Traģiskais ugunsgrēks Līgatnē, kurā gāja bojā viens, bet bez pajumtes palika vairāk nekā desmit cilvēku, atkal aktualizēja jautājumu par brīvprātīgajām ugunsdzēsēju komandām pašvaldībās. Ja dzēšana Līgatnē būtu sākta ātrāk, zaudējumi būtu mazāki. To atzīmē arī rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass, piebilstot, ka ugunsdzēsības jomā Cēsu rajona pašvaldības ir apgādātas labāk par citiem rajoniem: “To konstatēju, tiekoties ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadību un pārrunājot šīs problēmas. Mums pašvaldībās ir 16 ugunsdzēsības automobiļi, vēl viena mašīna kopā ar Valsts mežu dienestu ir Zosēnos. Citos rajonos nav vairāk par desmit, 11 automobiļiem.
Protams, rajona budžetam tas uzliek slogu, šī gada deviņos mēnešos ugunsdzēsības automobiļu remontam un inventāra iegādei izlietoti 25 tūkstoši latu. Kopumā ik gadu civilās aizsardzības pasākumiem plānojam 45 – 50 tūkstošus latu. Rajona padome par saviem līdzekļiem ne tikai iegādājas ugunsdzēsības inventāru un remontē automašīnas, bet arī apmaksā šoferiem apdrošināšanas polises, kas arī ir ļoti svarīgi.”
Izpilddirektors norāda, ka tā nav pašvaldības tiešā funkcija, taču, ņemot vērā, ka rajons ir ļoti liels, bet VUGD komandas ir tikai Cēsīs un Jaunpiebalgā, palīdzību ātri nodrošināt nav iespējams. Un tieši brīvprātīgās komandas ir tās, kas pirmās var sniegt palīdzību, cenšoties ierobežot uguns izplatību, līdz piesteidzas profesionālie dzēsēji. Pašvaldības brīvprātīgo komandu veikumu atzinīgi novērtējis arī VUGD Cēsu brigādes komandieris Pēteris Serovs, tāpēc rajona padome uzskata par savu pienākumu atbalstīt brīvprātīgās vienības.
“Nav mazsvarīgi, ka mums izveidojusies laba sadarbība ar Valsts mežu dienestu, jo vairāk nekā pusi rajona teritorijas klāj meži. Ugunsbīstamajos periodos nevaram paļauties tikai uz dažiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta automobiļiem, nepieciešams papildu nodrošinājums. Savukārt, Valsts mežu dienests sapratis, ka uzturēt ugunsdzēsības automobili tikai mežu ugunsgrēkiem Zosēnu pusē būtu pārāk dārgs prieks, tāpēc esam panākuši vienošanos, ka tehniku izmanto gan mežu sardzē, gan vietējo ugunsgrēku dzēšanā.
Pašvaldību dzēsēju devums ir ļoti svarīgs, viņus vajadzētu atbalstīt, jo, tikai pateicoties vietējo entuziasmam, pastāv šīs komandas. Pašvaldību savienība griezusies pie valdības, lai valsts apmaksātu vismaz vienu profesionāla ugunsdzēsēju automobiļa šofera amata algu. Jo šis cilvēks uztur tehniku kaujas gatavībā, viņš ir pirmais, kurš dodas cīņā ar uguni. Diemžēl tam finansējums neatrodas, līdz šim
valsts brīvprātīgajām vienībām nav tērējusi ne santīma.
Gribu pateikties pašvaldību vadītājiem, kuru pārziņā ir ugunsdzēsības automobiļi, arī dzēsējiem un šoferiem, kuri atbalsta šo kustību,” saka M.Niklass.
Runājot par negadījumu Līgatnē, izpilddirektors atzīst, ka tur “nostrādājis” Mērfija likums, jo nebija vietējo spēku, kas pirmie sāktu dzēšanu. Savulaik, kad dega Līgatnes papīrfabrikas noliktava, to dzēšot, gāja bojā papīrfabrikas ugunsdzēsības automobiļa šoferis, kopš tā brīža Līgatnes pilsētā nav ugunsdzēsības tehnikas.
“Iepriekšējai pilsētas vadībai piedāvāju šādu iespēju, jo man ir laba sadarbība ar VUGD, kas varēja piedāvāt lietotu automobili. Līgatnes dome atteicās, tehnika nonāca Līgatnes pagasta rīcībā. Tiesa, šobrīd mašīna atrodas Cēsīs remontā, bet ugunsgrēki jau negaida. Ja Augšlīgatnes ugunsdzēsības automobilis būtu kaujas gatavībā un piedalītos ugunsgrēka dzēšanā, zaudējumi varbūt būtu mazāki. Gribu uzteikt Līgatnes pagasta dzēsējus par paveikto pavasarī, kad viņi aktīvi iesaistījās kūlas ugunsgrēku dzēšanā, negaidot Cēsu vai Siguldas dzēsējus.
Tā kā Līgatnes pagasts un Līgatnes pilsēta izteikuši vēlmi apvienoties vienā novadā, jādomā, ka viņi spēs šo saimniecību sakārtot un ugunsdzēsības automobili izmantot efektīvi. Ir skaidrs, ka apdzīvotā vietā, kur it tik blīva koka apbūve, ugunsdzēsēju automobilis ir nepieciešams. Pēdējo gadu ugunsgrēki to apliecina vēl vairāk,” uzsver M.Niklass.
Komentāri