Cēsu patērētāju interešu aizstāvības biedrības “Aizstāvis” valdes priekšsēdētāja
Patiešām, mūsu ikdienā netrūkst pienākumu, taču ir arī ne mazums tiesību, par kurām nereti aizmirstam vai tās nezinām. Mūsdienās par aktualitāti kļuvušas patērētāju tiesības, par kurām ikdienā cenšamies stāstīt. Jāpiebilst, ka lielākoties pie mums palīdzību nāk meklēt tikai tad, kad visbiežāk kaut kas jau ir noticis. Un tad ir daudz grūtāk. Ja klienti jau iepriekš zinātu savas tiesības, būtu daudz vieglāk gan viņiem pašiem, gan mums. Pircējam jābūt izglītotam un jāmāk pastāvēt par savām interesēm.
Jāatceras, ka, iegādājoties veikalos kādu preci, ir jāiegūst vairāk informācija par to. Nereti gadās, ka kaut ko nopērkam, bet īsti neizprotam tā pielietojumu. Un ik dienas preču klāsts kļūst arvien dažādāks un daudzveidīgāks.
Nenoliegšu, ka lielākā daļa iedzīvotāju vēl joprojām patērētāju tiesības neattiecina uz sevi. Ar visu to, ka mēs stāstām un aicinām uz dažādiem izglītojošiem semināriem. Arī šonedēļ organizējām semināru par patērētāju tiesībām, taču no 70 aicinātiem ieradās mazāk nekā puse. Interesantākais, ka ieradās viesi no Gulbenes, Alūksnes, bet cēsnieki izrādījās kūtrāki. Iespējams, cilvēki domā, ja kaut kas notiks, atnāks, un mēs palīdzēsim. Bet mēs jau nepalīdzam tādā veidā, ka paņemam sabojāto preci un paši ejam uz veikaliem cīnīties. Mēs cilvēkus tikai konsultējam, kā juridiski pareizi viņiem šīs lietas jāsakārto, nevis aizejot uz veikalu konfliktēt. Mūsu palīdzība ir vairāk teorētiska, ne praktiska. Taču ir bijušas situācijas, ja par kādu veikalu vai pakalpojumu sniedzēju saņemam daudz sūdzību, tad vispirms paši ejam un mēģinām izskaidrot likumu. Ja tas netiek ņemts vērā, ziņojam uz Rīgu Patērētāju tiesību aizstāvības centram (PTAC), un viņi paši ierodas Cēsīs un jau citā līmenī risina šīs problēmas.
Taču, raugoties uz reālo situāciju, jāatzīst, ka mūsu rajonā un Vidzemes reģionā problēmu, kas saistītas ar patērētāju tiesību neievērošanu, netrūkst. Apkrāpto klientu skaits ik dienas palielinās. Arī veikalos pieejamo preču klāsts kļūst jo dienas, jo plašāks. Un ne vienmēr tas ir kvalitatīvs. Darba apjoms kopš 2000. gada, kad sākām Cēsīs darboties, strauji ir palielinājies, un domāju, ka tas kļūs arvien apjomīgāks. Klāt nāk arī dažādi jauni preču iegādes veidi. Sūdzības šobrīd jau saņemam par banku sektoriem, līzingiem, kreditēšanu. Populāra kļūst iepirkšanās internetā, kas rada arī ne mazums raižu pircējiem. Mobilie telefoni, elektropreces un apavu kvalitāte jau no sākuma ir bijis lielākais klupšanas akmens patērētājiem. Taču, kā jau teicu, klāt nāk daudzas jaunas problēmas, ar kurām kopīgi jācenšas tikt galā.
Ar nožēlu gan nākas atzīt, ka vēl joprojām Latvijā neredzu spēcīgu patērētāju tiesību aizstāvju institūciju. Likumos ir tik daudz robu, ka uzņēmējs daudzās situācijās var rīkoties, kā grib. Patērētājs, vienalga, netiek aizstāvēts. Man tādi gadījumi ir bijuši. Visi zina un redz, ka tā ir ražotāja vaina, bet pierādīt īsti neko nevar. Likumu katrs traktē, kā vēlas. Tās tiešām ir sāpīgas situācijas. Nākas atzīt, ka PTAC nestrādā labi un ne vienmēr strādā patērētāju interesēs. Tā ir ļoti rūgta pieredze. Dažkārt ir dalītas jūtas, kad cilvēkam stāstu, kā tas ir paredzēts likumā, bet pašai nav pārliecības, ka PTAC klientu aizstāvēs līdz galam. Mēs skaisti Eiropā noziņojam un parādām sevi no labākās puses, un patiešām papīros smuki izskatāmies, bet dzīvē viss tik skaisti nenotiek. Gribētos stingrāku mugurkaulu no PTAC puses, lai viņi neliektos uzņēmēju un tirgotāju priekšā. Tad viss būs kārtībā. Mums ir, kur augt, attīstīties un pilnveidoties, lai arvien labāk spētu aizstāvēt patērētājus un viņu tiesības. Un tik tiešām vienmēr ir liels gandarījums, ja ir izdevies cilvēkiem palīdzēt viņu nebūšanās.
Pierakstījusi Liene Lote Grizāne
Komentāri