Tie, kuri seko līdzi politiskajiem notikumiem, neapšaubāmi zina, ka 8.jūnijā būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Taču ir ļoti daudzi, kas par tām nav pat dzirdējuši. Ikdienā saklausīts, ka tās jau nav Latvijas vēlēšanas un kāda mums tur daļa vai, lai jau politiķi plēšas, kurš tiks Eiropā, nav tur ko jaukties, vai arī – kāds man labums, kuru ievēlēs. Kāds gan bija dzirdējis par vēlēšanām, kurās balsis skaitīs ar rokām, un pauda pārliecību, ka tehnoloģiju laikā tas izskatās pēc mērķtiecīgas neizdarības kāda labā.
Bet vēlēšanas jau pēc trim nedēļām. Politologi izsakās, ka vēlētāju aktivitāte nebūs liela, bet varētu būt lielāka nekā pirms pieciem gadiem, jo katrs vēlētājs varēs balsot jebkurā iecirknī. Tāpat tiek uzsvērts, ka cilvēki Latvijā izprot situāciju pasaulē un kaimiņos, ES un NATO stabilitātes lomu un nav vienaldzīgi, kas mūsu valsti pārstāvēs lielākajā Eiropas valstu institūcijā. Droši vien tā arī ir. Tikai… ,ja zini, ka ir vēlēšanas, kas tās par vēlēšanām un cik tās nozīmīgas, aiziesi nobalsot. Protams, ne viens vien uzreiz teiks, kā var nezināt. Var. Katrs dzīvojam savā burbulī un tajā gūstam atbalstu savām domām, interesēm, plašāk pavērt logu neatliek laika. Un pat šķiet, ka nav tādas vajadzības. Cik tad ir sekotāju katras partijas aktivitātēm?
Protams, cītīgie politisko notikumu vērotāji vai kādas partijas simpatizētāji skatās televīziju, klausās radio, bet cik liela daļa balsstiesīgo viņi ir? Jā, Eiroparlamenta vēlēšanu priekšvakarā vismaz pagastos nav ne ziņas, ne miņas, ka būs vēlēšanas. Cēsīs, ieejot dažos lielveikalos, pretī ekrānos uzrunā kāds politiķis, stāsta par ES. Šur tur manīts kāds busiņš, aplīmēts ar deputātu kandidātu sejām. Ja negadās to redzēt vai braukājošās sejas esi iemācījies neievērot, tad arī šī vēsts aiziet garām.
Var jau vēl gaidīt, ka deputātu kandidāti aizbrauks tālāk par galvaspilsētu. Degviela vairs nav tik dārga kā pirms pāris gadiem. Katrs no 16 vēlēšanās pieteiktajiem deputātu kandidātu sarakstiem limitētajiem aģitācijas izdevumiem drīkst izlietot ne vairāk par 63 531 eiro. Nav taču maza summa, lai ne tikai reklamētos sociālajos tīklos, tiktos ar savējiem, bet varētu arī atļauties nozvejot pāris balsu kādā attālā lauku ciemā. Tas noteikti būtu izglītojoši gan vēlētājiem, gan deputātu kandidātiem. Īpaši jau tiem, kuri necer, ka viņus ievēlēs, bet domā par politisko karjeru tepat Latvijā. Vai kāds laukos ieraudzīs kādu Eiroparlamenta deputāta kandidātu, tad jau redzēsim.
Katram ir savi uzskati, un Latvijā aizvien netrūkst eiroskeptiķu, kuri prot stāstīt, ka starp 720 deputātiem Eiropas Parlamentā mūsu deviņi nav nekas un neko nevar ne izdarīt, ne panākt. Tas, ka liela daļa sabiedrības nezina, ko dara mūsu deputāti, laikam gan ir ne tikai cilvēku intereses trūkums, bet arī deputātu negribēšana vai neprasme stāstīt par savu darbu, Latvijai aktuālo jautājumu risināšanu ar domubiedru palīdzību.
Tā dīvaini jau ir – dzīvojam laikmetā, kad katra informācija ir klikšķa attālumā, bet tanī pašā laikā daudziem apkārt ir informācijas bads. Kad kaut kas notiek, tad ir lielais izbrīns – kāpēc tā. Kurš, piemēram, tādus ievēlēja Saeimā. Tāpat var iznākt ar Eiroparlamentu, un tad piecus gadus varēs pukoties, ka kāds neaizstāv Latvijas intereses.
Jā, 8.jūnijā Eiroparlamenta vēlēšanas. Vēl ir laiks kandidātiem satikties ar vēlētājiem. Un tā ir partiju atbildība – stāstīt ne tikai par sevi, arī par Eiroparlamentu.
8.jūnijā dārzi jau būs apsēti un apstādīti, vēlētāji sestdienā varēs izbrīvēt laiku, lai aizietu līdz iecirknim.
Komentāri