Piektdiena, 19. jūlijs
Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra

Bīstieties komentārs

Druva
23:00
11.06.2007
6

Līdztekus seriāliem par nākamā prezidenta Valda Zatlera nodokļiem un saņemtajām pateicībām, pēdējā laikā cits populārs ir stāsts par Rēzeknes pensionāres Marijas Vidiņas premjeram Aigaram Kalvītim sūtīto nikno vēstuli, pēc kuras viņu apciemoja drošības policija. Vēstulē M. Vidiņa raksta, ka premjers ir „vai nu galīgs stulbenis, vai arī Putina iezombēts mankurts”.

Pensionāre emocijas izlika uz papīra, vēstuli nosūtīja premjeram, nomierinājās un par notikušo aizmirsa. Tomēr kad viņai ar policijas palīdzību par savu garadarbu atkal vajadzēja atcerēties, sākās diskusijas – vai pēc šāda satura vēstules saņemšanas premjeram un viņa biroja darbiniekiem bija nepieciešams iesaistīt likuma sargus. Policijas uzdevums šajā gadījumā bija noskaidrot, vai nešpetnā pensionāre nav izteikusi draudus amatpersonai, tomēr par to, kādi tieši draudi šajā emociju vārsmojumā saskatāmi, vēl neviens nav spējis neko pastāstīt.

A.Kalvītis stāsta, ka vēstules satura izvērtēšana ir atbildīgo dienestu kompetencē. Viņš sarunā ar žurnālistiem atzinis, ka iedzīvotājiem ir tiesības paust viedokli un ka šādā formā paustu uzskatu viņš saņemot ne mazumu. Tomēr reakcija, ko radīja kritiskā vēstule, liek domāt par ko citu.

Apvainojumu rakstīšana, protams, par nekādu augsto komunikācijas līmeni neliecina, tomēr neko labu nevar teikt arī par premjera biroja reakciju. Tā netieši stāsta iedzīvotājiem – ja nemācēsiet uzvesties, pie arī jums ieradīsies drošības policija un uzdos dažus jautājumus par slēptajiem nolūkiem.

Drošības policijai un citām likumu sargājošām iestādēm ir jādara savs darbs, gadījumā, ja tiek saņemta informācija par iespējamu apdraudējumu cilvēkiem, tai ir jārīkojas. Taču tai būtu nepieciešams arī pastāstīt citiem, pēc kādām pazīmēm iespējams noteikt, ka vēstījums satur draudus. Bez skaidriem kritērijiem šādas reakcijas vairāk izskatās pēc iedzīvotāju iebiedēšanas. Ja tā, tad šāda prakse mūs visai maz atšķir no autoritārām vai totalitārām valstīm, kur par varas pārstāvjiem runā vai nu labu, vai neko.

Te gan ir vēl viens aspekts – vēršanās notiek pret vājākajiem, nevis pret stiprajiem. Lasot avīzes, laiku pa laikam iespējams sazīmēt pa kādai nepamatotai kritikai politiķu virzienā. Masu saziņas līdzekļiem ir raksturīgi kā pamata pozīciju pieņemt uzskatu, ka valdība ir slikta un politiķi melo, viss ir nopirkts un pārdots. No šādas pozīcijas notiek reitingu graušana un uzticības mazināšana. Taču netiek uzdoti jautājumi, vai šādi apokaliptiski vārsmojumi nav pārspīlēti.

Stāsta morāle ir tāda: ja esi vienkāršais cilvēks, labāk padomā, ko runā, savukārt, ja tev ir „aizmugure”, tad iespējas iepazīties ar drošības policiju klātienē ir mazākas. Pieredze rāda, ka žurnālisti prāvās, kurās tiem tiek pārmesta goda un cieņas aizskāršana, parasti uzvar. Par draudiem šādas pieredzes nav un, domājams, tik drīz arī nebūs, taču preses brīvības nodrošinātā ķēde, kurā iesaistīti žurnālisti, ir pietiekami gara.

Latvijas Krimināllikums neparedz sodu par amatpersonas goda un cieņas aizskaršanu. Tur gan ir atrodams pants par goda aizskaršanu, taču tas attiecas uz individuāliem rēķiniem, un arī tiesā tādā gadījumā ir jāvēršas individuāli. Politiķi nav nekāds izņēmums, ko sargā īpaši nekritizēšanas likumi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
30
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
39

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
21

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
33

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
42

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
45

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
25
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
21
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
15
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
22
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
29
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi