Sākumā šis sports bijis paredzēts bijušajiem futbolistiem, taču strauji pārtapis par iespēju izkustēties visiem

Jau otro reizi Cēsīs norisinājās starptautiskais soļošanas futbola jeb soļbola turnīrs, kas pagaidām tiek pieteikts kā senioru sporta veids.

Lai gan šoreiz dalībnieku bija nedaudz mazāk nekā pērnajās sacensībās, tomēr šajā gadā vairākās Latvijas pilsētās ir izveidotas jaunas soļbola komandas un futbola klubs “Cēsis” raugās nākotnē šo sporta veidu paplašināt arī to jauniešu vidū, kam ātrums tik ļoti neiet pie sirds.

Cēsu pilsētas stadionā 12. sep­­­tembrī tikās septiņas komandas — “Banga” no Lietuvas, divas komandas no Vīlandes Igaunijā un četras Latvijas komandas — Cēsis, Sigulda, Limbaži un Rīga.

Soļbolā komandā jābūt vismaz divām sievietēm, var piedalīties dāmas no 55, bet kungi no 60 gadu vecuma. Sacensības sākās azartiski, un ritēja bez ierastajai futbola gaisotnei raksturīgajiem pārkāpumiem un aizrādījumiem. Šoreiz pirmo vietu ieguva vienīgā lietuviešu komanda, sudraba medaļas izcīnīja siguldieši, bet bronzas godalgas tika limbažniekiem.
Cēsnieku komandā “Druva” sastapa Sarmīti Gailīti, kura atzina — iepriekš nekāda saistība ar futbolu nebija, ja nu vienīgi kādu reizi skatījusies no malas un ar mazbērniem paspārdījusi bumbu vai nu jūras malā, vai arī pagalmā, kur garāžas ieeja pārtopot par vārtiem. “Un man soļbols šķita saistošs, jo galu galā te ir mani vienaudži. Piedalī­šanās ir arī socializācija un, nenoliedzami, tik vajadzīgās kustības,” stāstīja kundze un piebilda, ka no bumbas viņai neesot bail. Taču šādu īpašo baltiešu sabraukšanu uz sacensībām viņa uzteic kā īpašu “svētku sajūtu”.

Soļbola komandas izveides iniciators Cēsīs, Juris Beņķis, avīzei pauda pārliecību, ka tālākā šīs atraktīvās spēles attīstībā un izplatībā Latvijas Futbola federācijai būtu jāieņem lielāka loma. “Mēs jau pērn skatījāmies, ka kaimiņvalstu komandām ir līdzi treneri, apmaksāts darbaspēks un stundas, lai komandas šajā sporta veidā atbalstītu,” stāstīja sporta veida entuziasts, norādot — kaimiņvalstīs nauda nākusi no vietējām futbola federācijām. Viņaprāt, pakāpeniskā sporta veida popularitātes izplatība esot labi saprotama, jo soļbols eksistē vien aptuveni 12 gadus un iesākumā arī Lielbritānijā, kur sporta veids radies, futbola federācija nav to uztvērusi kā kaut ko nopietnu un saistītu ar sevi. J. Beņķis pastāstīja, ka sākumā soļbols bijis paredzēts it kā tieši bijušajiem futbolistiem, taču tas strauji pārtapis par iespēju izkustēties visiem bez traumu riska un vēl piedevām baudot socializēšanās prieku.

Patlaban FK “Cēsis” trenējas bērni no trīs gadu vecuma līdz pat astoņdesmit gadu slieksni pārsniegušajiem soļbolistiem, pastāstīja kluba valdes priekšsēdētāja Kristīne Zaķe. “Vis­tica­­māk, septembrī šāds soļbola turnīrs būs tradīcija, tas viss ir tā iegājies, ka vairs neapstādināt,” ar gandarījumu teic K. Zaķe, vienlaikus atklājot, ka esot jau uzsāktas sarunas ar federāciju, ka soļbolu varētu attīstīt ārpus senioru vecuma grupas. “Ne visi bērni ir gatavi skriet līdz pēdējam elpas izsīkumam, ir bērni, kuri nav tik azartiski, bet labprāt sportotu.”

Eiropā soļbols ieviests tikai nedaudz vairāk kā pirms desmit gadiem un nu jau tas iedzīvojies Cēsīs. Regulāri treniņi šajā senioru sportiskajā aktivitātē norisinās kopš 2022. gada. Šogad Cēsu soļbolisti piedalījušies arī citu pilsētu rīkotajās sacensībās — aprīlī Vīlandē notikušajā turnīrā izcīnīta otrā vieta, bet maijā Salaspilī saņemta godpilnā trešā vieta.