Sestdiena, 13. jūlijs
Vārda dienas: Margrieta, Margarita

4. maija nedrošie soļi

Druva
23:00
01.05.2007
8

Kopš 1990. gada 4. maijs ik gadus tiek sagaidīts ar vairāk vai mazāk optimistisku noskaņu, Neatkarības deklarācija, ko toreiz pieņēmām, bija pamats turpmākiem suverenitātes centieniem, turpmākai patstāvībai, un tas, kur mēs esam nonākuši pašlaik, ir nesaraujami saistīts ar izvēlēm, kas izdarītas pirms nu jau 17 gadiem.

Kopumā tās ir priecīgas sajūtas. Runājot par 4. maiju, ir dzirdams krietni mazāk tā sūruma, ar kādu neatkarības cīnītāji salīdzina barikāžu dienu idejas un to, kas no tā visa sanācis. Un, jo tālāk pagātnē ir 1990. gads un tam sekojošie zīmīgie datumi, jo spēcīgāka neatgriezeniskuma apziņa kļūst. Vismaz sajūtas līmenī par to ik gadus atgādina kaut vai 4. maija atcerei veltītie pasākumi – sarkanbaltsarkanas krāsu gammas, domās atgriešanās pie to dienu emocijām. Tā zīmīgais datums kolektīvajā apziņā tiek nostiprināts, dominējošo uzskatu aktualitāte no jauna pierādīta un sabiedrības piekrišana izvilināta.

Tomēr šī gada 4. maijs atšķiras no iepriekšējiem. To noteikuši notikumi Igaunijā saistībā ar Bronzas karavīra monumenta demontēšanu. Tallinas „atbrīvotājiem” celtā pieminekļa aizvākšanas izraisītās situācijas ir parādījušas, ka vēl tik daudz gadu pēc neatkarības atjaunošanas ideoloģiju karš turpinās, un sabiedrība teju līdzīgās daļās ir nostājusies pretējās pozīcijās. Notiek protesta akcijas ne tikai Tallinā, bet arī Maskavā, un par pieminekļa jautājumu runāt uz Igauniju dodas Krievijas valsts domes delegācija.

Pie mums gan neviens padomju laiku atgādnes nost jaukt netaisās, tā vietā esam parakstījuši robežlīgumu ar Krieviju. Tomēr tas nepierāda, ka līdzīgas integrācijas problēmu izpausmes nebūtu iespējams sarīkot arī pie mums. Baltijas valstu likteņi neatkarības centienos ir bijuši cieši savīti, un arī aizgājušo laiku mantojums par sevi liek manīt līdzīgās izpausmēs. Arī Latvija, tāpat kā Igaunija, nav spējusi plašās sabiedrības grupās radīt piekrišanu neatkarības laika uzskatiem un vērtībām.

Vēstures stāstos ir daudz mītu, un vēsture pamatā ir noteiktas ideoloģijas vajadzībām pielāgots atlasītu faktu kopums. Tāpēc ir ne-vietā runāt par „nepareizu” vēstures izpratni. Nav nopietni stāstīt, ka pieminekļa aizstāvjiem, redz, ir „nepareiza”, padomju laika domāšana un vēstures izpratne, savukārt pretējai pusei ir „objektīvas” zināšanas par vēsturiskajām norisēm. Runa drīzāk ir par to, cik ļoti valstij savas atjaunotās neatkarības laikā ir izdevies tautā radīt priekšstatu par vienotu vēstures stāstu. Kā redzams, Igaunijā šie centieni nav bijuši pārlieku sekmīgi, un arī ideja par pieminekļa nojaukšanu ir nesusi vairāk sliktā, ne labā. Varētu teikt: piemineklis padomju karavīriem Tallinā fiziski ir nojaukts, taču simboliski tas vēl vairāk ir nostiprinājies.

Un arī Latvijā, vērojot gatavošanos Neatkarības deklarācijas gadadienas pasākumiem, man šogad neizdodas uzveikt sajūtu, ka dzīvojam pamatīgās ilūzijās šīs dienas vēstījumā paši sev. Pie mums par laimi neviens vēl nav ķēries pie tik provokatīvām un naidu rosinošām darbībām kā Igaunijas valdība, tomēr līdzīgi kā pie viņiem arī pie mums augsni šādām akcijām, īpaši vēloties, varētu radīt.

Atceroties maiju pirms 17 gadiem, kā arī citas tā laika vienotības izpausmes, nevajag ļauties ilūzijām, ka laiks stāv uz vietas un toreizējā tautas uzvara mūsdienās vairs nav jākopj. Ja tas netiks darīts, kādu dienu attapsimies, ka nosacītais miers (lai kādi arī būtu uzskati, pat 16. martā nekādu lielo kautiņu nebija!) ir bijusi ilūzija un mēs jau labu laiku paši ar sevi esam runājuši dažādās valodās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
20

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
28

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
35

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Vai pietiek ar sodiem?

10:09
04.07.2024
22

Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas […]

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
47

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
32

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
20
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi