Cēsis nav pilsēta, kurā būtu ļoti daudz azartspēļu zāļu, vietne choicecasino.com uzrāda trīs. Salīdzinājumam – Valmierā norādītas sešas tādas vietas, Siguldā piecas. Ja vērtē primitīvi, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, tad Siguldā viena zāle ir uz apmēram 2,9 tūkst. iedzīvotāju, Valmierā 3,9 tūkst., bet Cēsīs uz pieciem tūkstošiem. Taču saprotama ir Cēsu novada pašvaldības un arī iedzīvotāju vēlme šo vietu skaitu vēl ierobežot.
Domes deputātu lemšanai uz galda ir jauns saistošo noteikumu projekts “Par azartspēļu organizēšanu Cēsu novadā”. Dokuments pavisam īss, tas paredz, ka novada administratīvajā teritorijā organizēt azartspēles ir aizliegts Cēsu pilsētas vēsturiskajā centrā un tā aizsargjoslā, kā arī 250 metru attālumā no pirmsskolas, pamata un vidējās izglītības iestādēm Cēsu pilsētā. Apskatot karti, redzams, ka gandrīz visa darbīgā pilsētas daļa šīm atkarību raisošajām spēlēm nav pieejama. Taču iespējas paliek dzīvojamo namu rajonos, piemēram, ģimenes māju kvartālā starp Festivāla un Birzes ielu, kur gan to ierobežo bērnudārza atrašanās. Tāpat Lauciņos un mikrorajonos Leona Paegles ielas un Valmieras ielas tālākajā galā teorētiski varētu būt azartspēļu bizness, tikai, visticamāk, tās nav teritorijas, ko šī uzņēmējdarbība iekāro.
Nez vai daudzi atceras, ka pirms diviem gadiem novada domes deputāti lēma par azartspēļu aizliegumu visā pašvaldības teritorijā. Bija paredzēts, ka spēļu zāles un kazino no jauna drīkst ierīkot tikai, ja tās plānots atvērt četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās, kuru numuru skaits nav mazāks par 15. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, izskatot šos grozījumus, kas bija noteikti 2016.-2026.gada novada teritorijas plānojumā, atzina, ka likums neparedz tiesības pašvaldībai noteikt aizliegumu visā teritorijā, bet to var risināt, norādot vietas, kur spēļu zāles ir aizliegtas. Tagad tas ir izdarīts. Domājams, Cēsīs spēļu zāļu skaits nepalielināsies. Taču kopumā problēma paliek. Galvenais, manuprāt, azartspēļu radītās problēmas it kā izslīdējušas no sabiedrības aktualitātēm.
Ir tik daudz kā cita steidzamāk un pat neatliekami risināma. Pirmām kārtām pasauli gandrīz kājām gaisā pagriezis Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Īpaši jau mūsu, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, pasauli. Sabiedrības acu priekšā ir tik nopietnas vērtības kā savas valsts nosargāšana, vairs ne tikai ar nacionālo tradīciju un kultūras glabāšanu un pilnveidošanu, ar vēstures pētniecību un godināšanu. Darāmas pavisam praktiskas lietas – vairāk naudas aizsardzībai, vairāk jauniešu militārajā dienestā , jau pēc iesaukuma, ne pēc pašu iniciatīvas. Svarīgi turpināt stiprināt atbalstu Ukrainai – gan karotājiem, gan civilajiem iedzīvotājiem. Jo, lai cik nodeldēta dažam jau izklausās frāze, ka, palīdzot Ukrainai, mēs palīdzam paši sev, tā ir neapstrīdama patiesība. Tomēr nedrīkstētu aizmirst arī to, kas ikdienā vājina mūs pašus. Un azartspēles noteikti ir viens no šiem faktoriem.
Vai pietiek tikai ar to, ka ierobežo šo zāļu izplatību? Spēles, kas rada atkarību un kuras dēļ cieš gan pats spēlētājs, gan viņa tuvinieki un beigu beigās visa sabiedrība, taču ir pieejamas veidā, kuru pavisam grūti ierobežot, proti, interneta vidē. Domāju, tāpēc nevajadzētu aizmirst vārda spēku. Atkal un atkal vajadzētu rast formas, kā runāt ar jauno paaudzi, ar pusaudžiem par šo tā saukto izklaidi, kas var izpostīt dzīvi.
Pievērst uzmanību atkarībai no azartspēlēm būtiski jo vairāk tādēļ, ka tā viegli noslēpjama. Tieksmi pēc alkohola un narkotikām ātri vien ierauga apkārtējie, azartspēles neatstāj redzamas pēdas cilvēka izskatā. Un bieži nelaime atklājas tikai tad, kad cilvēks jau ir pie bezdibeņa malas.
Veselības ministrijas 2019.gada pētījums liecina, ka azartspēļu spēlēšanu par naudu Latvijā sāk gana agrīnā vecumā – pirms 18 gadu vecuma spēlējuši 14% respondentu, bet 18-20 gadu vecumā – 16%. Pētījums rāda, ka personu loks, kurus varētu skart atkarības veidošanās, visu respondentu vidū ir 6,4% (salīdzinājumam Lielbritānijā 4,7%, Čehijā 5,7%).
Tāpēc, domāju, azartspēļu atkarības profilaksi vajadzētu turēt līdzās citām aktuālām lietām, par kurām runā sabiedrībā, kuras skaidro, kuras neaizmirst gan ikdienas, gan politiskajā līmenī.
Komentāri