Piektdiena, 14. februāris
Vārda dienas: Valentīns

Bīstamās neprecizitātes

Sallija Benfelde
20:05
06.02.2022
10

Ne pirmo gadu iedzīvotāji tiek brīdināti par viltus ziņām un meliem, kuri plaši izplatīti ne tikai Latvijā. Tomēr neprecizitātes vai aptuvenība bieži vien arī pavisam patiesu ziņu padara savā ziņā bīstamu un spriedzi tikai vairo.

Un šoreiz ne par to, ko publicē sociālo tīklu lietotāji kā savus atklājumus vai viedokļus, bet par informāciju, ko “tautās palaiž” oficiāli reģistrēti mediji, sākot ar laikrakstiem un beidzot ar televīzijām.

No tiem, kuri ziņas lasa, diezgan daudzi mēdz izlasīt tikai virsrakstus, kuri nereti tiek veidoti, domājot, kā piesaistīt lasītājus, nevis kā atspoguļot notikuma vai procesa būtību. Gan informācijas veidotāju neprecizitātes, gan tās lietotāju paviršība tikai pastiprina aplamas informācijas izplatīšanos un spriedzes pieaugumu sabiedrībā.

Saistībā ar kovidu informācijas ir daudz, bet neprecizitāšu un ziņu nesakārtotības dēļ brīžam neapmierinātību un dusmas tas tikai vairo. Piemēram, LTV ļoti bieži, stāstot par to, cik cilvēku no iepriekšējā dienā testētajiem inficējušies ar “Covid-19”, lieto vārdu “saslimuši”. To, ka inficēties vēl nenozīmē saslimt, droši vien zina gandrīz visi iedzīvotāji, tādēļ ziņas uzticamību tas nevairo. Katru dienu arī tiek pateikts, cik no inficētajiem ir vakcinēto, cik nevakcinēto, un ļoti daudzi visam atmet ar roku – sak, ja jau inficēšos vai saslimšu tik un tā, tad nav taču vērts kaut ko ievērot. Manuprāt, vienmēr pēc informācijas par inficēto, slimnīcās nonākušo, mirušo u.t.t. skaitu būtu jāatgādina, ka vakcinētie gan paši inficējas retāk, gan citus inficē mazāk. Tāpat katru reizi būtu vietā atgādināt, ka vakcinētie retāk saslimst smagi un ļoti reti slimībai ir letālas beigas. Un galu galā – ja vakcīnas nebūtu, inficētos nesalīdzināmi vairāk cilvēku un tātad arī smagi slimo un mirušo būtu vairāk. Tādi dati ir pieejami, tos rēķina, izmantojot matemātiskas formulas, nevis apgalvojumus par to, kas patīk vai nepatīk un kam kurš tic. Turklāt medicīnā absolūtu garantiju nav nevienā jautājumā, tāpat kā visām zālēm ir blaknes, tikai vieni tās jūt, bet otri nē. Ja zālēm ir blaknes, tad gandrīz vienmēr var lietot citas, līdzīgas zāles, bet vakcīnām aizstājēju nav.

Protams, par to tiek runāts un stāstīts, bet, domāju, tam dažos teikumos būtu jābūt vienmēr pēc informācijas par situāciju. Tikpat “graujoša” var izrādīties informācija par ierobežojumu samazināšanu citās valstīs. Ne vienmēr tiek atgādināts, kādi – un bieži vien daudz stingrāki – noteikumi ir bijuši valstīs, kur tos atceļ daļēji vai pilnībā. Piemēram, tiek ziņots, ka Austrijā ierobežojumi mīkstināti, nepaskaidrojot, ka tagad nevakcinētie drīkst iziet no mājām, bet sods par noteikumu neievērošanu var sasniegt pat 3600 eiro. Tāpat nereti, ziņojot par to, ka samazināti ierobežojumi restorāniem, bāriem un kafejnīcām, netiek uzsvērts, ka darba laiks ir bijis daudz īsāks, bet tagad tas atkal ir kā parastos apstākļos. Līdzīgu it kā sīkumu ir daudz, bet tie visi kopā veido nostāju, ka visu laiku tiek melots un patiesība tiek slēpta.

Šo noskaņojumu veikli izmanto gan tie uzņēmēji, kuri nesaprot vai negrib saprast, ka vīrusam ir vienalga, ko katrs grib vai negrib, tas darbojas pēc sava algoritma, un ar vīrusu vismaz kaut kā var tikt galā tikai tad, ja ar šo algoritmu rēķinās. Kamēr ārsti un eksperti brīdina, ka ar ierobežojumu atcelšanu vēl jāpagaida, to, kā rīkojas daļa politiķu, varētu nosaukt par triecienuzbrukumu. Var jau saprast, ka cilvēki ir noguruši, neapmierināti un ierobežojumi apnikuši , un tie, kuri visu laiku aicina atcelt, samazināt un izdomā dažādus “īpašos gadījumus”, labi paliek atmiņā vēlētājiem. Saeimas vēlēšanas ir jau pēc 10 mēnešiem, un tad nu politiķi cenšas, cik spēj, vākt sev balsis, jo ir skaidrs, ka nokaitinātie cilvēki šos “labdarus” neaizmirsīs. Skumji un arī ironiski ir tas, ka galu galā publiskos pārmetumus saņem tikai premjers, bet aktīvie “cīnītāji par brīvību” tiek celti saulītē, un ir visai droši, ka tie, kuri visu laiku prasa kaut ko atcelt, vēlēšanās dabūs daudz balsu – mirušie jau nevarēs balsot “pret”.

Pandēmija un tās noliegšana sabiedrībā rada arī apātiju un vien­aldzību, attieksmi, ka man vienalga, nekas nekad nemainīsies. Un tā notiek ne tikai Latvijā. Jau vairākkārt komentāros esmu minējusi, ka daļai Latvijas un Krievijas sabiedrības ir līdzīga uztvere. Izrādās, arī attieksmē pret to, vai kaut kas ir maināmas uz labu, nekas daudz neatšķiras.
Levadas centra mājaslapā janvārī publicētajā intervijā filozofijas zinātņu doktors, sociologs Ļevs Gudkovs skaidro, ka aptaujas liecina – vairākums iedzīvotāju uzskata: “Dzīvot ir grūti, bet to vajag paciest.” Daļa Krievijas iedzīvotāju vispār neredz saistību ar politikā notiekošo un to, kas notiek viņu dzīvē. Protams, cenas, algas, darbavietas ir ļoti svarīgas, un cilvēki pamazām pierod pie dzīves līmeņa pasliktināšanās, notiek adaptācija. Par iekšpolitiku iedzīvotāji interesējas maz, vien kāda trešdaļa vai pat tikai ceturt­daļa seko lēmumiem, kas ietekmē viņu ikdienas dzīvi, un tie lielāko tiesu ir gados jaunāki cilvēki, kuri informāciju iegūst ar interneta starpniecību.

Protams, Latvijā neapmierinātie var klaigāt, rīkot akcijas un draudēt politiķiem un amatpersonām, bet Krievijā tas nav iespējams. Kopīgs, manuprāt, ir tas, ka ne vieni, ne otri negrasās jebkādā veidā piedalīties politikas veidošanā, vēlēšanās. Atšķirīgais ir tas, ka Krievijā daudzi vienkārši nesaprot un neredz, kā, piemēram, Putina varas izpratne un stils ietekmē viņu dzīvi. Savukārt Latvijā redz to, kas nepatīk, un skaļi klaigā vai svilpj arī tad, ja nepatīkamie lēmumi ir neizbēgami. Diemžēl vienīgie priekšlikumi ir visu atļaut un visu tikai dot un dot.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lai mācītos autorizēties elektroniski, jāautorizējas … elektroniski

20:22
12.02.2025
24

Vai otrdienas rītā nevajag mazu devu, par ko pasmaidīt? Noderēs taču! Smaidam piedāvātais gan būs saprotams tikai cēsniekiem un tiem, kas no Cēsīm kaut kur dodas ar sabiedrisko transportu. Lūk, no 10.februāra maršrutā Kalnmuiža-Cēsu autoosta-Priekuļi vairāki reisi tiks sākti no pilsētas centra pieturas “Stacija”. Līdz šim pietura bija Cēsu autoosta, un Autotransporta direkcija ziņo, ka […]

Mīlestību var izrādīt arī ziedojot

12:27
10.02.2025
19

Februāris, un ne tikai 14. datums, bieži vien tiek atzīmēts kā Mīlestības mēnesis. Iepriekš nebiju aizdomājusies, ka viena no mīlestības formām varētu būt ziedošana, jo īpaši asiņu ziedošana. Arī mūsu novadā februārī būs iespēja ziedot asinis, izbraukuma Donora diena 19. februārī notiks Jaunpiebalgā. “Druvā” jau rakstījām, ka gada sākumā ļoti trūka vairāku asinsgrupu asinis. Man […]

Pirms - viss ir slikti - beidzas

12:26
09.02.2025
34

Kādā filmā, kas tapusi tepat Ziemeļu kaimiņos, kritiskā situācijā izskanēja vārdi: “Ir cilvēki, kuri dara, tie, kuri neiesaistās, un tie, kas par visu raksta internetā.” Galvenais varonis atzina, ļoti gribētos būt vienam no pēdējiem diviem. Bet dzīve un arī paša izvēle šādu iespēju pat nepiedāvāja. Darītājs ir redzams, tāpat viņa ieceres. Kur nu vēl labāk, […]

Apaļo un kantaino skaistumkonkurss

12:24
08.02.2025
41

Politologs Filips Rajevskis nesen kādā intervijā pieļāva, ka pašvaldību vēlēšanās, kas gaidāmas vasaras sākumā,    deputātu kandidāti novados un pilsētās necentīsies akcentēt savu piederību noteiktam politiskam spēkam un priekšplānā būs personības, nevis partiju nosaukumi. Kā apstiprinājums politologa prognozei drīz manā e-pastā iekrita Rīgas mēra amata kandidāta Jura Pūces aicinājums izvēlēties – viņš vai Šlesers, citu […]

Kodoldrošība: apdraudējumi, cerība un fakti

12:23
08.02.2025
26

4.februārī vizītē Kijivā ieradās Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi. Tā ir jau vienpadsmitā Grosi vizīte gandrīz trīs gadus ilgā pilna mēroga Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā. Tās mērķis ir apspriest paš­reizējos centienus novērst atomkatastrofu. “Kamēr turpinās briesmīgais karš, SAEA turpinās aktīvi piedalīties, koncentrējoties tam, lai darītu visu iespējamo kodoldrošības saglabāšanai ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Kopējā […]

Vārdu izvēles labirinti

17:14
03.02.2025
32

Iepazīstoties ar Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības rīkotās aptaujas rezultātiem, kurā spārnoto teicienu ieguva Valsts prezidenta izteiktā frāze gadu mijā “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”, aizdomājos, kā mainās latviešu valodas lietojums. Prezidents spēj uzrunāt dažādu valstu līderus un tajā pašā laikā palikt cilvēcīgs un saprotams ikvienam iedzīvotājam. Kā redzam, viņa […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
16
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
21
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
43
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
30
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
29
2
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi