Ekoskolas aktivitātes - iespēja paraudzīties uz mācību vidi zaļāk

Cēsu novada mācību iestādes aktīvi darbojas ekoskolu kustībā. Piedaloties tajā, daudz ieguvumu ir arī pirmsskolām. Kā veicas šajā mācību gadā, “Druva” jautāja Jāņmuižas un Taurenes bērnudārza vadītājām.

Jāņmuižas pirmsskolas izglītības iestāde jau vairākus gadus aktīvi darbojas ekoskolu programmā, un katru mācību gadu bērni kopā ar skolotājiem izzina noteiktu tēmu, kas palīdz labāk saprast dabas un cilvēka mijiedarbību. “Iepriekšējā mācību gada tēma bija “Ūdens”, bērni pētīja tā nozīmi dabā un cilvēka dzīvē, veica eksperimentus, novērojumus, kā arī apguva vienkāršus, bet svarīgus paradumus, kā taupīt šo resursu,” pastāsta pirmsskolas ekoskolas koordinato­re/metodiķe Agita Peneze. “Šajā mācību gadā pievērsīsim uzmanību “Pārtikai”. Kopā ar bērniem plānojam domāt par veselīga uztura nozīmi, vietējiem un dabīgiem produktiem, kā arī par to, kā samazināt pārtikas atkritumus. Darbosimies radoši un praktiski, lai bērniem veidotos izpratne par pārtikas vērtību un tās saistību ar vidi.”

Īpašs prieks šoruden ir par iegūto 14. Zaļo karogu – starptautiski atzītu vides kvalitātes zīmi, kas apliecina mācību iestādes darbu un ieguldījumu vides izglītībā, atzīst A.Peneze. “Šis apbalvojums ir gan lepnums, gan motivācija turpināt iesākto. Ekoskolu tīkla piešķirtie apbalvojumi un atzinības ir svarīgs apliecinājums, ka kustība kļūst arvien spēcīgāka, un mēs augstu vērtējam iespēju būt daļai no tās. Tā ir iespēja mācīties citam no cita, dalīties pieredzē un kopīgi iedvesmot bērnus domāt un rīkoties videi draudzīgi,” saka A.Peneze. “Arī turpmāk mūsu mērķis ir audzināt bērniem cieņpilnu un atbildīgu attieksmi pret dabu, parādot, ka rūpes par vidi ikdienā var būt gan interesantas, gan priecīgas.”

Dzērbenes vispārizglītojošās un mūzikas pamatskolas direktora vietniece, pirmsskolas Taurenē vadītāja Dace Potaša pastāsta, ka, lai pretendētu uz ekoskolas statusu, ir vēlams, lai skola būtu pilnībā ieviesusi septiņus elementus – ekopadomi, vides novērtējumu, rīcības plānu, pārraudzību un izvērtēšanu, sasaisti ar mācību saturu, visas izglītības iestādes un sabiedrības iesaistīšanu, vides kodeksu – un atbilstu visiem kritērijiem. Līdztekus šiem septiņiem pamatelementiem katrai ekoskolai ir jāstrādā ar kādu no piedāvātajām vides tēmām. “Pamattēmas ir atkritumi, ūdens, enerģija un transports. Šīs tēmas ir jāiziet vispirms. Pēc tam var izvēlēties: vide un veselīgs dzīvesveids, skolas vide un apkārtne, pārtika, mežs, bioloģiskā daudzveidība un klimata pārmaiņas. Mācību gada beigās ir jāiesniedz pārskats par septiņu elementu ieviešanu, kā arī par izvēlēto gada tēmu,” teic D.Potaša.

Šogad ekoskolu veikumu vērtēja ekoskolu programmas nacionālā žūrija 16 dalībnieku sastāvā, kurā darbojas jomas eksperti no 11 dažādām valsts institūcijām un sabiedriskajām vides aizsardzības un izglītības organizācijām. “Esam gandarīti, ka žūrija mūsu veikumu novērtējusi pozitīvi un esam to 91 skolu vidū, kuras tiesīgas karoga mastā pacelt Zaļo ekoskolu karogu. Lepojamies, ka jau septīto gadu mūsu pirmsskolas “Asniņš” karoga mastā paceltais Zaļais ekoskolu karogs vēsta par apņēmību veicināt pozitīvas pārmaiņas vides labā. Tas ir simbols, kas apliecina ilgtspējīgu attieksmi un nepārtrauktu darbu vides labā,” vērtē Taurenes bērnudārza vadītāja.

Katru gadu mācību iestāde ar kādu no tēmām strādā pastiprināti, bet papildus arī pie pārējām tēmām. “Tā ir iespēja praktiski risināt problēmas, kas ir saistītas ar skolas vidi ikdienā vai arī ar aktuāliem jautājumiem konkrētajā teritorijā. Šajā mācību gadā esam izvēlējušies aktualizēt tēmu “Skolas vide un apkārtne”,” turpina D.Potaša. “Pēc veiktā vides novērtējuma (gada tēma tiek izvēlēta, vadoties pēc vides novērtējuma rezultātiem, proti, jāizvēlas tēma, kurā tiek konstatētas lielākās problēmas- aut.) iestādē secinājām, ka nepieciešami vairāki uzlabojumi jau esošajai infra­struktūrai, kā arī vēlamies “uzburt” ko jaunu.

Jauninājumus, ko vēlamies ieviest, iesaka gan bērni, gan pedagogi, gan darbinieki, skolas Ekopadome un vecāki. Apkārtne ir svarīga un nozīmīga vērtība jebkurai skolai. Pareizi kopta un veidota, tā var kļūt ne tikai par estētisku vērtību un sportisku aktivitāšu vietu, bet arī par bagātīgu mācību vidi.” Viņa atzīst, ka ekoskolām skolas apkārtne ir nozīmīga vēl arī citu iemeslu dēļ – tā paver iespēju ne tikai jēgpilnām un aizrautīgām mācībām āra vidē, bet arī praktiskai darbībai vides uzlabošanā, un Taurenes pirmsskolas “As­ni­ņa” komandai tas ir ļoti svarīgi.

“Ko darīsim šajā mācību gadā? Iedrošināsim bērnus izzināt, izprast un saglabāt vidi pirmsskolas apkārtnē, veidosim dabisku apkārtni, kas vairo bioloģisko daudzveidību, vēl aktīvāk izmantosim apkārtni kā daudzveidīgu mācību vietu un iedvesmotāju, radot jaunus mācību aktivitāšu sektorus, padziļināti izglītosim bērnus par augu un dzīvnieku sugām, kurām pirmsskolas apkārtne ir dzīves vide, uzlabosim pirms­skolas vidi tā, lai tā uzlabotu bērnu fizisko un garīgo labsajūtu, vienlaikus radot saikni ar dabu. Kā mums būs veicies, to varēsim pastāstīt nākamā gada augustā,” stāsta D.Potaša. Dalība ekoskolu programmā nozīmē vairāk nekā tikai skolas ikdienas uzlabošanu. “Tā ir iespēja plašākai sabiedrībai ieraudzīt, kā mazi darbi var nest lielas pārmaiņas. Ekoskolas palīdz mainīties ne tikai bērniem, bet arī ģimenēm un apkārtējai sabiedrībai. Tas ir aicinājums ikvienam domāt par savu dzīvesveidu un rīcību vides labā. Cēsu novads var lepoties ar vairākām izglītības iestādēm, kas aktīvi iesaistās ekoskolu programmā. Tās kopā veido spēcīgu, zaļi domājošu kopienu, kas soli pa solim veicina ilgtspējīgu attīstību. Novēlu visām ekoskolām veiksmīgu jauno mācību gadu! Lai idejas par zaļāku un draudzīgāku vidi piepildās un iedvesmo arī citus!”