Pirmdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Bīstamā krustošanās

Iveta Rozentāle
11:47
21.02.2024
11

Pēdējās dienās kā autobraucēja diezgan bieži uz ceļa redzu situācijas, kad nobraukti meža dzīvnieki. Negadījumā iesaistītie autovadītāji gaida atbildīgo dienestu ierašanos. Turklāt lielie dzīvnieki cietuši ne tikai ārpus novada apdzīvotu vietu teritorijām, bet arī Cēsīs.

Lai gan autobraucēji nereti ievērojuši vietas, kur dzīvnieki īpaši iecienījuši šķērsot ceļu, tomēr varam saskarties arī ar neparedzētām situācijām. Diem­žēl, ja braucamā daļa cieši robežojas ar mežu un nav pārskatāma, savvaļas dzīvnieki uz brauktuves mēdz parādīties pēkšņi, krēslas stundās un diennakts tumšajā laikā tos vēl grūti laikus pamanīt, tāpēc ne viens vien, laimīgi pabraucot garām stirnai, kas turpat ceļmalā, atviegloti nopūšas, ja tomēr no sadursmes izdevies izvairīties. Reizēm sadursme ir teju neizbēgama, un lielākais cietējs tajā ir tieši dzīvnieks.

Valsts meža dienests 2023./2024. gada medību sezonā (no pērnā gada pirmā aprīļa) reģistrējis 1083 uz ceļiem notriektus medījamos dzīvniekus, tai skaitā 112 aļņus, 126 staltbriežus, 624 stirnas un 59 mežacūkas. Manuprāt, visnotaļ ievērojams skaits, turklāt vēl jārēķinās, ka ir situācija, kad meža zvērs tiek ievainots, tomēr nokļūst atpakaļ savā dabiskajā vidē.

Lai gan izceļamies kā valsts ar lielu mežu blīvumu un daudz dabiskām teritorijām, tomēr arī pie mums pilsētvides ciešajai saplūšanai ar dabu ir savi trūkumi. Un šis ir viens no tiem. Ja blakus ceļam ir lauks, kur dzīvnieks var mieloties, arī braucamo daļu tas šķērso biežāk. Turklāt daudzus dzīvniekus piesaista arī uz autoceļiem kaisītais sāls.

Manuprāt, daudzās citās Eiropas valstīs rūpes par brauktuvju norobežošanu no mežainām vietām ir lielākas. Tā, piemēram, Norvēģijā, kur lielie autoceļi ir meža masīvu ieskauti, braucamā daļa dažādos veidos ir rūpīgi norobežota , lai dzīvniekam nokļūšana uz ceļa būtu apgrūtināta vai ierobežota. Droši te ir jautājums par finansējumu – jebkuru fizisku šķēršļu uzstādīšana nozīmē arī izdevumus. Turklāt nezin kāpēc pie mums parasti izmaksas ir lielākas nekā vidēji citās valstīs. Ja nelielas prettrokšņu sienas izbūvēšana uz Vidzemes šosejas Vangažos izmaksāja vairāk nekā pusotru miljonu eiro, baidos pat domāt, cik maksātu šķēršļu izbūvēšana plašā Latvijas teritorijā. Un vēl   – mums risināmi arī daudzi citi būtiski jautājumi. Bet, kas zina, varbūt ar laiku arī Latvijā būs risinājumi, kā cilvēku vajadzībām radītajam sadzīvot ar dabu tā, lai no tā neciestu dabiskajā vidē dzīvojošie.

Ja kādreiz Valsts meža dienestam nebija vienota tālruņa, uz kuru zvanīt par negadījumu, tagad tāds ir, tāpat izveidota arī īpaša lietotne “Mednis”, kurā var reģistrēt notriekto dzīvnieku. Tomēr, ja cietis arī auto vai cilvēki, notikuma vietu nedrīkst atstāt, par to jāzvana arī Valsts policijai, jo tas ir ceļu satiksmes negadījums.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
15

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
6

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
56

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
51

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
28

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
31

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi