Piektdiena, 14. februāris
Vārda dienas: Valentīns

Atmiņas ir nenovērtējama bagātība

Druva
23:00
11.07.2008
13

Daugavpils universitātes mutvārdu vēstures centra vadītāja

Uz jautājumu, vai mūsdienās notiek laikabiedru atmiņu vākšana par pagātnes notikumiem, varētu atbildēt – gan jā, gan nē. Strādājot vēstures nozarē, esmu sapratusi, ka, pētot 20. gadsimta Latvijas vēsturi, nevar iztikt bez cilvēku atmiņām, jo oficiālie dokumenti lielākoties ir vienpusīgi. Nevar izslēgt pat falsifikāciju, taču pat tad, ja tā nav notikusi, dokumentos parādās varas nostāja kā vienīgā iespējamā. Lielākoties pētīts tiek tas, kādi lēmumi pieņemti, kā tie izpildīti – tātad formālais rezultāts, bet daudz mazāk pētīts un analizēts ir tas, kā jutās cilvēki, dzīvojot šajos apstākļos.

Nav ne labu, ne sliktu laiku, bet ir cilvēki, kuri dažādos laikos rīkojušies labi vai slikti. To var saprast, tikai runājot ar viņiem pašiem, jo katram ir savs skaidrojums, kādēļ viņš rīkojies tā un ne citādi, kāda bijusi viņu motivācija, kā viņš izturējies pret notikušo. Tās ir lietas, kas Latvijas oficiālajā historiogrāfijā nav īpaši pieprasītas, lai gan vienmēr interesantākais bijis tieši cilvēciskais. Vai daudzi iedziļinās varas pārstāvju pieņemtajos likumos un lēmumos, kamēr tas neskar mūs pašus? Taču pārdzīvojumi, emocijas, attieksmes, savstarpējās attiecības ir tas, kas raksturo to, kā dzīvojam.

Latvijas akadēmiskajā vidē tomēr ir sapratne, cik tas ir svarīgi. Šāda sapratne ir vēsturnieku, sociologu, sociālantropologu, filologu, arī folkloristu vidū. Mutvārdu vēsture Latvijā nav nekas jauns. Latvijā darbojas nacionālais mutvārdu vēstures projekts, kurā veiktas apmēram desmit lielas ekspedīcijas visos novados. Daugavpils universitātē esam nodibinājuši mutvārdu vēstures centru tieši tādēļ, lai, izmantojot atmiņas, daudzveidīgāk un pilnīgāk izprastu pagātni. Konsekventi vācam atmiņas, ierakstām dzīvesstāstus un krājam arhīvā. Organizējam ekspedīcijas uz pagastiem un pilsētām Daugavpils apkaimē. Runājot ar gados jau veciem ļaudīm, sastopamies ar pretimnākšanu, jo viņu ģimeņu locekļiem lielākoties šķiet – ko gan visu laiku var atcerēties un stāstīt vienu un to pašu. Viņi saka – manējie jau negrib klausīties. Man ir sajūta, ka personiskajā līmenī atmiņu vākšana nav pārāk populāra, bet tas ir aplami. Ir jāsaprot, ka paaudze, kas pašlaik ir vecākā, ir unikāla. Savas dzīves laikā tā ir pieredzējusi dažādus režīmus. Piedzīvojusi Ulmaņlaikus, Sarkanās armijas ienākšanu, vērmahtu un leģionu, Padomju varu, deportācijas, kolhozus. Cilvēki aizvien raudādami stāsta par to, kā bija jāatdod sava zeme, kura bija dārgs un ilgi lolots sapnis. Tad nāca Latvijas valstiskuma atjaunošana, cerības un daudziem arī vilšanās, nesagaidot to pašu, kā bija pirms kara.

Liela daļa no mums dzīvoja padomju laikā. Mēs vēl zinām un atceramies, kā bija būt komjaunietim, pionierim, kā ir domāt vienu, bet darīt citu, taču mūsdienu bērni to nav piedzīvojuši. Viņi brīnās, kādēļ bija jāstāv rindās pēc sviesta un nevarēja to nopirkt citā veikalā. Viņiem nav šādas pieredzes.

Mums jāsaprot, ka veco ļaužu atmiņas un pieredzētais ir tāda bagātība, kas citur pasaulē ir reti sastopama. Sadarbības partneri Anglijā atzīst, ka apskauž mūs, jo mēs vēl varam ļoti daudz uzzināt par notikumiem pagātnē no cilvēkiem, kuri to piedzīvojuši.

Tomēr atmiņas var vākt par jebkuru notikumu, arī par pašlaik notiekošajiem Dziesmu svētkiem. Tagad tas nebūs tik daudz saistīts ar vēsturi, bet pēc 40 gadiem tā jau būs vēsture. Pierakstīja Māra Majore-Linē

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lai mācītos autorizēties elektroniski, jāautorizējas … elektroniski

20:22
12.02.2025
24

Vai otrdienas rītā nevajag mazu devu, par ko pasmaidīt? Noderēs taču! Smaidam piedāvātais gan būs saprotams tikai cēsniekiem un tiem, kas no Cēsīm kaut kur dodas ar sabiedrisko transportu. Lūk, no 10.februāra maršrutā Kalnmuiža-Cēsu autoosta-Priekuļi vairāki reisi tiks sākti no pilsētas centra pieturas “Stacija”. Līdz šim pietura bija Cēsu autoosta, un Autotransporta direkcija ziņo, ka […]

Mīlestību var izrādīt arī ziedojot

12:27
10.02.2025
19

Februāris, un ne tikai 14. datums, bieži vien tiek atzīmēts kā Mīlestības mēnesis. Iepriekš nebiju aizdomājusies, ka viena no mīlestības formām varētu būt ziedošana, jo īpaši asiņu ziedošana. Arī mūsu novadā februārī būs iespēja ziedot asinis, izbraukuma Donora diena 19. februārī notiks Jaunpiebalgā. “Druvā” jau rakstījām, ka gada sākumā ļoti trūka vairāku asinsgrupu asinis. Man […]

Pirms - viss ir slikti - beidzas

12:26
09.02.2025
34

Kādā filmā, kas tapusi tepat Ziemeļu kaimiņos, kritiskā situācijā izskanēja vārdi: “Ir cilvēki, kuri dara, tie, kuri neiesaistās, un tie, kas par visu raksta internetā.” Galvenais varonis atzina, ļoti gribētos būt vienam no pēdējiem diviem. Bet dzīve un arī paša izvēle šādu iespēju pat nepiedāvāja. Darītājs ir redzams, tāpat viņa ieceres. Kur nu vēl labāk, […]

Apaļo un kantaino skaistumkonkurss

12:24
08.02.2025
41

Politologs Filips Rajevskis nesen kādā intervijā pieļāva, ka pašvaldību vēlēšanās, kas gaidāmas vasaras sākumā,    deputātu kandidāti novados un pilsētās necentīsies akcentēt savu piederību noteiktam politiskam spēkam un priekšplānā būs personības, nevis partiju nosaukumi. Kā apstiprinājums politologa prognozei drīz manā e-pastā iekrita Rīgas mēra amata kandidāta Jura Pūces aicinājums izvēlēties – viņš vai Šlesers, citu […]

Kodoldrošība: apdraudējumi, cerība un fakti

12:23
08.02.2025
26

4.februārī vizītē Kijivā ieradās Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi. Tā ir jau vienpadsmitā Grosi vizīte gandrīz trīs gadus ilgā pilna mēroga Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā. Tās mērķis ir apspriest paš­reizējos centienus novērst atomkatastrofu. “Kamēr turpinās briesmīgais karš, SAEA turpinās aktīvi piedalīties, koncentrējoties tam, lai darītu visu iespējamo kodoldrošības saglabāšanai ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Kopējā […]

Vārdu izvēles labirinti

17:14
03.02.2025
32

Iepazīstoties ar Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības rīkotās aptaujas rezultātiem, kurā spārnoto teicienu ieguva Valsts prezidenta izteiktā frāze gadu mijā “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”, aizdomājos, kā mainās latviešu valodas lietojums. Prezidents spēj uzrunāt dažādu valstu līderus un tajā pašā laikā palikt cilvēcīgs un saprotams ikvienam iedzīvotājam. Kā redzam, viņa […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
16
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
21
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
43
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
30
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
29
2
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi