Teorija un prakse! Studijas ļoti labi sasaucas ar uzņēmējdarbību, jo Mārtiņš Latvijas Universitātē apgūst biznesa vadību. FOTO: Agnese Leiburga
Pabeigtās mācības Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajā vidusskolā un arī dalība Jaunsardzē ideāli sasaucas ar Mārtiņa Neimaņa attīstīto uzņēmējdarbības virzienu. Viņš Cēsu novadā piedāvā iespēju izmēģināt spēkus peintbola laukumā. Tas atrodas pie pašas Cēsu pilsētas, braucot Līvu virzienā.
“Šis man ir kā darbs un hobijs vienlaicīgi, jo patīk un interesē militārā joma,” atzīst Mārtiņš.
Jautāts, kāpēc šāda joma uzņēmējdarbībai, Mārtiņš atzīst, ka bijis piedāvājums no cilvēka, kam bijis viss peintbolam nepieciešamais aprīkojums, vieta šeit atļauj, jo tepat ir ģimenes īpašums un tēta Aināra galdniecība. Peintbola pakalpojumu te piedāvā otro gadu. Savu biznesu Mārtiņš uzsācis vēl līdztekus mācībām vidusskolā, jo peintbolam tomēr ir sezonāls raksturs un ziemās tas nav īpaši pieprasīts, tāpēc darbu šeit brīvlaikos varēja apvienot ar mācībām skolā Kandavā.
Tagad puisis skolu absolvējis un turpina mācīties, apgūstot biznesa vadību Latvijas Universitātē Rīgā. Pašreizējās studijas arī ļoti labi sasaucoties ar viņa uzņēmējdarbību, jo studijās apgūto teoriju pats uzreiz var pārbaudīt un īstenot praksē. Mārtiņš gan atzīst, ka Rīgā ir plašāks piedāvājums nodarbēm jauniem cilvēkiem, tomēr viņu vairāk vilinot dzīve dzimtajā pusē. Tāpēc esot doma iesākto uzņēmējdarbību šeit attīstīt un pilnveidot.
Jaunais uzņēmējs parāda, kur tiek būvēts ceļš, lai viesiem būtu ērtāka piebraukšana un apmešanās uzreiz pie peintbola laukuma atpūtas vietas. Jau pavisam drīz pakalpojumu klāsts tikšot papildināts ar airsoftu, bet nedaudz tālākā nākotnē esot iecere piedāvāt arī minigolfu. Savukārt raugoties vēl tālāk uz priekšu, jaunais uzņēmējs saka, ka gribētu izveidot arī pirtiņu un nakšņošanas iespēju, lai cilvēki te var pavadīt visas brīvdienas, gan uzspēlējot peintbolu, gan izbaudot citas aktivitātes.
Visbiežāk peintbolu klienti izvēloties, lai nosvinētu dzimšanas dienas, tāpat kolektīvi vēlas kādu saliedēšanās pasākumu, ir arī vecpuišu ballītes.

Jāatgādina, ka peintbols ir komandu sporta spēle, kuras spēlētāji ir ietērpi īpašā aprīkojumā — aizsargtērpā, aizsargķiverē. Katram ir gāzes ierocis, ar kuru uz pretiniekiem tiek šautas ar krāsu pildītas želatīna bumbiņas. Tā pirmo reizi tika spēlēta 1981. gada 27. jūnijā Ņūhempšīrā, ASV.
Mārtiņš pastāsta, ka, klientiem ierodoties, tiek izdalīts ekipējums un sniegta drošības instruktāža. Komandām tiekot dota iespēja aprast ar spēli un tās specifiku, vienkārši uzspēlējot komandai pret komandu. Katrs, kuram trāpa krāsas šāviņš, pamet laukumu. Tad jau varot sekot kādi stratēģiskāki uzdevumi, saistīti ar karogu uzvilkšanu mastā un nosargāšanu vai slēpņu atrašanu.
Savukārt otrs spēles variants, ar ko Mārtiņš plānojis papildināt piedāvājumu, ir straikbols (angļu val. – strikeball), saukts arī par airsoftu (airsoft). Tas ir peintbolam līdzīgs komandu sporta veids jeb militārās simulācijas sports, kurā lieto ar elektrodzinēja, atsperes vai gāzes spiediena spēku darbināmus priekšmetus, kas izskatās kā šaujamieroči un paredzēti šaušanai ar plastmasas bumbiņām, kuru sākumenerģija nepārsniedz četrus džoulus. Lādiņš pildīts ar baltām, cietām plastmasas bumbiņām, kuru diametrs ir 6 – 8 mm. No straikbola šauteņu lodītēm neizdalās krāsa, tādēļ airsofts ir spēle uz godīgumu un katram tās dalībniekam ir pašam jākonstatē trāpījums. Straikbola ieroču lodīšu masa var būt 0,20 grami, vājākiem ieročiem 0,23 grami, vidēja stipruma ieročiem 0,25 grami, šautenēm 0,28 grami, spēcīgām bises un snaiperu šautenēm 0,30 grami un snaiperu šautenēm 0,43 grami, kas ir vissmagākās.
Mūsu sarunas laikā, atnākusi līdzi uz laukumu, kur parasti notiek peintbola spēle, skraida sunīte Džera – akitas-inu un dobermaņa šķirņu krustojums. Mārtiņš ar smaidu atzīst, ka no mammas akitas viņai ir tikai krāsa un aste gredzenā, bet no tēta dobermaņa slaidais augums.
Mārtiņš piesauc ģimenes atbalstu savas uzņēmējdarbības attīstīšanā, kā arī draugu Kristenu, kurš viņam palīdzot vadīt spēles . Vēl Mārtiņš saka paldies Cēsu pašvaldības policijas priekšniekam Guntaram Norbutam, ar kura atbalstu varējis šo biznesu uzsākt.
Jautāts, ko vēl bez sava hobijdarba viņš mīl darīt, jaunais uzņēmējs atzīst: “Pārsvarā jau viss brīvais laiks paiet te. Brīvdienās cenšos būt šeit, uzlabot laukumu, uztaisīt kaut ko jaunu, bet vispār man patīk sportot. Mācoties militārajā jomā, sāku iet uz svaru zāli un skriet. Esmu pamēģinājis spēkus arī orientēšanās sportā, jo mans brālis ir orientierists.”
Komentāri