Pirmdiena, 20. maijs
Vārda dienas: Venta, Salvis, Selva

Ar moto: neredzēt, nedzirdēt, nedomāt

Sallija Benfelde
08:49
12.09.2022
8

Karš Ukrainā nebeigsies ne rīt, ne parīt, ziņas no frontes bieži vien vairs nav mediju pirmajās lapās, un cilvēki nogurst. Tomēr ilūziju par Putina režīmu vismaz Eiropā nav, vai arī tās pamazām dilst.

Protams, nākamā ziema ir galvenais iedzīvotāju bažu cēlonis, un, piemēram, Čehijā, Prāgā, 3. septembrī notika demonstrācija pret valdību un gāzes cenas kāpumu un protestētāji paziņoja, ka Čehijai jābūt neitrālai un jāslēdz tiešie līgumi ar gāzes piegādātājiem, arī Krieviju, kritizēja arī valsts varu par to, ka tā karā atbalsta Ukrainu. Protestā piedalījās aptuveni 70 tūkstoši galēji labējie un galēji kreisi noskaņotie iedzīvotāji. Čehijas premjerministrs brīdināja, ka akciju organizējuši prokrieviskie spēki, un atgādināja par Krievijas propagandu.
Protams, t.s. “piektā kolonna” ir visās Eiropas valstīs, bet svarīgi ir arī tas, ko domā un saprot Krievijas iedzīvotāji. Vai viņi saprot, kas notiek, vai arī joprojām izvēlas dzīvot pēc principa: neredzēt, nedzirdēt, nedomāt?

Septembra sākumā Krievijas socioloģisko pētījumu centrs “Levadas” publicēja kārtējo aptauju rezultātus. Protams, šie rezultāti nav pilnīgi ticami, publiskajā telpā bieži izskan, ka iedzīvotāji slēpj uzskatus vai arī atsakās aptaujās piedalīties, jo baidās, tomēr kopējo ieskatu tie dod.

Jau kopš marta vairākums Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka “valsts dodas pareizā virzienā” – tā aptaujās apgalvo 67-68 procenti respondentu. Kopš pavasara prezidentu Putinu aptaujās atbalsta 83 procenti iedzīvotāju, un faktiski šis skaitlis ir nemainīgs, 69-71 procenta robežās ir arī atbalsts valdībai. Krievijas Domi jeb parlamentu atbalsta aptuveni 57-60 procenti aptaujāto.
Līdzīga situācija Krievijas iedzīvotāju vidū ir arī jautājumā par karu Ukrainā. Var teikt, ka aptaujas liecina – aptuveni puse iedzīvotāju uzskata, ka “specoperācija” jāturpina, bet puse domā, ka vajadzētu sākt sarunas, toties aug pārliecība, ka karš ievilksies.

Vai notiekošais Ukrainā aptaujātos uztrauc? Aprīlī tas ļoti uztrauca 46 procentus, augustā – 37. Protams, ja skatās pēc vecuma grupām, tad visvairāk uztraucas gados vecākie iedzīvotāji, viņu vidū par “specoperāciju” jeb karu uztraucas 55 procenti aptaujāto. Šajā vecuma grupā arī visvairāk iedzīvotāju saka, ka atbalsta Krievijas armijas rīcību Ukrainā: ļoti atbalsta 60 un drīzāk atbalsta kopā pavisam 85 procenti. Augustā mazliet samazinājies to daudzums, kuri jūt lepnumu par karavīru rīcību Ukrainā (tā jūtas 48 procenti), bet satraukumu, bailes un šausmas kopš marta nemainīgi jūt 31 procents respondentu. Arī to, kuri lepojas ar karavīru rīcību Ukrainā, visvairāk ir gados vecāko aptaujāto vidū (57 procenti).

Interesanti ir arī dati par to, ko Krievijas iedzīvotāji domā par okupētās Hersonas un Zaporižjes nākotni. 45 procenti uzskata, ka šīm teritorijām jākļūst par daļu no Krievijas vai arī jābūt neatkarīgām valstīm, puse respondentu okupētajās teritorijās atbalsta referendumus. Ja referendumos Ukrainas iedzīvotāji nobalsotu par apgabalu iekļaušanu Krievijas sastāvā, tad 75 procenti Krievijas iedzīvotāju to atbalstītu. Protams, visvairāk referendumus un teritoriju iekļaušanu Krievijas sastāvā atbalsta gados vecākie iedzīvotāji, viņus acīmredzot nemulsina tas, ka referendumi notiktu zem ieroču stobriem.

Aptauju dati ir šokējoši, tomēr nevajadzētu aizmirst arī par represijām Krievijā. Latvijā strādājošais Krievijas ziņu portāls “Meduza” publicējis Krievijas iekšlietu sistēmas atskaites datus par pēdējiem sešiem mēnešiem par represijām. No 24. februāra līdz 17. augustam Krievijā aizturēti 16 437 cilvēki, kuri piedalījušies pretkara protestos, Valsts Dome ir pieņēmusi 16 jaunus represīvus likumus vai labojumus jau esošajiem dokumentiem. Par “armijas diskreditēšanu” ir ierosinātas 3780 lietas, to skaitā ir arī krimināllietas, cilvēki jau notiesāti un atrodas ieslodzījumā. Kopš kara sākuma 15 organizācijas Krievijā ir pasludinātas par “nevēlamām” un aptuveni septiņi tūkstoši interneta lapu ir bloķētas saistībā ar “kara cenzūru”, plašs ir arī “ārvalstu aģentu” saraksts.

Secinājumi ir skarbi: represijas faktiski ir ieviesušas Krievijā diktatūru, pretkara kustība ir sagrauta, aktīvistus un neatkarīgos politiķus apcietina vai arī spiež emigrēt. Tādēļ nepārsteidz, ka iedzīvotāji negrib ne dzirdēt, ne redzēt, ne zināt, kas patiesībā notiek Ukrainā un saistībā ar karu. Un, protams, daļa iedzīvotāju joprojām tic Putina un viņa atbalstītāju sacītajam.

Tikmēr Ukrainā kara laikā nogalināti jau vismaz 382 bērni, bet ievainoti vismaz 740. Ukrainas varasiestādes arī informē, ka bombardēšanā un apšaudēs nodarīti postījumi 2328 mācību iestādēm, no kurām 289 pilnībā sagrautas. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva, valsts pirmā lēdija Olena Zelenska intervijā britu raidsabiedrība BBC sacīja: “Cenas kāpj arī Ukrainā. Bet bez tā mūsu cilvēki tiek arī nogalināti. Kad jūs skaitāt penijus savā bankas kontā vai kabatā, mēs darām to pašu un skaitām mūsu upurus.”

Par O.Zelenskas sacīto vajadzētu atcerēties arī Latvijai – ukraiņi ar savām asinīm aizstāv arī mūsu brīvību! Neizliksimies, ka neko nezinām un nesaprotam!

Jau esmu rakstījusi un varu tikai atkārtot, ka Latvijai šī rudens Saeimas vēlēšanas ir vismaz tikpat svarīgas kā savulaik referendums par valsts valodu. Aiciniet visus savus draugus, radus un paziņas piedalīties vēlēšanās. Mēs negribam sagaidīt tādu “kārtību”, kāda valda Krievijā, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai balsot iet tie, kuriem neatkarīga un brīva Latvija ir vērtība, jo prokremlisko partiju atbalstītāji balso gandrīz vienmēr!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ceļotāja piezīmes

21:00
16.05.2024
15

Nupat kā nedēļu aizvadīju Apvienotajā Karalistē. Proti, tās galvaspilsētā Londonā. Tie, kam bijusi iespēja tur paviesoties, labi zina, cik daudzšķautņaina, spraiga, ātra un vienlaikus nesteidzīga ar saviem lielajiem, zaļajiem parkiem un bagāto kultūras dzīvi šī pilsēta ir. Šoreiz uz Londonu devāmies ar bērniem, kaut daudzi teica: “Ko gan tādā milzīgā pilsētā ar bērniem var nedēļu […]

Ieraudzīt svarīgo

20:58
16.05.2024
15

Labklājības ministrija informējusi, ka vismaz 15% meiteņu jeb viena no sešām meitenēm ir kavējušas skolu, jo nav varējušas iegādāties higiēnas preces, to jau šajā rubrikā esmu rakstījusi. Tāpat 17% meiteņu    kavējušas mācību procesu higiēnas preču nepieejamības dēļ. Tāpēc esmu ļoti gandarīta, ka Balvu un Aizkraukles novadu izglītības iestādēs uzsākts pilotprojekts, kurā mēģinās apzināt skolām […]

Noziegums un sods 21. gadsimta Krievijā

10:19
13.05.2024
30

Karš Ukrainā ne tikai vairo stresu un dusmas pret agresorvalsti un tās iedzīvotājiem. Tas cilvēkus padara arī neiecietīgākus un pat nežēlīgākus. Arī “miera laikos”, lasot vai redzot reportāžas par noziegumiem, nereti domājam, ka varbūt nāvessodu par sevišķi smagiem noziegumiem nevajadzēja atcelt. Tiesa gan, domāju, spīdzināšanu lielākā daļa cilvēku neatbalstītu pat tad, ja tas būtu veids, […]

Trakāk vairs nevar? Gan jau var

10:17
13.05.2024
37

Tā kā laikraksts iznāk 10.maijā, loģiski, ka savas pārdomas rakstu 9.maijā, Eiropas dienā. Sabiedriskie mediji pievērš uzmanību šai dienai, mēģinot noskaidrot un akcentēt Latvijas iedzīvotāju sajūtas par ieguvumiem un zaudējumiem, kas iezīmējas līdz ar piederību plašajai Eiropas Savienības ( ES) saimei. Rīgā notiek kādi pasākumi, citur Latvijā gan šī diena, liekas, nekā īpaši neiezīmējas. Ja […]

Dzīves loma, kas nekad nebeidzas

10:16
13.05.2024
24

No brīža, kad sieviete savā ķermenī sāk auklēt jauno dzīvību, viņa kļūst par māti. Un, lai gan sākumā nereti šo lomu pat grūti aptvert, tā dzīves laikā nekad nebeidzas, jo neatkarīgi no tā, cik tuvas vai tālas ir attiecības ar bērnu, māte vienmēr paliek māte. Protams, bērna pirmajā dzīves gadā sieviete ir gandrīz tikai mamma, […]

Kad līdzcietības vietā arvien vairojas naids

08:40
10.05.2024
38
1

Pēdējā laikā ziņu avotos lasāmas un klausāmas ziņas, ka Latvijā palielinās atsevišķu subkultūru aktivitāte – proti, to darbības nonāk policijas redzeslokā. Ar to domāju aktualizēto tematu par neonacistiski noskaņotajiem jauniešiem panku izskatā jeb “skinhedu” kopienu. Pirms dažām dienām arī LTV1 demonstrēja sižetu par likumpārkāpumu, kurā šo jauno, radikāli noskaņoto cilvēku darbības rezultātā bija cietis pusaudzis. […]

Tautas balss

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
19
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
24
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
21
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
48
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Sludinājumi