Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Starptautiskā vecāka gadagājuma cilvēku jeb Senioru diena tiek atzīmēta katru gadu 1. oktobrī, lai atgādinātu par vecāka gadagājuma cilvēku ieguldījumu un izskatītu jautājumus, kas ietekmē viņu dzīvi. Daudzās valstīs šajā laikā politiķi uzstājas ar runām, īpaši tie, kas ir atbildīgi par vecākās paaudzes labklājību. Daži radio, televīzijas un laikraksti intervē seniorus, piemēram, par viņu sasniegumiem labākas sabiedrības veidošanā.
Kā rāda oficiālie statistikas dati, 2025. gada sākumā Latvijā dzīvoja 406,8 tūkst. cilvēku vecumā no 65 gadiem. Tas ir katrs piektais jeb 21,9 % no visiem iedzīvotājiem. No kopīgā valsts iedzīvotāju skaita gada sākumā Latvijā 46,3 % bija vīrieši un 53,7% – sievietes. Senioru vecumā šis dalījums krasi atšķiras, vīrieši ir tikai 34,3 %. Valstspilsētās augstākais senioru īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā ir Ventspilī un Daugavpilī (attiecīgi 24,9 % un 24,8 %), vismazākais Jelgavā (20,4 %), savukārt Rīgā (22,5 %) tas ir virs Latvijas vidējā rādītāja – 21,9 %.
Salīdzinot reģionus, augstāks senioru īpatsvars par Latvijas vidējo rādītāju ir Latgalē, Kurzemē, Vidzemē (attiecīgi – 24,4 %, 22,6 %, 22,3 %), kamēr Rīgas un Zemgales reģionā tas ir mazāks (attiecīgi – 20,9 % un 21,6 %). 65 gadi Latvijā ir gan vecums, no kura iedzīvotājus iedalām senioru grupā, gan tas arī ir pensionēšanās vecums, tomēr ap 20% pensionāru turpina strādāt algotu darbu.
Tā kā runājam par atzīmējamo dienu, tad svarīgāk ir izcelt pozitīvos aspektus. Viens no tādiem ir senioru labbūtība. Psihologi arvien atzīst – un tas attiecināms uz visām vecuma grupām, ne tikai vecāka gadagājuma ļaudīm: cilvēkam ir ļoti svarīgi atrast sev nodarbošanos, kas vairo prieku un pozitīvas emocijas. Tieši tam noder vaļasprieki. Hobijs ir ļoti noderīgs tieši vecāka gadagājuma cilvēkiem, veicinot garīgās labsajūtas uzlabošanos, tostarp samazinot depresijas simptomus, palielinot laimes sajūtu un kopumā radot lielāku apmierinājumu ar dzīvi. Brīvā laika aizraušanās vienlaikus arī atbalsta fizisko veselību, potenciāli samazinot tādu slimību kā demence, sirds slimību un pat vēža risku, kā arī uzlabo fizisko izturību un atmiņu.
Vaļasprieki sniedz mērķa sajūtu, veicina socializāciju un piedāvā iespējas jau esošo un jaunu prasmju attīstībai un personīgai piepildīšanai, kas noved pie jēgpilnākas un aizraujošākas dzīves vecumdienās. Zinātnieki arvien atgādina, ka vaļaspriekiem ir daudz ieguvumu, tostarp tas var palīdzēt cilvēkiem labāk tikt galā ar izaicinājumiem un pielāgoties pārmaiņām. Tā kā mūsu organismā roku rokā iet fiziskā un garīgā veselība, tad, ļaujot sev darīt patīkamas nodarbes, samazinām arī fizisko saslimšanu risku.
Vaļasprieki, īpaši tie, kas ir garīgi stimulējoši, var palīdzēt uzturēt kognitīvās funkcijas. Seniori var dalīties zināšanās un prasmēs, nododot savu pieredzi jaunākajām paaudzēm, veidojot jēgpilnas saites un pārvarot paaudžu plaisas. Starp hobijiem, pie kuriem var pievērsties seniori, var minēt gleznošanu, adīšanu, albumu veidošanu un citus mākslas un amatniecības darbus, kas palīdz saglabāt motoriskās prasmes un koncentrēšanās spējas. Kognitīvās aktivitātes – puzles, krustvārdu mīklas – ir jautrs un stimulējošs veids, kā uzturēt asu prātu. Ieteicama ir darbošanās ārpus telpām- dārzkopība un citas aktivitātes brīvā dabā, kas noteikti saistītas ar lielāku labsajūtu. Tāpat kā vaļasprieks var būt iesaistīšanās arī dažādās sabiedriskās aktivitātēs – brīvprātīgais darbs sniedz mērķa sajūtu un gandarījumu par ieguldījumu sabiedrībā.
Komentāri