Desmit paņēmieni, kā izvairīties no rudens depresijas – apmēram tāds varētu būt vidējais dažādu sieviešžurnālu un interneta ziņu portālu virsraksts šajā gadalaikā. Visapkārt daudz dzird, kā cilvēki gatavojas drūmajam periodam. Es īsti šajā kategorijā neietilpstu. Nē, man arī diez ko nepatīk salt un nepatīk izlīt, vēl vairāk nemīlu, ja pūš liels vējš. Tomēr man nav sajūtas, ka uzmāktos rudens depresija. Varbūt daļēji tas ir tāpēc, ka man ļoti patīk tāda komfortabla mājas sajūta – kad iedegtas sveces, kuras krāsns un smaržo pēc siltiem cepumiem. Iespējams, tieši aizraušanās ar kulināriju mani vienmēr pasargājusi no rudens drūmuma piezagšanās, jo, tuvojoties ziemai, sākas visintensīvākā rosīšanās virtuvē.
Galu galā tieši gatavošanās rada visīstāko Ziemassvētku prieku. Un laikam intuitīvi cepšanas periodu esmu pastiepusi garāku, parasti jau agrā rudenī sākot pildīt kārbas un traukus ar dažādiem mājās gatavotiem kārumiem, savukārt Adventē jau var ķerties pie specifiskāku našķu radīšanas. Tad neiztrūkstoša ir piparkūku mīkla un Ziemassvētku kēkss, ko cep pirmajā Adventē un nogatavina līdz svētkiem.
Vilcienā dzirdēju divas dāmas spriežam, kā pasargāties no rudens depresijas. Intereses pēc ielūkojos informācijā, ko var atrast tīmeklī. Uzdūros pasenam “lsm.lv”” rakstam. Pieņemu gan, ka šajā lietā 10 gadi neko īpaši nav izmainījuši. Tur bija teikts: ”Nav tāda termina kā rudens depresija – tomēr ārsti nenoliedz, ka tumšais laiks pastiprina tieksmi ieslīgt depresijā, savukārt siltā un saulainā laikā cilvēki jūtas daudz labāk.”
Rakstā bija arī uzsvērts, ka depresija ir slimība un pētījumi rāda, ka ar to savas dzīves laikā slimo 10 – 20% cilvēku. Tās izpausmes var būt dažādas. “Garastāvoklis nomākts, otra izpausme – nespēja gūt gandarījumu, prieku atpūsties, strādāt – dzīves kvalitātes problēmas. Un tam visapkārt, protams, ir daudzi citi simptomi: trauksme, bezmiegs, uzmācīgas domas par nepilnvērtību, pašnāvības domas,” “lsm.lv” pirms desmit gadiem teica Latvijas Psihiatru asociācijas pārstāvis Elmārs Tērauds.
Psiholoģijā sastopams apzīmējums “sezonālā depresija”. Plašāk tā izplatīta Skandināvijas valstīs tumšajā gada periodā. “Sezonālām depresijām ir mazliet cita ārstēšana. Tur vajadzīga gaismas terapija un specifiski medikamenti,” norāda Tērauds.
Par laimi, vairums cilvēku ir ļoti tālu no depresijas kā slimības. Nevēlēšanās piektdienas rītā agri celties un doties uz darbu automātiski nenozīmē, ka jūs skārusi sezonālā depresija. “Absolūti lielākā daļa to depresiju, ko ikdienā cilvēki mēdz tā nosaukt, nemaz nav depresija. Vienkārši ir slikts garastāvoklis,” “lsm.lv” rakstā saka Gunta Ancāne no Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas.
Tomēr reizēm mēs rudeni mēdzam gluži vai demonizēt. Jau vasarai beidzoties, tiek iedarbināts katra iekšējais nīdētājs, kas gatavs vai ik dienu sūdzēties par pelēko un nomācošo laiku. Tomēr, man šķiet, Latvijas rudens pelēkumā ir arī kaut kas īpaši nomierinošs. Gribas teikt, ka mēs esam četru gadalaiku cilvēki un katra latvieša gēnos ir iekodēts, ka pēc vasaras sāksies pelēkāks un arī mierīgāks gada periods.
Pirms pāris gadiem skolēnu rudens brīvlaikā, oktobra beigās, ar ģimeni bijām ceļojumā Itālijā. Laiks trāpījās reti skaists. Pat paši itāļi atzina, ka esot netipiski silts. Atceros, ka, jau šķērsojot kalnus, kas šķir Austriju un Itāliju, iekļuvām pilnīgi citā klimata zonā. Venēcijā baudījām vairāk nekā 20 grādu temperatūru, un, jo dziļāk Itālijā braucām, jo siltāks bija. Izbraucot grezno un tūristu iecienīto Amalfi piekrasti, jau priecājāmies par plus 26 grādiem, bet, kad šķērsojām Itāliju un nonācām Apūlijas reģionā, termometrā rādīja pat trīsdesmit grādus. Labi, ka bija pieticis tālredzības sev un bērniem ielikt līdzi arī vasarīgu drēbju kārtu.
Tomēr laikam jau latvieša organisms kaut kur dziļi iekšā sajūt, ka īsti normāli mums tas nav – oktobra beigās cepties karstos saules staros. Kad, atgriežoties no ceļojuma, Elejas robežšķērsošanas punktā iebraucām Latvijas miglā, vienlaidus pelēkā dienā, godavārds, pārņēma tāda nomierinoša sajūta, ka esam mājās.
Komentāri