Par to, kā jāpavada viena, divas vai visas četras atvaļinājuma nedēļas, katram no mums būs savs priekšstats un vēlmes. “Druva” sazinājās ar Vidzemes novada rehabilitācijas centra “Līgatne” medicīnas un marketinga speciālisti Gintu Lūsi, lai uzzinātu, kādas visbiežāk ir cilvēku vēlmes, atvaļinājumu plānojot, vai izdarām pareizās izvēles.
– Atvaļinājums vispirms ir brīvdienas. Tās plānojot, mums jāzina, kas ir tie faktori, kas ikdienā radījuši nogurumu, spriedzi. No tiem brīvajā laikā ir jāizvairās. Atvaļinājums ir brīvdienas no ikdienas, darba, mājas rūpēm, pienākumiem, arī brīdis atelpai no ģimenes, ja tas ir nepieciešams. Iespējams, ka pāris dienas pavadot bez saviem mīļajiem, mēs pārējo laiku jau viņiem veltām citā kvalitātē. Un var jau gadīties, ka arī viņi dažas brīvās dienas vēlas saplānot ārpus mājas – bez sievas, bērniem, vecākiem. Atvaļinājumā ir tiesības uz īsu brīdi no visa aizbēgt!
Kā plānot atvaļinājumu, kurp doties? Apmēram divu nedēļu laikā cilvēks jau var labi atpūsties, bet tas laiks ir jāizplāno, ir jāzina, ko pats grib. Ir tā, ka līdzsvaru pēc aktīvajām darba gaitām ir jāatrod pie sevis
– mājās, dārzā, pie dabas. Ogojot, sēņojot. Ir jāsakārto domas. Iespējams, ka vienkārši jāizguļas. Ja cilvēkam gribas ilgāk pagulēt, ja nāk miegs, tad tam ir jāļaujas! Kad esi salicis savā ķermenī un galvā visu pa plauktiņiem, sajūti šo līdzsvaru, tad vari braukt uz Turciju, Krētu vai Kipru, tad izdosies baudīt un izjust turienes sajūtas, krāsas pa īstam. Vai vajag atvaļinājuma laikā mainīt klimata joslu? Viss ir atkarīgs no cilvēka. Katrs zina, ko viņš vēlas, ko panes. Tie, kuri vēlas samērību, brauks uz Skandināvijas kalniem, tie, kuri vēlas izsildīties, meklēs jūru un karstās smiltis. Tas nav aicinājums braukt vai nebraukt. Pats svarīgākais ir sevi sakārtot mājās un tikai tad doties ceļā. Ja savedam sevi gan fiziski, gan garīgi kārtībā pirms ceļa, tad aizbraucam ar rāmu garu un atvaļinājumu pavadām daudz labāk un kvalitatīvāk! Un būtiski atcerēties, ka cilvēkam ir jāizmanto atvaļinājums. To var izņemt pa daļām, bet noteikti ir jāatrod laiks kvalitatīvai atpūtai, lai pilnvērtīgi, kvalitatīvi un arī daudz varētu strādāt.
Bieži gadās, ka cilvēki atvaļinājuma laikā grib darīt visu, kam garajos darba mēnešos nav bijis laika. Pēkšņi modē nāk sports, veselīgs uzturs. Atvaļinājuma laikā, ja tas iekritis vasarā, vajag ēst visu, ko dāvā Latvijas daba un dārzi, vajag iziet pastaigās un braukt ar riteni, bet nav nepieciešams ritmu veidot sev par apgrūtinājumu. Nevajag katru rītu rīta rosmi un braukt divdesmit kilometrus ar riteni, vēl diētu. Ja pēc mēneša par veselīgu dzīvesveidu aizmirsīsiet, tad tā pavadītam atvaļinājumam būs maza jēga. Atvaļinājuma laikā vajag sevi palutināt un darīt to, kas patīk, bet neļauties pārmērībām.
Uz mūsu centru ļoti daudzi cilvēki brauc atpūsties nedēļu. Atpūšas un uzlabo veselību. Turklāt atbraucējs pats neko neplāno, šīs rūpes atstātas rehabilitologu un citu speciālistu ziņā. Parasti klienti
laiku izmanto kvalitatīvi. Izmanto procedūras, ieklausās padomos un pavada laiku arī vienatnē. Tas ir skaisti un labi, ka cilvēki atvaļinājuma laikā ierauga dabas ritmu – kā pamostas diena, kā atplaukst un aizveras ziedi, kā siltās dienas nomaina lietainās, kā vasarai seko rudens.
Ja atvaļinājumu gribas dinamiskāku, tad var daļu laika pavadīt mājās, daļu ārpus tām, daļu tālākā ceļojumā. Tikai vēl jāieplāno trīs, četras dienas, lai pēc atgriešanās mājās uzreiz nav jāiekrīt ikdienā, jāatgriežas darbā. Pēc tālāka ceļa atkal domas jāsakārto ierastajā vidē, tad var atgriezties darbā un pilnvērtīgi strādāt.
Atvaļinājums ir laiks, kad jāuzticas savam bioloģiskajam pulkstenim un jāļaujas tam, ko ķermenis un gars mums prasa.
Domas pierakstījusi
Ilze Kalniņa
Komentāri