Trešdiena, 13. novembris
Vārda dienas: Eižens, Jevgeņijs, Jevgeņija

Ar cerībām – uz krīzi

Druva
23:00
21.04.2009
6

bijusī izglītības metodiķe Cēsu rajonā

Mūsu attieksme radīja šo krīzi, kuru patlaban pārdzīvojam. Attieksme, kura ļoti mainījās pēdējos gados. Sabiedrībai sajuka mērķi ar līdzekļiem. Tas ļoti labi atspoguļojās jauniešos. Uz jautājumu – kāpēc jāstrādā, agrāk skolēniem bija atbildes – man no tā būs gandarījums, sevi realizēšu, būs interesanta dzīve, būšu noderīgs. Pēdējos divos gados atbildēs sāka dominēt tikai nauda un vēlme labi dzīvot. Pat skolas savās reklāmās, sarunās ar bērniem sāka uzsvērt, ka galvenais ir labi atpūsties, ka to pie viņiem varēs īstenot, nepaskaidrojot, no kā atpūsties. Laba atpūta taču seko labi padarītam darbam.

Arī starptautiski pētījumi parādīja, ka postmodernisma valstīs, kāda ir arī mūsējā, arvien augstāka vērtība tiek piešķirta naudai un atpūtai. Krīze jau klauvēja pie durvīm. Nu esam piedzīvojuši garīgo krīzi, pazaudējot pamata izpratni par lietām, par to, kas mums katram svarīgs un vērtīgs. Mēs taču arvien mazāk runājām par kvalitāti, vairāk par kvantitatīviem rādītājiem.

Pienācis laiks pārvērtēšanai, sabiedrībai atkal ir iespēja kļūt labākai, vairāk vērstai uz personības izziņu, atbildības uzņemšanos par savu dzīvi. Strādājot ar bezdarbniekiem, bieži sastapos ar attieksmi – kādu profesiju piedāvāsiet, tādu izvēlēšos. Bet jāsāk ar to, ko, tu, bezdarbniek, gribi, un jāizvērtē, ko tu vari no tā, ko gribi. Kādu laiku esam dzīvojuši, domājot tikai par naudas taisīšanu – no naudas uz naudu. Tagad saprotam, ka nevienam tādu darbu nevajag. Pienācis laiks ieskatīties, ko tad mēs pa īstam gribam darīt. Man liekas, Dieviņš devis laiku pārdomām, meklējot darbu un sevis pielietojumu tajā, kas darītāju interesē, darbā, kas dod gandarījumu, darbā, bez kura nevar dzīvot. Ja nevari nezīmēt un nerakstīt, tad zīmē un raksti, bet ja ne, tad naudas dēļ velti neķērnā papīru.

Kas pašlaik ir citādāks? Mēs bijām iesākuši dzīvot ar uzskatu, ka galvenais ir gribēt un vēlēties kaut ko iegūt, neaizdomājoties, vai mums to vajag. Mums visu laiku pa priekšu gāja neierobežota, neizvērtēta gribēšana. Nu un kas ir tagad? Bezdarbnieki ar diviem, trim telefoniem, ģimenes ar divām mašīnām, vairākiem dzīvokļiem. Gribējām to visu. Bet vai mums tos vajadzēja? Par visu taču jāmaksā. Pat tagad, esot krīzē, nespējam izvērtēt, vai mums visu to vajag, vai ņemt un atstāt tikai reāli vajadzīgas lietas. To gan ir grūti izdarīt, ja nupat bijusi aizraušanās ar miljonu pelnīšanu. Miljonu, kurus kapā līdzi nepaņemsi. Ne reti cilvēki, no pārstrādāšanās bezsamaņā nokrituši, nāca pie apgaismības – man to steigu nevajag, es gribu dzīvot. Krīze ir laiks, lai nemuktu no sevis. Tā dod laiku pārdomām. Paldies Dievam par to.

Ja mēs nedomāsim īstermiņā – no kā ātrumā atteiksimies, ko saīsināsim, bet padomāsim tālejoši – kā labāk dzīvot, atstājot to, ko vajag, mēs sapratīsim, ka viss mums jau ir. Nav taču bijis ne kara, ne zemestrīces vai epidēmijas. Nekā tāda, kas būtu atņēmis mūsu resursus. Cilvēkiem ir saglabājies intelekts. Kvalitāte nav pasliktinājusies. Tādi paši kā pirms novembra, kad sākās krīze, esam palikuši. Mums ir tā pati izpratne par labu dzīvi. Tas, ko mēs, padomju laika cilvēki, nezinājām, piemēram, ko nozīmē ar ģimeni kopā labi pavadīt laiku, kopt ģimenes attiecības. (Atcerēsimies slaucējas, kuras strādāja no rīta līdz vakaram, bērnus atstājot piesietus pie gultas, lai tālu neaiziet.)

Ar savu intelektu un izpratni par lietām varam izvētīt, ko katrs vislabāk varam darīt un kas reāli vajadzīgs. Taču problēmas ir. Iedziļināties negribas. Tas nozīmē, ka vēl nemaz tik slikti nav. Taču, jo ātrāk katrs

uzņemsimies atbildību un domāsim, jo ātrāk iziesim no krīzes. Cilvēki saka – ārprāts, viss it kā notiek vienā reizē – reģionālā reforma reizē ar krīzi – ārējo, iekšējo, garīgo. Bet varbūt satricinājums būs pietiekami liels un mēs beidzot pamanīsim jēgu – kāpēc un ko mēs darām? Kamēr satricinājums ir neliels un tā novēršanai atliek tikai atteikties no kaut kā lieka, nevis mainīties pašiem, gaidītā rezultāta nebūs. Ja sistēma uztur sevi, tā ir dzīvotspējīga pa vecam. Tāpēc es ļoti cerīgi skatos uz krīzi. Pierakstījusi Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Māsiņa burkānu vagā

13:17
12.11.2024
12

Spriedelējumos par ASV prezidenta vēlēšanām un to, kas nu tagad būs, ik pa laikam izskan tādi kaitinoši vārgulīgi pīkstieni. Redz, Amerikas vēlētāju nesaprātīgā izvēle tagad nodarīs gauži mūsu ekonomikai un aizsardzības spējai, jo neprognozējamajam gaišmatim, kurš atkal atgriezīsies Baltajā namā, Latvija nepavisam nav prioritāte. Šāda zūdīšanās, manuprāt, liecina vien par spriedelētāja noslieci uz atkarību. Dzīves […]

Redzamie un neredzamie atkritumi

13:16
12.11.2024
7

Kopš divus gadus darbojas taromāti, kļuvis viegli uzskaitīt nodoto depozīta iepakojumu jeb plastmasas un stikla pudeļu, skārdeņu skaitu. Un, lūk, Latvijā depozīta sistēmā kopīgiem spēkiem esam atgriezuši jau vienu miljardu iepakojumu. 96% iedzīvotāju nodod izlietotās pudeles, un to iedzīvotāju skaits, kas taromātu izmanto reizi mēnesī un biežāk, no 71% 2022. gadā ir palielinājies līdz 83% […]

Pagaidām vairāk bažu un neskaidrības

13:16
11.11.2024
80

Latvijā pirms vēlēšanām parasti tiek atgādināts, ka, balsojot par kādu partiju vai politiķi, arī vēlētāji uzņemas atbildību par sekām. Tiek atgādināts, ka emocijas vien, bez zināšanām un sapratnes par dažādiem procesiem, ir slikts padomdevējs. Arī brīvās un demokrātiskās valstīs vēlētāji, gribot labāku dzīvi, var izdarīt izvēli, kas patiesībā sagrauj viņu valsti un noved pie diktatūras. […]

Viss apkārt jaucas

13:18
09.11.2024
10

Svētdien Mārtiņi. Gada ritumā tie iezīmē    rudens beigas un ziemas sākumu. Saimnieciskais gads laukos, arī veļu laiks beidzies, var svinēt. Vispirms līdz Ziemassvētkiem, tad Jaunajam gadam un Meteņiem. Tas ir laiks, kad iet budēļos. Bet daudzi jo daudzi jau izmaskojās Halovīnā. Tad vienkāršāk, aizej, veikalā nopērc tērpu, masku vai krāsu sejai un vari doties […]

Kad sāksim izskaust Kanādas zeltgalvīti

19:27
07.11.2024
30
1

Pirms gadiem trīsdesmit šķita, ka ierobežot latvāņus nav iespējams. Varenais un cilvēkiem diezgan bīstamais augs gāja uz priekšu, pārņemot aizvien lielākas platības. Nevarētu teikt, ka tagad tas būtu iznīcināts un mūsu zemi vairs nepiesārņotu, tomēr vismaz ceļmalās to redzam aizvien retāk. Kur savulaik vilnīja īsti latvāņu meži, tagad no tiem vairs ne miņas. Tātad ar […]

Cik atliekam nebaltām dienām

10:46
05.11.2024
28

Kamēr valsts vīri un sievas cenšas pieņemt nākamā gada valsts budžetu, arī katrs iedzīvotājs domā, kā plānot savus tēriņus tā, lai mēneša beigās makā nesvilpotu caurvējš. Kaut minimālā alga palielināsies par 40 eiro, par ļoti daudz ko būs jāmaksā dārgāk, piemēram, tehnisko apskati automašīnai, par pasi vai ID karti, ja beigsies dokumenta derīguma termiņš, būs […]

Tautas balss

Makšķerēšana ir prieks, ne bizness

19:30
06.11.2024
19
Makšķerēšanas entuziasts raksta:

“Lasu, ka ezeros ielaiž zivju mazuļus, lai būtu daudzveidība un zivju bagātība, lai brauktu makšķernieki. Tajā pašā laikā nosaka licencēto makšķerēšanu, lai cilvēks maksā. Ne jau katrs brauc pēc lielā loma, daudziem ir prieks pabūt uz ezera, izjust dabu, mazliet azarta. Ja nelaistu papildu zivis, nebūtu jāmaksā licence, cik nu daudz noķertu, noķertu, būtu pat […]

Viens pieliek, citi paņem

19:30
06.11.2024
17
K. raksta:

“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

Kas par daudz, tas par skādi

19:29
06.11.2024
14
8
M. raksta:

“Cēsīs, Vienības laukumā, plivinās slapjie karogi, vējš tos sagriež grīstēs. Tas neizskatās jauki. Domāju, vispār tik daudz karogu nevajadzētu turēt ikdienā. Tāds noformējums tomēr ir svētku daļa. Kā tad rotāties, svinot valsts svētkus. Pilsētas sejas veidotājiem vajadzētu apsvērt, kā citādi ikdienā padarīt centru krāsainu, kaut, manuprāt, pietiktu ar puķu kārtojumiem siltajā sezonā un egli ap […]

Jāatgādina par atstarotājiem

19:29
06.11.2024
16
Cēsnieks L. raksta:

“Kā iestājas tumšais laiks, sāk līt, tā atkal ceļmalās un ielās parādās “tumšie” gājēji. Nu jau tik daudzus gadus atgādina, vakara un agrās rīta stundās ejot pa ielu, ceļu, cilvēkam pie apģērba jābūt pamanāmiem atstarojošiem elementiem, vislabāk veste. Nereti domājam, ja iela apgaismota, tad jau automašīnu vadītāji mūs, gājēju, redz, bet tā bieži nav. Ja […]

Pase pārāk dārga

19:28
06.11.2024
10
Lasītāja raksta:

“Prasīt par pasi 50 eiro, tas tiešām ir par traku. Tā pensionāriem ir ļoti liela summa, taču bez pases viņi nevar iztikt, jo citādi nav iespējams iegādāties ārstu parakstītās zāles. Manuprāt, pase ir dokuments, kas apliecina pilsonību, piederību. Vai to vispār nevajadzētu apmaksāt no valsts budžeta? Neesam jau daudz pilsoņu,” sprieda lasītāja.

Sludinājumi