Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Ieriķu dzīvības dzēriens kombuča

Agnese Leiburga
05:37
02.10.2025
134
KombuÐa

Kombučas un ģimenes spēks! Miķelis Isajevs ar meitām savas kombučas ražotnes kioskā Vidzemes šosejas malā Ieriķos. FOTO: Agnese Leiburga

Ieriķos, tiekoties sarunai, lai pastāstītu par tējas dzērienu “Kombuča “Dzīvības dzēriens””, Miķelis Isajevs, galvenais idejas autors un ražošanas īstenotājs, rāda kiosku, kurā paredzēta arī lejamās kombučas tirdzniecība. Autobraucēji ceļā pa Vidzemes šoseju varēs piestāt Ieriķos un nobaudīt kādu glāzi dzirkstošā spirdzinājuma.

Kā zināms, pēdējos gados popularitāti iemantojusī kombuča ir raudzēts dzēriens, kas rodas, ilgstoši ievietojot tējas sēni — rauga sēņu simbiozi ar baktērijām — cukurotā tējā. Dzērienu reizēm sauc arī par tējas sēni. Kombuča ir populāra pasaulē, īpaši ASV, kur to bizness 2019. gadā pēc internetā atrodamajiem datiem pat ienesis 1,67 miljardus dolāru. Tā tiek pirkta gatava vai tiek raudzēta mājas apstākļos no veikalos nopērkamām izejvielām.

Miķelis atklāj, ka darboties šajā uzņēmējdarbības sfērā sācis kaimiņu novadā Siguldā, no kurienes pats arī nāk. Darbošanās Cēsu novada Ieriķos notiekot vien pēdējos gados.

“Mēs sākām pagrabiņā Si­guldā. Šķiet, tas bija 2014. gadā, kad biju nodibinājis SIA “LKOM”, lai darbotos kempingu biznesā. Mums bija tikai trīs namiņi, bija jādomā, kā nopelnīt, jo ar trijām mājiņām to izdarīt nav īpaši reāli,” pirmsākumus uzņēmējdarbībā atceras Miķelis. Viņš atminas: “Draugs no Ķīnas bija atvedis tējas sēnes baktēriju, un man tās attīstības process šķita interesants. Vasarā paspēlējos, paskatījos, kā tā aug, bet ziemā sapratām, ka vajadzētu sākt ražot. Amerikā tas jau bija populāri, bet pie mums vēl ne.” Viņš arī pastāsta, ka darbību sācis ar minimālām investīcijām un visu darījis pats, piesaistot pāris palīgu.

“Te, Ieriķos, kaut ko īstenot uzsākām vien 2018. vai 2019. gadā, pēc tam, kad Siguldā bija nostrādāti divi trīs gadi. Šī vieta piederēja sievas vectēvam. Sākām pamazām pa vienai telpai visu remontēt,” kā nonākuši Ieriķos, atklāj kombučas ražotājs.

Starts uzņēmējdarbībā nav bijis viegls, nenoliedz Miķelis un atzīst: “Visu, cik vien varējām, ieguldījām, lai uztaisītu ražotni. Piesaistījām Eiropas fondus, kredītus, pārdevām īpašumus.”

Sākumā darbojušies pavisam nelielā telpā. “Viss piekrauts ar ledusskapjiem, vēl bija galds un izlietne. Un aiziet – visu ar rokām! Salējām kombuču alus mucā, iespiedām gāzi, tad tā muca 20 minūtes bija jākrata. Tad visu ielēja citā traukā, kuram bija krāns. No tā katru pudelīti sapildījām ar roku, ar roku katrai uzlīmējām etiķeti,” atmiņās dalās Miķelis.

Ieiešana tirgū izdevusies veiksmīgi, jo lielākā darbošanās bijusi pirms kovida pandēmijas. Arī tās laikā ar uzņēmējdarbību vedies gana labi, bet tagad jau esot grēks sūdzēties, jo tiekot noturēts stabils produkcijas apjoms, atzīst M.Isajevs. Kombuču tirgo arī lielo tirdzniecības tīklu veikalos, piemēram, “Rimi”. Jautāts, vai bija viegli pārliecināt pieņemt viņu produktu, ražotājs atzīst, ka nebūt ne. “Tu sūti piedāvājumus, tu esi maziņš, tevi valstī neviens nepazīst, un tāpēc tavu produkciju arī neņem. Lielie tīkli jau maza apjoma ražotāju produkciju nevēlas pieņemt tirgošanai,” spriež M.Isajevs. “Labi, ka mēs jau laikus domājām vairākus soļus uz priekšu un izveidojām ražotni, lai varētu piedāvāt lielākus apjomus, kad tas būs nepieciešams.” Uz­ņēmējs pastāsta, ka ražošanas apjomi izteikti pieauguši 2020. un 2021.gadā.

Pašlaik ražotnē ir septiņi darbinieki, bet M. Isajevs atzīst, ka to skaits ir mainīgs atkarībā no gada perioda un veicamajiem darbiem: “Pēdējie daži gadi ir bijuši ļoti intensīvi. Paralēli ražošanai bija arī darbinieki tieši būvniecībai, jo bija nepārtraukts celtniecības un remontu process: jumts jāremontē, rampas jābūvē. Pēdējais gads tāds vairāk uz pauzes. Nevar visu laiku ar lielu jaudu strādāt, gribas padzīvot arī mierīgāk.”
Miķelis pastāsta, ka Ieriķos uzbūvējuši arī ģimenes māju, kur tad vislabprātāk bauda dabu un mieru. Abi ar sievu, būdami siguldieši, sākotnēji īpašumu dzīvesvietai meklējuši Siguldā. Pirms kovida cenas bijušas zemākas, bet epidēmijas laikā noticis būtisks cenu kāpums un arī samazinājies piedāvājumu klāsts. Galu galā atraduši zemes gabaliņu, ko tirgoja Ieriķos.

Galvenais nosacījums īpašuma meklējumos bijusi dabas klātbūtne. Tieši atrašanās dabā ģimenei arī esot īstais relaksēšanās veids, vēl kāds ceļojums un, protams, bērni. Arī šajā sarunā piedalās abas Miķeļa meitiņas – vecākā Maija un mazā Mona. Abām par godu radītas kombučas markas. Var nogaršot kombuču “Maya”, pēc ražotāju pašu paustā – asu, drosmīgu un ugunīgu -, un kombuču “Moona” – maigu, noslēpumainu, vilinošu.

Uzstājīgi sarunā piedalīties grib arī divi ģimenes sanbernāri, kurus gan saimnieks kombučas tirdzniecības kioskā Vidzemes šosejas malā, kur runājamies, nelaiž. Miša un Rembo – sanbernāru puikas -dzīvei Isajevu ģimenē atvesti no Igaunijas. Sākotnēji domāts ņemt vienu kucēnu, bet, tā kā teritorija ap māju ir liela, apsvērts, ka var turēt arī divus, kopā suņi ir vairāk nodarbināti dauzoties un skraidot.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
125

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
621
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
240

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
448

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi