Arvien biežāk mēs vairs nevaram ticēt tam, ko redzam vai lasām interneta vidē. Līdz ar mākslīgā intelekta attīstību cilvēki izklaides pēc vai arī mērķtiecīgi piedāvā citiem maldinošu un izdomātu informāciju, attēlus un video. Tas, ka cilvēki priecājas par mākslīgā intelekta veidotiem video, kur suns izglābj bērnu vai pieaugušo no nelaimes – vai tā būtu čūska, kas ieslīdējusi istabā, krītoša mašīna pagalmā vai lava, kas plūst uz māju, vairs nepārsteidz – cilvēki komentē, ir sajūsmā un dalās ar to tālāk. Bet laikam pirmo reizi ir tā, ka viltota attēla dēļ ir ietekmēta vilciena satiksme. Tas gan nav noticis Latvijā (mums vilcieni visbiežāk kavējas laikapstākļu, elektrības un negadījumu dēļ), bet gan Lielbritānijā.
BBC ziņojis, ka Lielbritānijā pēc nelielas zemestrīces kāds publicējis bildi ar it kā sabrukušu dzelzceļa tiltu. Viltojums bijis tik ticams, ka uz pusotru stundu tika apturēta vilcienu satiksme, līdz tilts tika apsekots un speciālisti pārliecinājās, ka tas ir kārtībā un vilcieni var to droši šķērsot. 32 pasažieru un kravas vilcienu satiksme šī iemesla dēļ tika kavēta, jo tie vai nu palēnināja savu gaitu, vai bija nepieciešams pilnībā apstāties. Pētnieciskā žurnāliste Inga Spriņģe, kura uz šo notikumu atsaucas, vērtē, ka jaunākās mākslīgā intelekta programmas novērš tās nianses, kas vēl pirms neilga laika ļāva viegli atšķirt patiesi radītas bildes no mākslīgi veidotajām. Viņa arī raksta, ka 30 sekunžu laikā radījusi ticamu attēlu, kas parāda it kā sabrukušu Akmens tiltu. Tādējādi izdomājumu varam radīt nepilnas minūtes laikā, savukārt, lai pārliecinātos, vai tā ir patiesība, ir nepieciešams daudz ilgāks laiks.
Ir skaidrs, ka mums arvien rūpīgāk būtu jāizvēlas, kur iegūstam informāciju. Šķiet, ka internetā varam atrast visu, kas vajadzīgs. Bet jāteic, ka tajā arvien grūtāk atsijāt graudus no pelavām. Arī Inga Sprinģe atgādina – arvien būtiskāks ir informācijas avots. Un jāteic, ka ir ļaudis, kuri ir iemācījušies mērķtiecīgi veidot informāciju tā, lai attēls, video vai teksta saturs liktos kā ziņa, ko pasniedzis oficiāls un uzticams informācijas avots. Arvien biežāk nevaram ticēt tam, ko redzam, dzirdam vai lasām.
Virtuālā vide mūsdienu pasaulē aizņem lielu telpu, bet jautājums, vai tajā ievērojam tikpat lielu piesardzību kā reālajā dzīvē. Mākslīgā intelekta laikmetā kritiskā domāšana kļūst vēl nepieciešamāka prasme kā agrāk, kad informācijas avotu, no kuriem iegūt informāciju, bija ļoti maz. Tādēļ, pirms noticēt redzētajam vai nospiest pogu “dalīties”, ir vērts nesteidzīgi pārbaudīt informācijas avotu un uzdot sev jautājumu – kāds mērķis ir šim attēlam vai tekstam, kam tas ir izdevīgi un vai tam patiešām ir uzticams pamats. Pretējā gadījumā viltota bilde vai video var kļūt ne tikai par nevainīgu izklaidi, bet par iemeslu reālām sekām līdz pat apdraudējumam cilvēku drošībai.
Komentāri