Pirmdiena, 11. novembris
Vārda dienas: Ojārs, Rainers, Nellija

16. marta cīniņi

Druva
00:00
17.03.2009
8

Lai arī katru gadu 16. martu sagaida aizvien mazāk to cilvēku, kas 2. pasaules kara notikumus ir skatījuši savām acīm, šīs dienas nozīmība un pretrunība no tā nemazinās. Varētu pat teikt, ka šīs dienas smagums top aizvien lielāks, un cīņa jau sen notiek ne vairs dažu leģionāru un viņu pretinieku, bet starptautiskā līmenī.

Jau kādu laiku itin populāra kustība ir „antifašisti”. Saistībā ar 16. marta notikumiem „fašisma” jēdziena lietojums ir ironisks, jo ar fašismu tiem tiešas saistības nav. Bet, ja reiz viņi tomēr šeit ir atraduši tik auglīgu augsni savām cīņām, tas parāda vien to, cik graujoša var būt cīņa arī ar iedomātu pretinieku.

Fašisms ir radikāla, autoritāra nacionālistiska ideoloģija, kuras atbalstītāji mēģina izveidot vienpartijas un militāru valsti ar diktatoru priekšgalā. Valsts mērķis ir nacionāla vienotība un, lai to sasniegtu, kolektīva interešu dēļ tiek ierobežotas indivīda brīvības. Mērķu sasniegšanai pieņemama ir vardarbīga vēršanās pret citām tautām, politiskajām kustībām vai rasēm. Tā ir kustība, kas slavē spēku, bet vājos un par nepilnvērtīgiem atzītos nolemj bojāejai. Tradicionāli šādas nostādnes tiek saistītas ar Itālijas un Vācijas režīmu pirms 2. pasaules kara un kara laikā.

Latvijā ne 16. martā, ne citkārt šādu tendenču nav. Pie mums pa ielām nemaršē skūtgalvji vai Hitlera slavinātāji, pret citu rasu pārstāvjiem nevēršas, bet starpnacionālās nesaskaņas, ja par tādām varam runāt, ir integrācijas problēma. Tās ir nevis valsts apzināta politika, bet vienkārši neveiksme, tā arī joprojām nesaprotot, kā nepilsoņus piesaistīt valstij un kāpēc tas būtu jādara. (Tādi datumi kā 16. marts un 9. maijs gan atgādina, kāpēc.)

Antifašistiem pietiek, ka Latvijā atzīmē 16. martu. Pietiek ar to, ka nepareizajā (zaudējušajā) pusē karojoši cilvēki sanāk kopā un vēlas miermīlīgā gājienā doties no baznīcas uz pieminekli. Cilvēkus, kuri ir karojuši uzvarētā un naidīgas valsts armijā, nav grūti pasludināt par šīs armijas pārstāvētās valsts ideoloģijas tālākdevējiem, pat ja viņi paši nav bilduši ne vārda. „Antifašistiem” ar prasmīgu darbu starptautiskā līmenī ir izdevies Latvijai piekarināt „fašistu” birku.

Šogad „fašisma” apkarotāji Latvijā rīkoja konferenci „Nākotne bez nacisma”, uz kuru uzaicina līdzīgi domājošus kolēģus no citām valstīm. Pasākumā 14. martā piedalījās gan pašmāju politiķi no apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, gan pārstāvji no Krievijas, Ukrainas, Somijas un pat Itālijas. Viena lieta, ja pašmāju politiķi, lūkojot izpatikt saviem vēlētājiem, runā par krieviski runājošo apspiešanu, bet pilnīgi cita, ja atbrauc Somijas antifašistiskās komitejas pārstāvis Johans Bekmans un paziņo, ka Latvijā un Igaunijā vērojams aparteīds pret krievvalodīgajiem un tas esot ļoti līdzīgs reiz Dienvidāfrikā īstenotajam. Konferences dalībnieki arī vienojās kopīgā aicinājumā Latvijas valdībai un Saeimai, kurā izteikts mudinājums pārtraukt cildināt tos cilvēkus, kuri 2.pasaules kara laikā cīnījās Vācijas pusē. Var redzēt, ka mūsu valsts teritorija ir kļuvusi par propagandas kara lauku, un tas, kā jau īstā karā, nozīmē, ka vislielākie zaudētāji būsim mēs, lai kāds būtu iznākums. Tas, kas pirms vairāk nekā desmit gadiem sākās ar dažiem spērieniem no Krievijas puses, jau ir kļuvis par itin plašu „pretfašisma” kustību un sāpīgu punktu, ko naidīgi noskaņotajiem ir viegli ievainot.

Kā nāk kārtējais 16. marts, mēs esam sprukās. No vienas puses, gribas taisnoties, ka mēs jau neesam nekādi fašisti un arī nebijām, no otras puses, visu laiku vajā sajūta, ka mūs nesaprot un neklausās mūsu viedoklī. Mēs paši zinām, kāpēc 9. maijs nav priecīga diena, bet izstāstīt, ka mēs neskumstam par nacisma sagrāvi un to atzīmējam dienu iepriekš, nav neko viegli, ja no austrumu puses skan citas balsis. Vēstures interpretācija ir smaga tēma, un, kamēr Latvijas sabiedrībā izpratne par 2. pasaules kara notikumiem būs tik atšķirīga, ķīviņi turpināsies. Arī Latvijai no savas vēstures izpratnes galu galā vismaz nedaudz nāksies atkāpties.

Un patiešām, vairs nav tik svarīga 16. marta patiesā nozīme. Pēdējos vairāk nekā desmit gados ir radušās jaunas nozīmes un leģendas. Ar tām mēs galā netiekam, un tur nepalīdz izmisīga skaidrošana, ka leģionāri nebija nacisti un ka viņiem neviens īsti neprasīja, par ko viņi vēlas cīnīties. Arī šogad Krievijas Ārlietu ministrija pirms leģionāru dienas paziņoja, ka „bijušo nacistu atbalstītāju maršs” kompromitē gan Latviju, gan Eiropas Savienību un ka Latvijā „apgriezienus uzņem nacisma heroizācijas kampaņa, un, slēpjoties zem dažādiem ticamiem ieganstiem, atdzimst fašistiskie marši”. Krievijai pašai ir daudz problēmu, tomēr cīņā ar mums Maskava gūst panākumus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pagaidām vairāk bažu un neskaidrības

13:16
11.11.2024
7

Latvijā pirms vēlēšanām parasti tiek atgādināts, ka, balsojot par kādu partiju vai politiķi, arī vēlētāji uzņemas atbildību par sekām. Tiek atgādināts, ka emocijas vien, bez zināšanām un sapratnes par dažādiem procesiem, ir slikts padomdevējs. Arī brīvās un demokrātiskās valstīs vēlētāji, gribot labāku dzīvi, var izdarīt izvēli, kas patiesībā sagrauj viņu valsti un noved pie diktatūras. […]

Viss apkārt jaucas

13:18
09.11.2024
7

Svētdien Mārtiņi. Gada ritumā tie iezīmē    rudens beigas un ziemas sākumu. Saimnieciskais gads laukos, arī veļu laiks beidzies, var svinēt. Vispirms līdz Ziemassvētkiem, tad Jaunajam gadam un Meteņiem. Tas ir laiks, kad iet budēļos. Bet daudzi jo daudzi jau izmaskojās Halovīnā. Tad vienkāršāk, aizej, veikalā nopērc tērpu, masku vai krāsu sejai un vari doties […]

Kad sāksim izskaust Kanādas zeltgalvīti

19:27
07.11.2024
29
1

Pirms gadiem trīsdesmit šķita, ka ierobežot latvāņus nav iespējams. Varenais un cilvēkiem diezgan bīstamais augs gāja uz priekšu, pārņemot aizvien lielākas platības. Nevarētu teikt, ka tagad tas būtu iznīcināts un mūsu zemi vairs nepiesārņotu, tomēr vismaz ceļmalās to redzam aizvien retāk. Kur savulaik vilnīja īsti latvāņu meži, tagad no tiem vairs ne miņas. Tātad ar […]

Cik atliekam nebaltām dienām

10:46
05.11.2024
28

Kamēr valsts vīri un sievas cenšas pieņemt nākamā gada valsts budžetu, arī katrs iedzīvotājs domā, kā plānot savus tēriņus tā, lai mēneša beigās makā nesvilpotu caurvējš. Kaut minimālā alga palielināsies par 40 eiro, par ļoti daudz ko būs jāmaksā dārgāk, piemēram, tehnisko apskati automašīnai, par pasi vai ID karti, ja beigsies dokumenta derīguma termiņš, būs […]

Troksnis par troksni. Tas jāregulē

10:45
04.11.2024
37

Gadalaiki Latvijā jau nosaka – vasara atpūtai, ziema darbam un miegam. Tā pēdējā gadsimtā esam pieraduši. Īpaši jau pilsētās.    Izklaide, plaša vai neliela mēroga, vienmēr saistīta ar troksni.    Tiesa gan, kas vienam troksnis, kas traucē, citam ir patīkama atpūta. Par to tiek runāts un spriests gadu desmitus un vēl ilgāk. Tiesībsargs atzinis, ka izklaides […]

Par uzticēšanos

10:44
03.11.2024
34

Uzticēšanos kaut kam vai kādam, protams, pirmām kārtām ietekmē emocijas, apstākļi un dažādas situācijas. Tikai pēc tam civlēks sāk vērtēt arī darbus. Tas nav nekas ārkārtējs un nesaprotams – ne velti mēdzam sacīt, ka neesam mašīnas. Šoreiz ieskats aptaujās, kas liecina par Latvijas, Ukrainas un Krievijas iedzīvotāju uzticēšanos varas institūcijām un partijām. Uzreiz jāteic, ka […]

Tautas balss

Makšķerēšana ir prieks, ne bizness

19:30
06.11.2024
17
Makšķerēšanas entuziasts raksta:

“Lasu, ka ezeros ielaiž zivju mazuļus, lai būtu daudzveidība un zivju bagātība, lai brauktu makšķernieki. Tajā pašā laikā nosaka licencēto makšķerēšanu, lai cilvēks maksā. Ne jau katrs brauc pēc lielā loma, daudziem ir prieks pabūt uz ezera, izjust dabu, mazliet azarta. Ja nelaistu papildu zivis, nebūtu jāmaksā licence, cik nu daudz noķertu, noķertu, būtu pat […]

Viens pieliek, citi paņem

19:30
06.11.2024
14
K. raksta:

“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

Kas par daudz, tas par skādi

19:29
06.11.2024
12
3
M. raksta:

“Cēsīs, Vienības laukumā, plivinās slapjie karogi, vējš tos sagriež grīstēs. Tas neizskatās jauki. Domāju, vispār tik daudz karogu nevajadzētu turēt ikdienā. Tāds noformējums tomēr ir svētku daļa. Kā tad rotāties, svinot valsts svētkus. Pilsētas sejas veidotājiem vajadzētu apsvērt, kā citādi ikdienā padarīt centru krāsainu, kaut, manuprāt, pietiktu ar puķu kārtojumiem siltajā sezonā un egli ap […]

Jāatgādina par atstarotājiem

19:29
06.11.2024
14
Cēsnieks L. raksta:

“Kā iestājas tumšais laiks, sāk līt, tā atkal ceļmalās un ielās parādās “tumšie” gājēji. Nu jau tik daudzus gadus atgādina, vakara un agrās rīta stundās ejot pa ielu, ceļu, cilvēkam pie apģērba jābūt pamanāmiem atstarojošiem elementiem, vislabāk veste. Nereti domājam, ja iela apgaismota, tad jau automašīnu vadītāji mūs, gājēju, redz, bet tā bieži nav. Ja […]

Pase pārāk dārga

19:28
06.11.2024
10
Lasītāja raksta:

“Prasīt par pasi 50 eiro, tas tiešām ir par traku. Tā pensionāriem ir ļoti liela summa, taču bez pases viņi nevar iztikt, jo citādi nav iespējams iegādāties ārstu parakstītās zāles. Manuprāt, pase ir dokuments, kas apliecina pilsonību, piederību. Vai to vispār nevajadzētu apmaksāt no valsts budžeta? Neesam jau daudz pilsoņu,” sprieda lasītāja.

Sludinājumi