Piektdiena, 21. jūnijs
Vārda dienas: Emīls, Egita, Monvīds

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

Anna Kola
20:20
25.03.2024
41
1 Anna Domas Copy 150x150.jpg

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu.

Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, braucu ar ātrumu 30 km/h un jau pa gabalu pamanīju kundzi gados stāvam pie gājēju pārejas, pacietīgi gaidām, kad kāda no nemitīgi garām braucošajām automašīnām apstāsies. Vismaz astoņas deviņas automašīnas patraucās garām, radot sajūtu, ka varbūt tikai es un šī vecā kundze redzam baltās līnijas uz brauktuves. Lai arī kundze stāvēja pretējā ielas pusē, apstājos pie gājēju pārejas. Kundze nopūtās un grasījās spert soli, bet man pretī braucošais steidzīgais autovadītājs nu nekādi nevarēja savu braucienu pāris minūtes paildzināt. Nav taču laika, jāskrien! Tā nu vēl divi braucamrīki aizripoja pāri gājēju pārejai, bet kundze palika gaidot, lai šķērsotu ielu.
Tas atkal lika pārdomāt par mūsu braukšanas kultūru un laikam jau arī sabiedrības izpratni par dzīvi, sociālajām normām kopumā. Pēdējos mēnešos uzkrītoši daudz manāmi arī agresīvie ātrie braucēji uz lielākās nozīmes ceļiem, pat tādi, kuri nudien, šķiet, vadāmies tikai pēc virsnieru izstrādātajiem hormoniem, lai piešķirtu dzīvei asākas krāsas. Ja paskaitu, šajā ziemā vien esmu piedzīvojusi vismaz četras apdzīšanas reizes, kad patiešām jāteic paldies Dievam, ka visiem citiem autovadītājiem bija pietiekami laba prasme reaģēt. Pat sekunde varēja būt izšķirīga smagam ceļa negadījumam, kurā ietu bojā cilvēki. Viss labs, kas labi beidzas.

Ne visa atbildība par braukšanas, ceļu izmantošanas kultūru gulstas tikai uz autovadītāju pleciem. Dažkārt manāmi arī gana ekstrēmi noskaņoti gājēji, kam, šķiet, līdzīgi kā minētajiem šoferiem vai nu luksofora sarkanās gaismas, vai baltās gājēju pāreju līnijas ir nesaskatāmas. Viņi izlemj drošā solī mesties pāri ielai vai pat lielajām šosejām vietās, kur tas nav atļauts un pat ir gandrīz neizdarāms. Sava adrenalīna deva saņemta, krusts pārmests, dzīvojam tālāk.

Kad notiek kāds skaļāks negadījums, kurā cieš cilvēki, kādu brīdi par satiksmes drošību un kultūru aizdomājas gandrīz katrs, bet tad viss atkal piemirstas un turpinām uz brauktuvēm spēlēt krievu ruleti. Automašīnu skaits uz ielām liels un turpina palielināties. Katram sevi cienošam tautietim ģimenē ir vismaz viens spēkrats. Ģimenēs, kur aug mazi bērni, nereti ir divas automašīnas. Ja vēl pierēķina darba auto, pirmās mašīnas astoņpa­dsmitgadniekiem, kam nupat makā goda vietā ielikta jaunā autovadītāja apliecība, tad nudien par intensīvo, brīžiem sirmu matu skaita pieaugumu veicinošo satiksmi nav jābrīnās.

Pēdējos gados populāras kļuvušas arī daudzu tik nīstajiem un vienlaikus mīlētajiem zaļajiem skrejriteņiem radniecīgās kopbraukšanas automašīnas “CityBee”, “Bolt” un citas. Bet te, līdzīgi kā ar zaļajiem elektroskūteriem, atkal ir bēda. Noteikti daudzi būs pamanījuši, ka pilsētās, kur šis pakalpojums pieejams, mašīnas bieži vien tiek diezgan nevīžīgi atstātas tur, kur, piemēram, stāvvietās savu braucamrīku paredzēts novietot klientiem, apmeklētājiem. Un pērn koplietošanas automašīnas ceļu satiksmes negadījumus Latvijā ir izraisījušas aptuveni piecas reizes biežāk nekā citi transportlīdzekļi, liecina publiskajā telpā pieejamie dati. “Jaunas tehnoloģijas sniedz mums daudzas jaunas iespējas, kuras jāprot izmantot gudri un atbildīgi. Apdrošinātāju dati paš­laik gan liecina, ka pie kopbraukšanas auto stūres jūtamies mazāk atbildīgi, radot vairāk avārijas situāciju. Otrs iemesls biežākiem negadījumiem varētu būt arī atšķirīgā auto vadīšanas pieredze, laiks un biežums, ko pavada pie stūres. Iespējams, kopbraukšanas auto lieto arī cilvēki ar mazāku braukšanas pieredzi un dara to retāk, nevis katru vai gandrīz katru dienu,” situāciju komentē Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. Viņš gan uztur pozitīvu noti, teikdams, ka, salīdzinot tendences pa gadiem, esot redzams, ka kopbraukšanas prasmes un kultūra uzlabojas – negadījumu pārsvara proporcija kļūst mazāka.

Bet to, ka Latvijā kopumā būtu vairāk jāpārdomā, kā uzvedamies uz ceļa un kā braucam, ņemot (vai neņemot) vērā pārējos satiksmes dalībniekus, tostarp gājējus, riteņbraucējus un motociklistus, nevar noliegt neviens. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā informācija liecina, ka 2022.gadā apdrošinātājiem kopumā pieteikti 33 230 ceļu satiksmes negadījumi. Par pērno gadu dati vēl tiek apkopoti. Šis skaitlis būtu krietni mazāks, ja autovadītāji ievērotu drošas braukšanas etiķeti un uzlabotu savu autovadīšanas kultūru. Tās vājos punktus īpaši redzam, piemēram, sastrēgumos, pirmā sniega laikā, kā arī intensīvas satiksmes apstākļos, piemirstot, ka ceļš nav izrādīšanās vieta. Signalizēšana ar skaņu sastrēgumā pavadīto laiku nesamazinās, kā arī agresija un tolerances trūkums, redzot ceļu remontu, bedres ātrāk nesalāpīs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vasaras saulgrieži zīmīgi bijuši visām tautām

17:04
20.06.2024
26

Cik ļoti gaidām pavasari atnākam, pēc tam – kaldinām plānus, ko darīsim vasarā, ko pagūsim īstenot gada siltajā, saulainākajā periodā. Mēs, kas dzīvojam ziemeļu puslodē, visvairāk dienas gaismas saņemam Vasaras saulgriežos – neviena cita diena to nenes tik daudz kā šī burtiskā nozīmē. Tas ir lūzuma punkts, kurā dienas sāk kļūt īsākas un naktis garākas. […]

Karš turpinās

17:03
18.06.2024
15

Tikšanās ar ukraiņiem vienmēr ir emocionāla, gan ar tiem, kuri kā bēgļi nonākuši Latvijā, bet kuru radinieki turpina sargāt savu tēvzemi, gan tiem, kuri arvien dzīvo Ukrainā. Tāda tā bija, arī satiekoties ar skolotāju Nataliju Vodianu, kura Latvijā ieradās kopā ar skolēniem, lai pie mums divas nedēļas atpūstos no ikdienā piedzīvotā viņu valstī, kur kara […]

Kādu bruģējām ceļu uz Briseli

22:56
16.06.2024
48

Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu droši var teikt – ievēlējām gudrus cilvēkus, kuri aizstāvēs Latvijas intereses un pratīs to izdarīt. Pie vēlēšanu iecirkņiem satiktie atklāja, ka nav bijis grūti izvēlēties, jo skaidrs, kādu nākotni vēlas. Visgrūtāk bija tiem, kuri par politiku neinteresējas un vēlēšanās piedalījās pirmoreiz. Kāda astoņpadsmitgadnieka mamma dalījās pārdomās, ka ar dēlu daudz […]

Zudušais un palikušais

07:55
14.06.2024
29

Šodien Latvijai sēru noformējums. Ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Vistiešāk tā skar tos, kas genocīdu piedzīvoja uz savas ādas, arī tos, kuru priekšteči bija uz Sibīriju izsūtīto vidū. Diemžēl tādu ir ļoti daudz, gandrīz katrā latviešu ģimenē ir bijis kāds deportāciju skartais, ja ne gluži ģimenē, tad draugs vai kaimiņš bija nelaimīgo vidū. Un […]

EP vēlēšanas: bez pārsteigumiem

06:01
14.06.2024
416

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, 9 deputāti no Latvijas ir ievēlēti, un viss pagājis mierīgi, vien daži nelieli incidenti. Nopietnākais no tiem bija desmit neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes kādā iecirknī, ko pamanīja acīga vēlētāja. Valsts policija un Drošības dienests izmeklēja šo gadījumu, un izrādījās, ka tā bijusi neuzmanības kļūda, aploksnēs esošie biļeteni ir derīgi. Bija […]

Dabas likumi un selektīvā empātija

21:57
13.06.2024
69

Durbes jūras ērgļu ligzdā vairākus gadus pēc kārtas ligzdošana beidzās nesekmīgi, tāpēc nolēmu, ka šo skaisto putnu dzīves gaitām nesekošu. Ir bēdīgi, ka tā arī neizaug jauni ērgļi. Tomēr mākslīgā interneta algoritms manu interesi atceras un ik pa laikam parāda ziņas par putnu vērošanas kamerās redzamo. Tā uzzināju, ka arī šogad jūras ērgļu Mildai perējums […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
17
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
22
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
30
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
25
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
39
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi