Cēsu rajona ārkārtas situāciju komisijas priekšsēdētājs
Pagājušās nedēļas nogalē, naktī no piektdienas uz sestdienu, uzņēmumā Cēsu alus notika avārija. Pamatcēlonis – taras kastes nebija novietotas pareizā vietā. Tās atradās blakus cisternai, kurā glabājās 30 procentīga sālsskābe. Vējš kastes uzpūta cisternai virsū, bet trieciens nolauza tilpuma mērcauruli. Sākās sālsskābes noplūde. Kā aizsargam jādarbojas betona vannai, kurā atrodas cisterna. Vannas uzdevums ir noplūdes gadījumā savākt visu šķidrumu. Diemžēl dzelzsbetona vanna izrādījās uzbūvēta neatbilstoši prasībām – bez skābes izturīga ieklājuma. Skābe saēda betonu un šķidrums izplūda pagalmā, nokļūstot lietus ūdens kanalizācijā, bet pēc tam Valmieras ielas 21.ēkas apkaimes dīķī. Par laimi, tā kā stipri lija, dabai kaitējums nav nodarīts.
Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Cēsu brigāde izsaukumu uz notikuma vietu saņēma ar krietnu novēlošanos, jo teritorijas sargs notikušo nebija laikus pamanījis. Jāteic, ka mūsu glābšanas dienesta puiši Juris Nīmanis un Normunds Melderis atkārtoja mazu Černobiļas glābšanas varoņdarbu, jo viņu ķīmiskajiem aizsargtērpiem, kas brigādē ir tikai divi, sen beidzies lietošanas termiņš, bet valsts jaunus nepiešķir. Šajos tērpos, riskējot ar veselību, viņi iegāja sālsskābes mākonī un sūci lokalizēja, ar gumijas aizbāzni noslēdzot noplūdes vietu. VUGD Cēsu brigādes komandieris Pēteris Serovs, ierodoties notikuma vietā un izvērtējot apdraudējuma iespējamo attīstību, pieņēma lēmumu, ka nav nepieciešams sasaukt ārkārtas situācijas komisiju, jo vējš skābes garaiņu mākoni nesa neapdzīvotu vietu virzienā. Ārkārtas situāciju komisijas uzdevums ir organizēt cilvēku evakuāciju, ja apdraudēta viņu dzīvība vai veselības, bet ne novērst sūces. Šajā situācijā uz notikuma vietu izbrauca mans palīgs Viktors Jemeļjanovs, kurš atbild par civilo aizsardzību.
Esmu pārliecinājies, ka avārijas notiek, kad vairāki apstākļi summējas. Izpētot šo situāciju, varu teikt, ka avārijas iesmels bija tas, ka nepareizi būvēta betona aizsargvanna, kā arī Cēsu alus tuvredzība, kastes sakraujot pārāk tuvu cisternai. Uzņēmumā nav padomāts arī par signalizāciju, kas ziņotu par avāriju. Atgriežoties pie betona vannas, jājautā, kā to varēja pieņemt ekspluatācijā? Iespējams, arhitekts vannas konstrukcijā nav kļūdījies, bet projekta realizētāji aizmirsuši betonam pievienot stikla šķidrumu, kas ir skābes izturīgs. Apskatot vannu, skābe betonu bija saēdusi līdz pat armatūrai. Vienā tās stūrī redzams 15-20 centimetru caurums. Tā kā cisterna atrodas zem atklātas debess, iespējams, šī atvere vannā radīta speciāli, lai tajā nekrātos lietus ūdens. Sazinājos ar rūpnīcas Cēsu alus kādreizējo celtniecības tehnisko uzraugu Jēkabu Blauu. Viņš atzina, ka vannā iestrādātais betons atbildis projektā paredzētajai markai. Galvenais, kas jāatceras, ka pie tik bīstama objekta nedrīkst turēt priekšmetus, kas traucē redzamību un kavē piekļūšanu tam. Cisterna no sarga mājiņas ir redzama. Bet kas notiek, ja sālsskābes tvertnei priekšā aizkrauj kastes?
Vērtējot avārijas, ar kurām nācies satapties Cēsu rajonā, varu teikt, ka vienmēr pie vainas bijusi neizdarība vai objekta konstruktīvi trūkumi. Pēdējā un pamācošākā avārija, precīzāk runājot, ugunsgrēks, notika Priekuļos, Sertifikācijas un testēšanas centra darbnīcās, kad no metināmā aparāta dzirksteles aizdegās jumts. Metināšana nenotika uz jumta, bet telpā. Dzirkstele uzlidoja gaisā un iekļuva jumta šuvē. No apakšas aizdegās siltumizolācijas materiāls. Bija jāuzlauž viss jumts, lai ugunsgrēku nodzēstu. Bieži vien negadījumi rodas no paviršības, tāpēc, piemēram, aviācijas mehāniķiem ir speciāls darba žurnāls, kur secībā jāreģistrē padarītais. Tas nozīmē, ja notiek negadījums, ir iespēja pārbaudīt, vai darbs veikts precīzi.
Pēc avārijas uzņēmumā Cēsu alus varu secināt, ka mūsu glābšanas dienests jāapgādā ar ekipējumu, kas nodrošina iespēju strādāt ekstremālos apstākļos. Latvijā ir tikai viena glābšanas komanda, kas šādos gadījumos var palīdzēt, bet tā atrodas Rīgā. Tādēļ varam lepoties par mūsu glābšanas dienesta operativitāti un profesionālismu.
No savas puses varu piebilst, ka jāprecizē ārkārtas situāciju komisijas locekļu apzināšanas plāns un jāpārbauda, kā tas darbojas naktī. Līdzšinējā prakse – apziņošana darba laikā – pierādīja, ka tas darbojas nevainojami. Pierakstījusi Valda Rozenberga
Komentāri