Trešdiena, 22. maijs
Vārda dienas: Emīlija

Brīvo cilvēku dienas

Sallija Benfelde
08:28
29.08.2023
32

23. augustā atcerējāmies Baltijas ceļu pirms 32 gadiem. Vakar, 24. augustā, Ukrainā un daudzviet citās valstīs atzīmēja Ukrainas Neatkarības dienu.

Ukrainas prezidents Volo­dimirs Zelenskis Neatkarības dienas rītā, uzrunājot tautu, to nosauca par brīvu cilvēku svētkiem, un šīs divas augusta dienas tiešām bija brīvu cilvēku svētki, par spīti karam, par spīti tam, ka mūsu Austrumu kaimiņi dzīvo ar citām domām un vērtībām.

Protams, atceroties laiku pirms 32 gadiem, gan latvieši, gan ukraiņi atceras vienu no baisajiem Krievijas vadoņiem – Staļinu. Un izrādās, ka Krievijā cieņa un mīlestība pret Staļinu tikai palielinās. Levadas Centra veiktā aptauja Krievijā laikā no 20. līdz 26. jūlijam liecina, ka 47% iedzīvotāju ciena Staļinu, 9% pret viņu jūt simpātijas, bet 4% ir sajūsmā. Tikai 9% jūt pretīgumu pret viņu, bet tādu, kuri nezinātu, kas bija Staļins, ir tikai 1%. Starp citu, kopš 2021. gada īpaši nav mainījies to skaits, kuri uzskata, ka Staļins bija izcils vadonis – šo­brīd tā domā aptuveni 54% Krievijas iedzīvotāju.

Tajā pašā laikā pārliecība par to, ka bezdarbs tikai palielināsies, ir sasniegusi maksimumu, salīdzinot, piemēram, ar 2008. gadu – šī pārliecība ir kāpusi par 108 procentiem šī gada jūlijā. Uz jautājumu par darba algas izmaksas aizkavēšanos, 4% atbild, ka tas jau notiek, bet 9% gaida, ka tas tā notiks. Tiesa gan, 66% atbildēja, ka tas nenotiks. To, ka darba alga ir samazināta, atzīst 6%, bet 5% saka, ka notiek kadru samazināšana. Savukārt 12% gaida, ka tā notiks: samazinās algas un strādājošo skaitu. Protams, arī šajā jautājumā vairākums saka, ka nekas tāds nenotiks, tā attiecīgi domā 60 un 62%. Savukārt uz visiem šiem jautājumiem 16% atbild, ka ģimenē neviens nestrādā. Aptauja arī liecina, ka aug to skaits, kuri domā, ka nekas no tā visa viņu ģimeni neskars, bet 11% atzīst, ka darba dienas ilgums katru dienu ir palielinājies par dažām stundām, tomēr vairākumu tas nav skāris.

Tikmēr karā Ukrainā ir gājuši bojā vismaz 258 tūkstoši Krievijas karavīru. Amerikas Kara izpētes institūts (ISW) uzskata, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojums Krievijas Aizsardzības ministrijai notriekt Vāgnera grupas līdera Jevgeņija Prigožina lidmašīnu, visticamāk, ir publisks mēģinājums precīzi atriebties par pazemojumu, ko Vāgnera grupas bruņotā sacelšanās 24. jūnijā izraisīja Putinam, un atjaunot viņa dominanci.

Bet karš turpinās. Krievijas žurnāliste un publiciste, biedrības “Русь Сидящая” dibinātāja un vadītāja 23. augustā Ukrainas TV kanālā Freedom sacīja, ka vairākums Krievijas iedzīvotāju ir putinisti, bet ir pret karu, taču “krievi ir pret karu nevis tādēļ, ka negrib nogalināt, bet tādēļ, ka paši negrib nomirt. Viņi nav par Putinu, bet katrs par savām interesītēm: nauda, karjera, pašapliecināšanās, vēl citas lietas”. Tā ir baisa atziņa, ka nogalināt cilvēku – tas ir pašsaprotami, pret to nekas nav iebilstams. Tas nozīmē, ka nav ne ideālu, ne vērtību, ne sapratnes par to visu. Arī aptaujas drīzāk joprojām liecina par pašapmānu, par negribēšanu un nespēju redzēt to, kas notiek.

Okupanti no Ukrainas ir izveduši aptuveni 700 tūkstošus bērnu. Okupanti izlaupījuši un/vai izpostījuši aptuveni 500 ar baznīcu un reliģiju saistītu celtņu, bet Krievijas iedzīvotāji joprojām sevi uzskata par ticīgiem cilvēkiem, kas godā kristietības pamatvērtības, jo galu galā pareizticība taču ir kristīgās ticības baznīca.

Reliģijas pētniece Ludmila Filipoviča notiekošo Ukrainā raksturo kā genocīdu, jo genocīds ir ne tikai kādas tautas fiziska, bet arī tās kultūras un atmiņas iznīcināšana, jo okupanti iznīcina arī vēstures un kultūras vērtības. Fi­lipoviča uzsver, ka okupanti nav kristieši, ka Krievijā nav reliģijas, tās vietā ir Putina režīma ideoloģija.Brīvo cilvēku svētkos un ikdienā to nedrīkst aizmirst.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

8.jūnijā esot vēlēšanas

13:04
22.05.2024
13

Tie, kuri seko līdzi politiskajiem notikumiem, neapšaubāmi zina, ka 8.jūnijā būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Taču ir ļoti daudzi, kas par tām nav pat dzirdējuši. Ikdienā saklausīts, ka tās jau nav Latvijas vēlēšanas un kāda mums tur daļa vai, lai jau politiķi plēšas, kurš tiks Eiropā, nav tur ko jaukties, vai arī – kāds man labums, […]

Maija ziedonis dabā un mūzikā

13:38
20.05.2024
18

“Pasaulē ir daudz negatīvā, to mēs zinām. Taču es gribu, lai manas kompozīcijas vēstītu par visu to neticamo skaistumu, ko visi varam saklausīt un saskatīt,” šos vārdus filmā “Komponists un viņa debesis. Pēteris Vasks” saka pats tās varonis. Jāteic, kopš filmas noskatīšanās šis pavasaris, dabas mošanās un ziedēšanas trakums, kas pārņem ne tikai laukus, arī pilsētu, man […]

Uzmākšanās – privāto robežu pārkāpšana

13:36
20.05.2024
18

“Druvā” jau dalījos, ka nupat paviesojos Apvienotajā Karalistē. Tā kā ļoti ērti pārvietoties Londonā ir tieši ar sabiedrisko transportu – metro, autobusiem, vilcienu-, gribot negribot acīs iekrita reklāmas plakāti, ja tos tā vispār var nosaukt, par tēmām, kas skar sieviešu tiesības. Proti, seksuālo uzmākšanos un to, kā tā izpaužas sociālā vidē – sabiedriskās vietās, tostarp, […]

Sašķeltās sabiedrības un vēlēšanas

13:35
20.05.2024
15

Aizvien biežāk tiek runāts, ka daudzās valstīs sabiedrība savos uzskatos un rīcībā sašķeļas jeb polarizējas savstarpēji naidīgās iedzīvotāju grupās. Protams, nav iespējams, ka pilnīgi visi domā vienādi. Piemēram, iedzīvotāji jautājumā par to, vai Eiropas Savienība (ES) ir vai nav vajadzīga, pat var būt vienisprātis, bet noteikti atšķirsies viedokļi, kas ES ir jādara un kā tie […]

Ceļotāja piezīmes

21:00
16.05.2024
20

Nupat kā nedēļu aizvadīju Apvienotajā Karalistē. Proti, tās galvaspilsētā Londonā. Tie, kam bijusi iespēja tur paviesoties, labi zina, cik daudzšķautņaina, spraiga, ātra un vienlaikus nesteidzīga ar saviem lielajiem, zaļajiem parkiem un bagāto kultūras dzīvi šī pilsēta ir. Šoreiz uz Londonu devāmies ar bērniem, kaut daudzi teica: “Ko gan tādā milzīgā pilsētā ar bērniem var nedēļu […]

Ieraudzīt svarīgo

20:58
16.05.2024
16

Labklājības ministrija informējusi, ka vismaz 15% meiteņu jeb viena no sešām meitenēm ir kavējušas skolu, jo nav varējušas iegādāties higiēnas preces, to jau šajā rubrikā esmu rakstījusi. Tāpat 17% meiteņu    kavējušas mācību procesu higiēnas preču nepieejamības dēļ. Tāpēc esmu ļoti gandarīta, ka Balvu un Aizkraukles novadu izglītības iestādēs uzsākts pilotprojekts, kurā mēģinās apzināt skolām […]

Tautas balss

Vai pilsētas vizītkarte

13:07
21.05.2024
22
Velta no Priekuļiem raksta:

“Druva” rakstīja par Bagāžnieku tirgu. Patiesi, jauks pasākums. Šosestdien būs Stādu tirgus, un nevaru aizmirst to pavasari, kad nabaga tirgotāji bedrēs, kas pēc lietus bija pilnas ar ūdeni, meta kartona gabalus, lai pircēji var pieiet pie viņiem. Pircējam šajā tirgus placī jāskatās, kur liek kāju, nevis ko kurš tirdzinieks piedāvā. Uz šādiem tirgiem brauc arī […]

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
22
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
25
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
24
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
53
Autovadītāja raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Sludinājumi