Pirms pāris dienām skatījos dokumentālo filmu par kādas ģimenes piedzīvoto 1984.gadā. Viens no personāžiem runāja par to, ka tolaik – astoņdesmitajos – neviens īsti nepievērsa uzmanību jauniešiem, kuriem bija sarežģījumi, kurus tagad definē par “mentālās veselības” problēmām. Tolaik neviens par to nerunāja, tas bija tabu.
Filma ļoti akcentēja, kā viss mainījies. Dzīvojam pavisam citā laikmetā, kad teju katrs ir vismaz aizdomājies, cik labā stāvoklī ir viņa ne tikai fiziskā, bet arī garīgā veselība. Kā rāda Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) aptaujas dati, šī gada 1.septembrī Latvijā 52 % sieviešu un 45 % vīriešu pēdējā mēnesī bija izjutuši sasprindzinājumu, stresu, nomāktību. Visvairāk tā jutušās sievietes vecumā no 65 līdz 74 gadiem. 57 % respondentu bija atzinušas, ka diez ko spīdoši nejūtas, ja runā par psiholoģisko stāvokli. Vīriešiem visdrūmākais vecums, kā rāda dati, ir no 55 līdz 64 gadiem (53 % respondentu atzina, ka ir izjutuši minētās emocijas).
Lai arī daudzi savas garīgās veselības izaicinājumus apzinās tikai pieaugušā vecumā un, kā dati rādi, pat mūža otrā pusē, pētnieki un nozares speciālisti ir vienisprātis – bērnība un pusaudža gadi ir kritiski periodi smadzeņu attīstībai un garīgajai veselībai. Šajos posmos jauniešu labklājība un attīstība ir ļoti jutīga pret vides ietekmi. Konkrētas (traumatiskas) pieredzes bērnībā arī atstāj ilgstošu, bieži vien visnotaļ postošu ietekmi pieaugušā vecumā, potenciāli mainot cilvēka kopējo dzīves trajektoriju.
Vides kvalitātei, kurā aug bērni un pusaudži, ir galvenā loma viņu garīgās veselības un vispārējās attīstības veidošanā. Saskare ar tādiem faktoriem kā vardarbība, iebiedēšana, diskriminācija, konflikti un nabadzība ievērojami palielina garīgās veselības traucējumu attīstības risku, liecina UNICEF dati. Turklāt, ar jo vairāk riska faktoriem pusaudži saskaras, jo dziļāka ir iespējamā ietekme uz viņu garīgo veselību, tostarp arī vēlākos dzīves gados.
Bērni un pusaudži bieži tiek uzskatīti par kopumā “veselīgu” iedzīvotāju segmentu, kas var novest pie tā, ka viņu garīgās veselības vajadzības nereti netiek ņemtas vērā. Pasaulē viens no septiņiem jauniešiem vecumā no desmit līdz 19 gadiem piedzīvo garīgās veselības traucējumus – tā rāda statistika. Depresija un trauksme ir starp pieciem galvenajiem invaliditātes izraisītājiem šajā vecuma grupā, savukārt pašnāvība ir trešais galvenais nāves cēlonis 15 līdz 29 gadus vecu cilvēku vidū!
Psiholoģijas nozares pārstāvji atzīst, ka atbalstoša sociālā vide un tīkli ir galvenie bērnu un pusaudžu garīgās veselības veicināšanā un aizsardzībā. Vecākiem un skolotājiem ir galvenā loma, palīdzot bērniem un pusaudžiem attīstīt dzīves prasmes, kas atbalsta viņu spēju tikt galā ar ikdienas izaicinājumiem mājās un skolā. Psihosociālo atbalstu var sniegt arī skolās un citās kopienas iestādēs, lai pastiprinātu šos centienus.
Te jāpiemin, ka mūsdienās jau krietni mainījies uzskats un aizspriedumi pret palīdzības meklēšanu mentālās veselības jautājumos, un daudzi nekautrējas atzīt, ka sarunas pie psihologa, psihoterapeita ir viņu ģimenes ieradums. Līdzīgi kā regulāras vizītes pie ģimenes ārsta, tā daudzi izmanto iespēju parūpēties arī par savu garīgo stāvokli. Tiesa gan, tas viss maksā naudu. Un, ja nav iespējas sabalansēt budžetu tā, lai atlicinātu naudu mentālajai veselībai, nākas domāt citus ceļus, kā sev palīdzēt. Te lieti noder mūsdienu tehnoloģijas un interneta informācijas plašums – ir ļoti daudz lietotņu, video, sarunu šovu, e-grāmatu un citu uzziņas līdzekļu, kas var labi palīdzēt pašam vismaz uzsākt ceļu uz labāku pašsajūtu.
Katru gadu 10.oktobrī tiek atzīmēta Pasaules garīgās veselības diena. Tā ir globāla iespēja vairot, uzlabot izpratni un veicināt konkrētu rīcību garīgās veselības jautājumos visā pasaulē. Šīs dienas mērķis ir mazināt stigmu un mobilizēt globālus centienus, lai uzlabotu piekļuvi garīgās veselības pakalpojumiem. 2025. gada Pasaules garīgās veselības dienas globālā tēma ir vērsta uz garīgo veselību un psihosociālo atbalstu ārkārtas reaģēšanas gadījumos.
Komentāri