Pirmdiena, 17. jūnijs
Vārda dienas: Artūrs, Artis

Barikādes toreiz un tagad

Druva
00:00
20.01.2009
4

LTF rajona organizācijas domes loceklis 1991. gadā

1991. gada janvāra barikāžu laiku nevaram un arī nedrīkstam aizmirst. To dienu nozīmi Latvijai nevar pārvērtēt, un pilnībā tā vēl nav novērtēta, jo vairāku tā laika notikumu pavērsienu cēloņi un sakarības vēl nav zināmi.

Varam tikai cerēt, ka kādreiz kļūs pieejamas noslēpumus glabājošās arhīvu mapes un klusējošie notikumu dalībnieki ierunāsies, pirms paspēs nomirt. Bet arī tad neatklāsies viss, jo lielajā politikā lēmumi bieži tiek pieņemti bez sekretāru klātbūtnes un tiek pildīti, pamatojoties uz norunu, nevis dokumentiem. Jo sevišķi, ja norunas ir noziedzīgas, kā tas mēdz būt, kad ietekmīgu spēku politikas diriģenti ir avantūristi vai cilvēki ar kroplu morāli.

Nav šaubu, ka tādi cilvēki bija gan starp vecās varas oficiālajiem aizstāvjiem, gan starp tās slepenajiem aizstāvjiem, kas toreiz iefiltrējās Tautas frontē un citās Atmodas laika organizācijās, lai diskreditētu tās, un tagad ieņem mums nezināmus posteņus, ne jau lai kalpotu Latvijai.

Šajā sakarā man bieži nāk prātā pāris paburzītas lapiņas, kas uz īsu brīdi bija nokļuvušas manās rokās, šķiet, 1990. gadā. Tie bija padomi sociālistiskās iekārtas aizstāvjiem, un to būtība bija šāda – valstīs, kurās nacionālistu kustības ņem pārsvaru, netērēt spēkus cīņai ar tām, bet iesaistīties tajās, kļūt par to aktīvistiem, iegūt amatus vadošajos orgānos (izņemot visaugstākos amatus), un, izmantojot jebkādus līdzekļus, panākt, lai tiktu pieņemti lēmumi, kas tajā brīdi lietas būtību neizprotošajam sabiedrības vairākumam šķiet pareizi un svarīgi, bet pēc laika noved pie pretējām sekām un rada tautas neapmierinātību.

Žēl, ka toreiz nebija iespēju tās lapiņas saglabāt vai nokopēt. Atceros, ka bija divas lappuses teksta bez paraksta, bet virsrakstu neatceros. Būtu interesanti tās vēlreiz pārlasīt un salīdzināt ar pagājušo astoņpadsmit gadu notikumiem. Kaut gan arī bez tā redzams, cik daudz aplamu lēmumu un likumu pieņemts un cik spēcīga tautas neapmierinātība ir izraisīta. It kā Latvija būtu vadīta pēc šo sociālisma aizstāvju norādījumiem.

Diemžēl mēs varam tikai minēt, cik liela loma Latvijas (pareizāk sakot, Saeimas balsošanas mašīnas) vadīšanā ir sociālisma aizstāvjiem, cik pašmāju oligarhiem un cik krievu impērijas pēctečiem. Būtībā jau arī nav svarīgi, kura no šīm grupām kurā brīdī un kurā jautājumā ir ietekmīgāka. Svarīgi ir tas, ka galvenos vilcienos viņu intereses sakrīt. Vismaz pagaidām. Kā barikāžu laikā mums bija svarīgi panākt un nosargāt Latvijas neatkarību, tā viņiem visiem ir svarīgi, lai Latvijas valsts vara ir vāja un lai Latvijas neatkarība ir tikai formāla, nevis faktiska.

Būtībā cīņa par Latvijas neatkarību turpinās. Tikai mēs, pareizāk sakot, pārāk daudzi no mums, bijām pagājuši malā, Latvijas sargāšanu atstājot Dieva ziņā. Bet Dievs, kā zināms, sargā tikai tos, kas paši sargā sevi. Ar Dieva pielūgšanu himnā ir par maz.

Šogad barikāžu atceres laikā pret Saeimu lido akmeņi. Protesti pret varu ir samilzuši līdz sprādziena draudiem. Faktiski tie, apzināti vai neapzināti, tiek vērsti ne tik daudz pret varu, cik pret Latvijas valsti. Vai atkal būs barikādes? Manuprāt, barikādes jau ir. Tikai tagad tās ir daudz citādākas. Toreiz tās bija mūsu celtas barikādes, lai aizsargātu atdzimstošo Latviju pret svešu militāru varu. Tagad tās ir politiķu celtas barikādes, lai tie aizsargātos pret mums – savu tautu. Toreiz tās bija uzskatāmi redzamas, no smagās tehnikas, dzelzsbetona un baļķu kravām. Tagad tās ir neredzamas, celtas no likumu pantiem, kas aizsargā negodīgos un padara bezspēcīgus godīgos. Toreiz mēs tās aizstāvējām. Tagad tās mums ir jāieņem. Toreiz mēs uzvarējām ar savu gara spēku. Tagad mums būs vajadzīgs arī prāta spēks. Toreiz mums noderēja arī mūsu fiziskais spēks. Tagad mums fiziskais spēks neder. Tā klātbūtne ir bīstama, jo rada vardarbību, kas var tikai graut, bet mums vajag radīt.

Var saprast jauniešus, kas 13. janvāra vakarā plosījās Vecrīgā. Varu viņiem piedot, ja viņi ir sapratuši savas rīcības aplamību, bet nevaru viņus nenosodīt, ja viņi to ir izvēlējušies par savu cīņas metodi.

Pret likumu pantu barikādēm ir vajadzīga sabiedrības pilsoniska attieksme pret visu, kas notiek valstī, un gudri, godprātīgi un pašaizliedzīgi deputāti – juristi, ekonomisti un, jo sevišķi, profesionāli politiķi. Nav šaubu, ka Latvijā šādi cilvēki ir. Jautājums – kāpēc viņu pietrūkst Saeimā? Manuprāt, tāpēc, ka gudrie un godprātīgie netiecas pēc varas. Viņi ir jāatrod, jārosina un jāiedrošina, jāvirza un jāatbalsta.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kādu bruģējām ceļu uz Briseli

22:56
16.06.2024
29

Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu droši var teikt – ievēlējām gudrus cilvēkus, kuri aizstāvēs Latvijas intereses un pratīs to izdarīt. Pie vēlēšanu iecirkņiem satiktie atklāja, ka nav bijis grūti izvēlēties, jo skaidrs, kādu nākotni vēlas. Visgrūtāk bija tiem, kuri par politiku neinteresējas un vēlēšanās piedalījās pirmoreiz. Kāda astoņpadsmitgadnieka mamma dalījās pārdomās, ka ar dēlu daudz […]

Zudušais un palikušais

07:55
14.06.2024
20

Šodien Latvijai sēru noformējums. Ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Vistiešāk tā skar tos, kas genocīdu piedzīvoja uz savas ādas, arī tos, kuru priekšteči bija uz Sibīriju izsūtīto vidū. Diemžēl tādu ir ļoti daudz, gandrīz katrā latviešu ģimenē ir bijis kāds deportāciju skartais, ja ne gluži ģimenē, tad draugs vai kaimiņš bija nelaimīgo vidū. Un […]

EP vēlēšanas: bez pārsteigumiem

06:01
14.06.2024
413

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, 9 deputāti no Latvijas ir ievēlēti, un viss pagājis mierīgi, vien daži nelieli incidenti. Nopietnākais no tiem bija desmit neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes kādā iecirknī, ko pamanīja acīga vēlētāja. Valsts policija un Drošības dienests izmeklēja šo gadījumu, un izrādījās, ka tā bijusi neuzmanības kļūda, aploksnēs esošie biļeteni ir derīgi. Bija […]

Dabas likumi un selektīvā empātija

21:57
13.06.2024
63

Durbes jūras ērgļu ligzdā vairākus gadus pēc kārtas ligzdošana beidzās nesekmīgi, tāpēc nolēmu, ka šo skaisto putnu dzīves gaitām nesekošu. Ir bēdīgi, ka tā arī neizaug jauni ērgļi. Tomēr mākslīgā interneta algoritms manu interesi atceras un ik pa laikam parāda ziņas par putnu vērošanas kamerās redzamo. Tā uzzināju, ka arī šogad jūras ērgļu Mildai perējums […]

Ziloni nepataisīt par mušu

21:56
13.06.2024
33

Pēdējos gados, kopš teju ik dienu dzirdam ziņas un viedokļus par to, kas notiek Eiropas dienivaustrumos- Ukrainā, daudz ideju, ierosmju un iniciatīvu atskan arī saistībā ar militāro izglītotību. Tostarp par šīs jomas integrēšanu mācību programmās, ar to domājot dot jauniešiem un bērniem zināmu izpratni, kas notiek, ja patiešām pienāk stunda “X”. Kādu laiku, tieši pēc […]

Dāvināt vai nedāvināt

13:05
11.06.2024
30

Ap izlaidumu laiku sabiedrībā atkal skaļāk uzvirmo jautājums, vai pedagogiem un izglītības iestādei kā pateicība par bērnu izglītošanu ir jāpa­sniedz dāvana. Jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, 2013. gadā, stājās spēkā Tiesībsarga ierosinātie grozījumi Izglītības likumā, kas regulē mācību līdzekļu finansēšanas jautājumu. Tas bija brīdis, kad audzinātāji atteicās no naudas vākšanas klases fondam, paskaidrojot, ka […]

Tautas balss

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
19
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
28
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
20
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
33
1
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Neieklausās iedzīvotājos

13:05
07.06.2024
80
2
Cēsniece Z. raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvā” Annas Kolas viedokli par Cēsu Vienības laukumu. Ne jau viņa vienīgā domā, kā iekārtojums nav pievilcīgs, bet nav jēgas neko teikt. Domē domā, ka tikai viņi saprot, kā labi un pareizi. Man arī šķiet, ka mūsu senajai pilsētai nepiederas ne tie soliņi, ne daudzie karogi. Tāpat joprojām nesaprotu, kāpēc bija jānoņem soliņi, […]

Sludinājumi