevar aizstāt mātes pienu. Vēl kādu laiku dzemdējušās sievietes teica, ka nav bērnu barojušas, jo nav bijis piena. Īstenībā laktācija ir
katrai sievietei, kad mazulis piedzimis, tikai tā ir jāattīsta. Situācija, ka tiešām nav piena, ir tikai trijiem, pieciem procentiem jauno māmiņu.
Vienmēr uzsveru, ka barošanai ar krūti ir lielas priekšrocības. Tas ir ērti, lēti, vienmēr pieniņš ir vajadzīgajā temperatūrā, vajadzīgajā daudzumā un mazulim visvērtīgākajā sastāvā.
Ko piešķirtais statuss dod slimnīcai? Noteikti ceļ tās pašapziņu un augs arvien vairāk veselīgu bērnu. Pierakstījusi Ilze Kalniņa
Komentāri