Nesen viesojos Ņujorkā, vienā no pasaules metropolēm. Dienās, ko pavadīju tur, starp daudzajiem apskates objektiem un pastaigām viens no galamērķiem bija arī 2001.gada 11.septembra baismīgā, visu pasauli sastindzinošā terorakta piemiņas vieta – “9/11” muzejs un memoriāls. Esot tur, Manhetenas daļā, kur patiesi kūsā dzīvība, gandrīz vai virst bizness un kopumā ir tieši tā sajūta, ka “Ņujorka nekad neguļ”, iegrimu pārdomās par šo traģisko vēstures dienu.
Tolaik vēl mācījos Cēsu Valsts ģimnāzijā, atceros, kā skolotāji ar šausmām runāja par TV ekrānos redzēto. Tagad vietā, kur reiz slējās ievērojamie Pasaules tirdzniecības centra Dvīņu torņi, ir ļoti skaisti, aizkustinoši veidotas piemiņas vietas – ar plūstošu ūdenskritumu un iegravētiem visu tajā dienā zaudēto cilvēku vārdiem. Ir pagājuši 24 gadi, bet šī diena arvien iegulst vēsturē kā visbaisākais no visiem terora aktiem, jo todien dzīvību zaudēja 2977 cilvēki, starp tiem – ap 600 glābēju.
Tagad, gandrīz ceturtdaļgadsimtu pēc postošākā teroristu uzbrukuma ASV vēsturē, valsts saskaras ar pavisam citu draudu un pretterorisma izaicinājumu ainavu. ASV armija viegli sakāva “Al-Qaeda” un “Taliban” spēkus un atbalstīja kaujas laukā uzvaru pār tā sauktās Islāma valsts (pazīstama arī kā Irākas un Sīrijas Islāma valsts (ISIS)) spēkiem, taču tā lielā mērā ir atteikusies no maigās varas centieniem, kas varētu mazināt viņu globālo ietekmīgumu. Tagad “Taliban”, kas bija 9/11 vaininieki, atkal ir pie varas Afganistānā un “Al-Qaeda”, lai arī novājināta, saglabā savas apakšorganizācijas vairākās musulmaņu valstīs veselos trijos kontinentos.
Sociālo mediju izplatība un tehnoloģiju attīstība ir padarījusi šīs grupas vēl efektīvākas transnacionālā jaunu cilvēku iesaistē. Sociālo mediju vide šodien ir vieta, kur patiešām zeļ un plaukst propaganda no dažādām pasaules malām, un nav nekāds jaunums, ka to pašu veiksmīgi izmanto mūsu lielais Austrumu kaimiņš.
Tuvojoties kārtējai traģēdijas gadadienai, noskatījos “National Geographic” veidoto dokumentālo filmu par šo briesmīgo dienu un prātoju, cik droši ir šodien? Cik daudz esam tikuši galā ar šāda veida teroristiskām darbībām? Vai esam?
Domājot, kādā pasaulē tagad dzīvojam, nevaru nepiekrist tiem, kas teic – šodien nebūt nevaram justies drošāk. Naida grupu izplatība pasaulē palielinās, ļoti izteikti pieaug antisemītisms. Konflikta un kara situācijas daudzviet pasaulē neko nepadara vienkāršāku. ASV vecākais terorisma eksperts Brūss Hofmans atzīst, ka naida grupu skaits pieaug gan pašu zemē, gan ārzemēs. Dažos gadījumos to veicina “Hamās” 2023. gada 7. oktobra uzbrukums Izraēlai un tā sekas, citos — ekstrēmistiski populistiski uzskati, antimigrantu noskaņojums un straujās tehnoloģiskās pārmaiņas, kas ietekmē mūsu visu dzīvesveidu ik uz soļa. “Taču, neskatoties uz to, valdība ir samazinājusi finansējumu programmām, kuru mērķis ir cīnīties pret terorismu iekšzemē. ASV Tieslietu ministrija ir lielā mērā likvidējusi savu ekstrēmistu vienību iekšzemē, FIB ir samazinājusi personāla skaitu un resursus, kas piešķirti iekšzemes terorisma izmeklēšanām, un “Dzimtenes drošības departments” ir ierobežojis savu “Novēršanas programmu un partnerību centra un Mērķtiecīgas vardarbības un terorisma novēršanas” grantu programmas darbību. Šī pieeja, kas neveido saikni starp terorisma draudiem, ir arī padarījusi Amerikas Savienotās Valstis mazāk drošas,” nesenā intervija teica B.Hofmans.
Ir diezgan skaidrs, ka pasaules kopīgais noskaņojums (daudzi galu galā baiļojas, ka ģeopolitiskā situācija mūs palēnām virza tuvāk 3.pasaules kara scenārijam) ir vienots tajā, ka liels rīks mūsdienu kara darbībā un teroristu uzbrukumos ir tehnoloģijas un arī mākslīgais intelekts. Mākslīgais intelekts varētu arī palīdzēt teroristiem informācijas operācijās un propagandas centienos, jo īpaši izmantojot dziļviltojumus un citas tehnoloģiju metodes. Neatkarīgi no tā, vai tās ir sociālās platformas, piemēram, “TikTok”, “Instagram”, “Telegram” vai “Facebook” , spēļu platformas vai citas vietas, ļaunprātīgi lietotāji strādā nemitīgi, lai pievilinātu jaunus rekrūšus saviem radikālajiem ceļiem. Viņu taktika ir gudra, ātra un veiksmīga. Vide, influenceri, dzeja, mūzika, spēles — lai ko arī izmantotu Z un Alfa paaudze, ar to strādā arī šie ļaunie prāti. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi arvien atcerēties par to, ko lasām un redzam interneta plašumos. Ar mākslīgā intelekta rīkiem mūsdienās ir palicis pavisam grūti nošķirt, kas ir īstenība, bet kas – datora veidots materiāls.
ASV speciālisti atzīst, ka visnopietnākais tehnoloģiskais izaicinājums ir draudi, ko rada bezpilotu lidaparātu sistēmas – droni. Tiem jau ir bijusi nozīmīga loma Krievijas vestajā karā Ukrainā, kā arī dažādos konfliktos Tuvajos Austrumos. Visievērojamāk tie tika izmantoti “Hamās” veiksmīgajā žoga pārkāpšanā gar Izraēlas robežu ar Gazu 2023. gada 7. oktobrī, kā arī pārrobežu uzbrukumos Izraēlai, ko veica “Hezbollah” Libānā, huti Jemenā un Irānā. Arī šīs nedēļas notikums Polijā, kur valsts teritorijā nācās notriekt ievērojamu skaitu Krievijas dronu, tikpat strauji “iet līdzi laikam”.
Vai mēs gribam ieraudzīt un apzināties draudus? Savā paziņu lokā vien zinu daudzus, kas izvēlas par šīm lietām nedomāt, ziņas neskatīties, nelasīt, neanalizēt notiekošo un kopumā domāt, ka “viss taču ir labi, būs labi, tā ir panikas celšana”. Reizēm šķiet, ka tieši tādu pieeju un nostāju arī pasaules ļaunie prāti gaida – lai atslābstam vieglā maldu eiforijā, ka dzīvojam vislabākajā laikmetā un mūsu sētu, mājas, dzīvokli vai durvju priekšu neviena pasaules traģēdija neskars. Taču šis ir laiks, kad jābūt vērīgiem, jāprot vērtēt arī to, kas notiek mazliet tālāk par savu piebraucamo ceļu.
Komentāri