Rudenī visi meklē mājvietu, arī daudzi cilvēki. Priekšā ziema kā izaicinājums, ko nevar pārlaist ciemojoties, atpūšoties, vajag savu mājokli.
Vasaras otrā pusē parādās aizvien vairāk trauksmes saucienu, ka tiek meklēts īres dzīvoklis. Piedāvājums vienam šķiet plašs, cits nekādi nevar atrast to, ko vēlas.
Arī “Eurostat” dati liecina, ka īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), tomēr, salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks. Tā teikt, regulāri par desmit, piecdesmit, simts eiro īres maksa palielinās. Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji ES. Savukārt Igaunijā tās kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija (par 13 %). Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.
Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais skaidro, ka bankas novērojumi liecina, ka pēdējā desmitgadē īres tirgus Latvijā attīstījies samērā līdzsvaroti. Lai arī īres cenas pieauga, iedzīvotāju ienākumu kāpums bija ievērojami straujāks. No 2014. līdz 2024. gadam vidējās algas Latvijā palielinājušās divkārt, kamēr īres maksas palielinājās tikai par aptuveni ceturto daļu. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz cenu izmaiņām, iespējas īrēt mājokli Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir uzlabojušās.
Kā vēsta K.Sausais, piemēram, Rīgā, kā liecina nozares dati, dzīvokļu skaits gan pirkšanai, gan īrei joprojām ir stabils. Šogad jūlijā vairāk nekā trešdaļa no visiem piedāvājumā esošajiem mājokļiem bija paredzēti īrei.
Cik dzīvokļu Cēsu novadā pieejami īrei? To, visticamāk, nezina neviens, jo ne par daudziem īpašumiem Zemesgrāmatā parādās ieraksts, ka noslēgts īres līgums. Nodokļi netiek maksāti, līgums vienkāršs – es tev, tu man. Ja rodas nesaprašanās, paši kaut kā tiek galā. Visbiežāk viens paliek aizvainots. Tā dzīvoklis kalpo kā peļņas avots, nelegālais bizness.
Cēsu novads ir tūristu un ceļotāju iecienīts. Tie, kuri mūspusē vēlas uzkavēties ilgāk, kaut pārlaist vienu nakti, meklē apartamentus jeb mūsdienīgi iekārtotus dzīvokļus, kurus izīrē. Maksa par diennakti, protams, atbilstoša eiropiešu maksātspējai. Kad tūristu nav, apartamenti stāv tukši, bet saimnieks var to atļauties, jo peļņa ir gana laba salīdzinājumā ar ieguldīto. Protams, ja pašam ir biznesa un viesmīlības ķēriens. Taču šie dzīvokļi ir izslēgti no dzīvojamā fonda, mājokļiem, kuros ikdienā dzīvo cilvēki. Turklāt tikai retais ir reģistrēts uzņēmējdarbībai. Tātad cik, piemēram, Cēsīs vai Līgatnē, īstenībā ir dzīvokļu, kuros var dzīvot, nevis pārnakšņot vai mitināties atvaļinājuma laikā, neviens nepateiks.
Saprotams, jo lielāks pieprasījums, jo dārgāka prece. Lai gan pētnieki pauž, ka īres cenas kāpj lēzeni, tāpat kā algas un visi izdevumi, tās tomēr darbspējīgam cilvēkam ar minimālo algu divās darbavietās ir pārlieku dārgas. Ja ģimenē abi vecāki saņem minimālo algu, audzina divus bērnus un viņiem jāīrē trīsistabu dzīvoklis par 300 eiro, vēl jāmaksā komunālie maksājumi, citi saimnieciskie izdevumi – par telefonu, internetu, mašīnu, elektrību… Cik naudas paliek dzīvošanai? Un viņiem vēl jābūt laimīgiem, ka dzīvokli vispār atraduši.
Droši vien neviens neapkopo informāciju par tiem, kuri kā īrnieki pārceļas dzīvot uz novadu, jo te vienkārši patīk, bet drīz vien aizdodas citur. Arī šie skaitļi labi raksturotu, kā tagad saka, cilvēku labbūtību. Mājoklis ir pirmā nepieciešamība. Kādreiz ciniski tika teikts, ka ir cilvēki, kuri dzīvo, lai ēstu, tagad ir fakts – dzīvo, lai nodrošinātu jumtu virs galvas.
Tāda tā pasaule. Plaisa starp vēlmēm, vajadzībām, iespējām, piedāvājumiem un sabiedrības spiedienu aizvien palielinās. Tā gan jau ir cita tēma, kaut no tās pašas sērijas par īres dzīvokļiem.
Lai šoziem silti un mājīgi!
Komentāri