Dažādas nodarbes atšķirīgiem garastāvokļiem. Dacei Jeršovai glezniecība ar akrila krāsām ir kļuvusi par noskaņojumu izpausmi. FOTO: Līga Salnite
“Krieviņkrogs” ir krietnu gabaliņu aiz Rāmuļiem un Lielmaņiem. Dace Jeršova ar ģimeni šurp pārcēlusies no Rīgas jau deviņdesmitajos.
“Man nepatika Rīgā, kaut esmu tur dzimusi un augusi, bet daudzdzīvokļu mājā dzīvot – tas nav tas,” stāsta Dace, atceroties, kā privatizējuši šo vietu un uzbūvējuši māju.
Taujāta par brīvo laiku, Dace atzīst – vasarā iespēju ir krietni mazāk, tad visi spēki tiek tērēti dārzā, bet aukstajā sezonā gan viņai nu jau vairāku gadu garumā esot pat divas aizraušanās.
Pirmais vaļasprieks, kas ļoti vienkāršā formā esot bijis jau tajos pašos deviņdesmitajos, tagad uzplaucis no jauna, un nu jau vairāk nekā sešus gadus viņa darina rotas. Taujāta, vai pērļošana atslābina, Dace ir tieša: “Ar šo nodarbi ir tā: ja neesat pareizā noskaņojumā, vispār nekas nevar izdoties.” Tikai tad, ja ir skaidrs, ka gribas uztaisīt konkrētu rotu, ir vērts apsēsties un darīt.
Bieži rotas top, kad pašai iegādāts jauns apģērbs, un iedvesma rodas arī no kādām izjauktu rotaslietu detaļām. Viņas gatavotās krelles, rokassprādzes un brošas ir nopērkamas meitas internetveikalā “LiePe Jewelry”. Atvase pati tirgošanai darinot rotas, gan pavisam citā stilā, un uzņēmusies pircējiem piedāvāt arī mammas veidojumus. Un cilvēki tiešām pērkot.
Otra aizraušanās sakņojas jau skolas laikā apgūtajos zīmēšanas pamatos. Dacei tas ļoti paticis. Kad pirms gadiem sešiem Ieriķos piedāvāta iespēja piedalīties gleznošanas nodarbībās pieaugušajiem, abi ar vīru tās apmeklējuši gandrīz divus gadus. Pēc laika sapratusi, ka glezniecība tradicionālā formā viņai nav īpaši tuva. “Vienlaikus pamanīju “Youtube” video materiālus par akrila liešanu, un tad jau atlika tikai eksperimentēt,” stāsta Dace.
Mājās izliktajos darbos redzama krāsu dažādība, tās viņa izvēloties pēc noskaņojuma. Vienā dominē zaļie toņi, citā spilgti sarkans ar melnu, ir zilganie, zilganvioletie. Un katrs darbs tapis citādi, krāsas pūstas, lietas un šļakstītas. Darbus viņa radot tikai sev, bet ik pa laikam kādu arī uzdāvina. Šajā pavasarī Vaives tautas namā, Kaķukrogā, pat bijusi izstāde. Cik cilvēku to apmeklējuši, viņa nezina, bet saka, ka uztver to visu kā piedzīvojumu. Taujāta, vai tas ir dārgs vaļasprieks, Dace atbild apstiprinoši: “Latvijā veikalos nopirkt vajadzīgās krāsas ir tiešām dārgi, bet esmu atradusi tās “Temu” pirkšanas vietnē, tur pasūtītās iznāk uz pusi lētākas.”
Taču gleznošanai ir cits sarežģījums. Dace strādā viesistabā uz lielā galda. “Vīrs netraucē, droši var nākt un iet, bet tie kaķi…,” novaidas Dace, pastāstot, ka darbošanās jāizplāno, kad kaķi grib iet āra pastaigā. Minkām ļoti patīkot piedalīties gleznu radīšanā, nesatraucoties, ja nokrāsojas ķepas.
Komentāri