Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Biedējošā Stambulas konvencija

Iveta Rozentāle
09:15
07.10.2025
125
2
Iveta Rozentāle

Šajās dienās sabiedrībā sacēlusies milzīga vētra, deputāti Saeimas Ārlietu komisijā iesnieguši izskatīšanai likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas jeb pilnajā nosaukumā “Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu”. To Latvijā ratificēja pirms nepilniem diviem gadiem. Vieni par to priecājas, citi bēdājas. Lai gan lielākā daļa no mums esam par ģimeniskām vērtībām, izrādās, tieši tāpēc vieni ir pret šo konvenciju, bet citi par. Un atkal piedzīvojam spēcīgu sabiedrības šķelšanos, lēmuma atbalstītājus un noliedzējus nostatot vienu pret otru.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere atgādina, ka pagājuši vairāk nekā divi gadi kopš traģiskajiem notikumiem Jēkabpilī, kad bijušais partneris noslepkavoja sievieti, kura vairākkārt bija meklējusi valsts aizsardzību. Šis gadījums parādīja milzīgas sistēmas nepilnības un kļuva par spēcīgu impulsu virzīties uz starptautiski atzītiem risinājumiem vardarbības apkarošanā. Stambulas konvencijas pieņemšana radījusi Latvijā sistēmu, kas ļauj reaģēt ātrāk, efektīvāk un koordinētāk. Tāpat ministre uzsver – starptautisku saistību uzņemšanās arī nozīmē, ka mums jāatskaitās citām dalībvalstīm, ko esam padarījuši, lai apkarotu vardarbību ģimenē un pret sievietēm. Tas garantē, ka, mainoties valdībām, nemainīsies prioritātes – Latvija ir apņēmusies apkarot vardarbību ilgtermiņā. Nereti arguments ir – vai tad bez konvencijas to izdarīt nevarēja? Tomēr tā mēdz būt – kamēr tā ir tikai mūsu pašu atbildība, pieveram acis un neizdarām to, kas jādara. Bet, kad kāds no malas pasaka, klau, tu pats teici, ka tā izdarīsi, tad beidzot solītais arī notiek.

Arī organizācijas, kuras ikdienā saskaras ar to, cik bieži mūsu valstī sievietes cieš no vardarbības, uzsver, ka konvencijai šajos divos gados jau bijusi liela nozīme vardarbības mazināšanā. Centrs “Marta” norāda, ka dokuments ir praktisks cilvēktiesību aizsardzības instruments. Pateicoties konvencijai,    ir ieviesti bargāki sodi varmākām, nodrošināti krīzes dzīvokļi cietušajiem un ieviesta elektroniskā uzraudzība bīstamākajiem pārkāpējiem. Tā ir reāla aizsardzība sievietēm un bērniem, lai mēs nepiedzīvotu traģēdijas, kādas Latvijā ir notikušas.

Biedrība “Skalbes”, kas vairāk nekā 25 gadus sniedz krīzes palīdzību cilvēkiem, kuri piedzīvojuši vardarbību, norāda, ka konvencija palīdz aizsargāt cietušos un saukt pie atbildības vardarbības veicējus. Dokuments neapdraud ģimenes vai nacionālās tradīcijas, bet tieši stiprina cilvēktiesību ievērošanu Latvijā. Tāpat biedrība skaidro, ka, izstājoties no konvencijas, vardarbībā cietušie varētu palikt bez nepieciešamā aizsardzības tīkla, samazinātos iespējas atklāt vardarbības gadījumus un sniegt palīdzību cietušajiem. Turklāt pastāvētu nopietns risks, ka starptautiskā sabiedrība Latviju uztvers kā valsti, kas ignorē cilvēktiesību aizsardzības mehānismus.

Arī te, domāju, lielākā daļa ir vienisprātis. Dzīvojam sabiedrībā, kur vardarbība nav akceptējama. Nav tā, ka tie, kuri vēlas izstāšanos no konvencijas, ir par vardarbību pret sievietēm. Visbiežāk šos cilvēkus satrauc konvencijā lietots termins “soci­ālais dzimums”. Teologs Indulis Paičs skaidro, ka šis jēdziens tiek izmantots, lai nodalītu, ka ir bioloģiskais dzimums un ir cilvēku sociālie priekšstati par to, kādam ir jābūt vīrietim, kādai sievietei, jeb vienkāršojot, ka puiši spēlējas ar mašīnām, bet meitenes ar lellēm. Tomēr mūsu uzskati, kādai jābūt sievietei vai vīrietim, nevar būt par pamatu vardarbīgi, emocionāli vai fiziski, vērsties pret tiem, kas atšķiras. Proti, tas, ka sieviete vēlas strādāt vai izvēlas pēc sabiedrības priekšstatiem vīrišķīgu profesiju, nevienam nedod tiesības viņai darīt pāri, izsmiet, nonicināt vai fiziski iespaidot. Un ne tikai sievieti, jebkuru. Tāpēc būtiska ir ne tikai fiziskajā dzimumā balstītas, bet arī soci­ālajā dzimtē balstītas diskriminācijas izskaušana.

Tieslietu ministre atgādina, ka Saeima, pirms diviem gadiem ratificējot šo konvenciju, pievienoja tai īpašu deklarāciju. Tajā skaidri norādīts – Latvijā konvencija tiks piemērota saskaņā ar Satversmē noteiktajām vērtībām un principiem, īpaši uzsverot, ka konvencijā lietotais termins “sociālais dzimums” nenozīmē, ka Latvijai būtu jāmaina izpratne par dzimumu kā sievieti un vīrieti. Tas arī neuzliek pienākumu mainīt Satversmē noteiktās normas vai Latvijas tiesību un izglītības sistēmu.

Komentāri

  • Jānis saka:

    Stambulas Konvencija ir bezjēdzīga. Tā neko neietekmē, izņemot to, ka var tasīt super dārgas telefona līnijas un pirkt super dārgas rokassomiņas. Oskars Zeiza par sievietes sišanu, kā izspruka no reāla soda, tā izspruks arī bez SK. Vienīgais – SK rada ņemtni ap “dzimumu”, pieļauj interpretācijas. Tāpēc jau pie Saeimas SK aizstāvji ir ar LGBT karogiem.
    Vardarbību neviens nav atbalstījis pirms SK, neatbalsta tagad un neatbalstīs pēc tās denunciācijas. Pieņemtos likumus neatcels. LPV, NA, AS nav sagatavojuši sieviešu sitēju brigādes, kas izies ielās uzreiz pēc SK atcelšanas. SK aizstāvjiem īstu argumentu nav, tāpēc ir apvainojumi par pūšanu Kremļa stabulē, tāpēc tiek apgalvots, ka pēc SK atcelšanas sāksies vardarbība…
    BET. Par cik SK ir bezjēdzīga, bezjēdzīgs ir arī troksnis ap to. Tā vien šķiet, ka tas ir mēģinājums novirzīt uzmanību no siltuma tarifiem Rīgā, fakta, ka RB celtniecībai katram(!) Latvijas iedzīvotājām jāmaksā 5000 eiro, vai no tā, ka koalīcijas partijas reitingos ir noslīdējušas tik zemu, ka LTV pat nepublicē ikmēneša partiju reitingus.

    0
    1
  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Tas vēl nav noskaidrots

    19:59
    04.12.2025
    13

    Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

    Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

    19:58
    03.12.2025
    19

    Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

    Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

    09:50
    02.12.2025
    30

    “Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

    Nerimstošais Kijiv-gurums

    09:50
    01.12.2025
    22

    Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

    Ieraudzīt un novērst vardarbību

    09:48
    01.12.2025
    20

    Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

    Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

    10:22
    26.11.2025
    36
    1

    Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

    Tautas balss

    Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

    09:49
    01.12.2025
    28
    G.Z. raksta:

    “Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

    Ielas daļa joprojām tumsā

    08:29
    24.11.2025
    42
    1
    Iedzīvotāja raksta:

    “Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

    Ja nav savas automašīnas

    08:29
    24.11.2025
    31
    Līgatnes iedzīvotāja raksta:

    “Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

    Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

    08:27
    23.11.2025
    35
    Literatūras cienītāja raksta:

    “Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

    Atbildība arī gājējam

    08:26
    22.11.2025
    29
    Cēsniece V. raksta:

    “Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

    Sludinājumi