Pirmdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Arodizglītībai jāceļ prestižs

Druva
23:00
19.09.2006

Bez tam jāapgūst arodizglītības vidējās izglītības programma. Tas nozīmē, ka audzēkņiem ir jāpabeidz arī vidusskola. Bet ir saskatāms tas moments, ka daudzi

šeit vidusskolu nevarētu pabeigt, ņemot vērā to , kā beiguši 9. klasi. Negribu

meklēt vainīgos, bet fakts

ir tāds. Pie mums nāk tādi, kuri vidusskolu spēj pabeigt un ir arī arodā erudītāki. Tāpēc

pedagogiem strādāt ir vieglāk.

Uz skolu audzēkņi nāk, bieži vien nezinot, ko tad īsti mācīsies. Domā, ka te būs viegli, ka te tikai arods jāapgūst, bet, kad saskaras ar tām prasībām, kādas ir ne tikai vidusskolas, bet arī aroda izglītības sadaļā, atklāj, ka tās ir augstas. Kad jāmācās fizika, matemātika, pārliecinās, ka te nav tas lauciņš, kādu iedomājušies.

Mūsu skola nav liela, palaban te mācās 444 skolēni. Un, protams, mēs ar savu arodskolu neatrisinām visas problēmas, kas kļuvušas aktuālas tautsaimniecībā. Mēs tās atrisinām tikai noteiktai uzņēmēju daļai, tiem, kuri ar mums sadarbojas. Mūsu datu bāzē ir apmēram 90 uzņēmumi, ar kuriem jebkurā brīdī varam kontaktēties, saņemt prakses vietas. Tā kā faktiski tādas problēmas, ka nav, kur iziet praksi, par ko runā, mūsu skolā nav. Tie uzņēmēji, ar ko sadarbojamies, arī tiek pie jauniem speciālistiem. Pārējie, kas tādu vai citādu iemeslu dēļ nav šajā apritē iesaistījušies, varbūt arī saņem tos sliktākos absolventus vai nesaņem nevienu.

Uzskatu, ka nav stingri izstrādātas valstiskas politikas. Skolas taču tikai izpilda valsts pasūtījumu. Mēs esam stingri ierobežoti, bet tajā pašā laikā varam programmas mainīt, ja uzņēmēji

nāk pie manis un saka: “Mums mehāniķu tik daudz nevajag, mums vajag to un to.” Skola būtu gatava iet pretī uzņēmējiem, bet … nevaram tik ātri pārstrukturizēt

infrastruktūru. Vajadzīgs

finansējums,

iestrādnes, bet tā jau atkal lielā mērā ir valsts kompetence.

Domāju, lai tas akmens kustētos no vietas, ir vajadzīga uzņēmēju, Izglītības ministrijas un, protams, arodskolu sadarbība.

Vispār pēc dabas jau kopš bērnības esmu vērotājs. Visas šīs problēmas ir radušās laika gaitā. Vecā gvarde aiziet. Juku laikos soclaiku cilvēki neizturēja pārmaiņas – zaudēja darbu, dzīvokļus un dzīvesprieku. Juku laiki cilvēkus izsita no sliedēm. Radās strādnieku kritums, viņi vairs neatbilst jaunajām prasībām, nevar pielāgoties uzņēmēju striktajām prasībām un dzīvē ir padevušies. Otra lieta bija arodizglītības intensitātes samazināšanās. Samazinājās prasību līmenis, atteicāmies no vairākām programmām. Arī mūsu skolā nemācīja mehāniķus. Es kā mehāniķis atnācu, mācību bāze bija, un atjaunoju šo programmu. Tās arodvidusskolas, kas bija padomju laikos, sabiedrības acīs sevi kaut kā degradēja ar

zemo zināšanu līmeni. Tas stereotips varbūt vēl tagad kaut kur kā rēgs klejo, un bērni tāpēc no arodizglītības izvairās, domājot, ka tas ir kas slikts. Mūsu uzdevums patlaban ir pacelt arodizglītības prestižu un imidžu. Jāpielāgo mācību programmas, tām jābūt teatrālākām. Jāuzlabo arī programmu

saturs, jāmāca ne tik sausi

lekcijās, kā to pie mums pārsvarā dara.

Protams, par šīm problēmām ir ne tikai jārunā, bet jācenšas tās arī kaut kādā veidā risināt, sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm.

Pierakstījusi Liene Lote Sīle

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
17

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
8

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
56

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
51

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
28

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
31

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi