Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Gatavoja torti pāra kāzām, tagad cep dzimšanas dienas kūkas viņu bērniem

Agnese Leiburga
06:04
18.08.2025
312
Kârumlâde Pers Alb 1

Vineta Žamoidika un Alla Oldermane- Vadzinska. FOTO: no albuma

“Tiešām sirsnīgs paldies “Cēsu alus” komandai par izvirzīšanu titulam un milzīgs paldies ikvienam, kurš balsoja, juta līdzi, un paldies visiem mūsu klientiem un it īpaši vietējiem pilsētniekiem un novadniekiem, kas turpina mūs atbalstīt. Ir patīkami justies novērtētam par ieguldīto darba mīlestību,” par izvirzīšanu balvai “Gada Cēsnieks” teic kafejnīcas “Vinetas un Allas Kārumlāde” radītājas Vineta Žamoidika un Alla Oldermane- Vadzinska.

Jau 15 gadus Cēsu centrā

Par “Vinetas un Allas Kā­rumlādi” mēdz teikt, ka šī kafejnīca ir kā Cēsu Rīgas ielas dinozauri. Citās vietās saimnieki sen jau mainījušies, bet “Vinetas un Allas Kārumlāde” arvien vēl darbojas. Pašas saimnieces pasmejas par šo apzīmējumu un piekrīt, ka arī ir dzirdējušas tādu apgalvojumu. “Nezinu, vai iet pie sirds, ka mūs dēvē par dinozauriem, bet tā jau ir, ka citi iestādījumi tuvākajā apkārtnē nāk un iet, bet mēs tepat vien esam, nu jau piecpadsmit gadus,” teic Vineta. Saimnieces arī pastāsta, ka pirmos divus gadus gan darbojušās blakus ielā. Toreiz radusies iespēja no mazākām telpām pārnākt uz šīm, lielākām.

Abas īpašnieces lepojas, ka ir vietējās līdz kaulam, un pauž prieku, ka ir savējo klientu lutinātas un novērtētas. “Konditoreja ir gan mūsu izglītība, gan sirdslieta,” paskaidro Vineta un Alla, Jautātas, kāpēc izvēlējās tieši šo uzņēmējdarbības jomu. Viņas atminas, ka, uzsākot darboties šajā sfērā, iespēju un zināšanu bijis daudz mazāk nekā pašlaik. Sākumā daudz kas apgūts, skatoties ārzemju grāmatās un žurnālos, mēģinot pašu spēkiem un pielāgotiem pieejamajiem līdzekļiem un instrumentiem atdarināt tur redzamo. “Tad to gala rezultātu nevarēja sasniegt tik vienkārši, kā tas ir tagad,” atzīst Alla, paskaidrojot, ka dažādu gardumu cepšana ir vaļasprieks daudziem un ir iegādājami visdažādākie speciāli tam domāti instrumenti un izejvielas. Nereti arī tie, kam konditorejas izstrādājumu radīšana ir hobijs, izlemj attīstīt to par savu uzņēmējdarbību. “Tomēr visbiežāk viņi specializējas katrs kādā šaurākā nišā, piemēram, cepot tikai kūkas, makarūnus vai kaut ko citu,” spriež Alla. “Mums savukārt piedāvājums gadu gaitā kļuvis ļoti plašs,” piebilst Vineta. Viņa atzīst: “Mums vienmēr bijis tāds dzinulis, ka gribas pamēģināt kaut ko jaunu, tāpēc klāsts visu laiku palielinās.”

Kādam mīļāka kūciņa, citam aknu pastēte

Pašām pamēģinot radīt ko jaunu, parasti griboties arī šo produktu piedāvāt klientiem. Ne vienmēr jaunumi uzreiz iekarojot pircēju sirdis. Dažkārt sākotnēji šķiet, ka to nemaz nevajag, bet vēlāk klienti tomēr šo produktu prasa. Viņas arī pastāsta, ka tagad patērētājs arī kļuvis daudz izglītotāks. “No sākuma kaut to pašu makarūnu bija jāpierunā pagaršot,” atceras Alla. Konditores ar smaidu spriež, ka latviešiem arī sākotnēji tādi makarūni šķituši pārāk mazi un dārgi, bet neviens jau pat nenojauš, cik daudz pūļu pielikts, lai panāktu, ka tie izskatās patiešām skaisti un ir izcili garšīgi.

Taujātas par klientu iecienītākajiem produktiem, “Kārumlādes” saimnieces saka, ka vienu vai pāris tādu esot grūti nosaukt. “Tieši tāpēc, ka produkcijas klāsts ir tik plašs, ir grūti nosaukt pāris iecienītākos. Tādu ir diezgan daudz,” saka Vineta. Abas paskaidro, ka tas lielā mērā esot atkarīgs arī no konkrētā laika posma. Piemēram, ja tuvojoties kādi tradicionālie svētki – Jāņi, Ziemassvētki vai tamlīdzīgi, tad ļoti populāri esot pīrādziņi. Tie ir ļoti pieprasīti arī dzimšanas dienu un darba ballītēm, bet kāzu laikā topā ir tortes un kūciņas. Kūkas gan aktīvi tiekot pasūtītas arī dzimšanas dienām.

Ir klienti, kas gadiem nāk uz kafejnīcu ēst vienu konkrētu izstrādājumu, kas viņam ļoti garšo. “Ir pircējs, kas regulāri nāk pie mums nopirkt tieši aknu pastēti,” situāciju raksturo Alla. Novērots, ka brokastīs iecienītākā esot omlete. Pašām garšojot gan sāļumi, gan saldumi – tikpat labi ierastie pīrādziņi, cik eksperimentāli un jauni garšu salikumi.

“Burvīgi, ka ir klienti, kas nāk pie mums kopš pašiem pirmsākumiem. Viņi, piemēram, ir sūtījuši pie mums savu kāzu torti un tagad pasūta kūkas bērnu dzimšanas dienām. Tas ir īpaši mīļi,” ar gandarījumu teic Vineta. Kon­ditores atzīst, ka nu jau dažkārt esot grūti atcerēties, par kuru kūku tieši ir runa, kad klients saka: “Atceraties, jūs toreiz mums tādu garšīgu kūku uz kāzām izcepāt!” Ja stāstīto papildina toreizējās tortes foto, tad gan parasti neesot problēma atminēties, par kuru konditorejas veikumu ir runa.

Abas kafejnīcas saimnieces atzīst, ka ļoti mīl Cēsis un nekur citur savu kafejnīcu nevar iedomāties. “Tomēr gribētos, lai ir vairāk cilvēku. Jūt, ka paliekam mazāk, pat ielas ir tukšākas,” pārdomās dalās Vineta. Klientu pieplūdums, protams, esot lielāks vasaras mēnešos, kad pastāvīgo apmeklētāju loku papildina tūristi. Tiesa gan, abas pasmejas, ka vairs īsti neesot skaidrs, kad ir atvaļinājumu sezona. Agrāk licies, ka tā sākas apmēram maijā. Pa­gājušajā gadā jūtamāks cilvēku pieplūdums bijis jūlijā. Esot dienas, kad kafejnīcas darbinieces teju visu dienu runā tikai angļu valodā. Ne bez lepnuma saim­nieces palepojas ar foršo kolektīvu, kam svešvaloda neesot problēma. Ar smaidu viņas piebilst, ka šeit esot jānāk pastrādāt, ja grib tikt pie ģimenes pieauguma, jo 15 gadu laikā kolektīvā sagaidīti 18 bērniņi.

Vineta un Alla priecājas, ka viņu darbības loks ir gana plašs. “Ja būtu tikai kafejnīca un nebūtu piegādes un pasūtījumu, nezinu, kā varētu pārlaist ziemas sezonu,” atzīst Vineta. Viņas palepojas, ka “Kārumlādes” izstrādājumi nopērkami arī daudz kur citur visā Latvijā. Tāpat nesezonā klienti nākot uz kafejnīcu ne tikai iedzert kafiju un apēst kaut ko garšīgu, bet arī nopirkt kaut ko dāvanām – garšvielas, kādu našķi vai ko citu.

Nominācija balvai “Gada Cēsnieks” bijis negaidīts, bet patīkams pārsteigums. Abas uzņēmējas pauž prieku par balvas saņēmēju – skolotāju Agritu Bart­u­sēviču. Vineta un Alla atzīst, ka viņām milzīgu gandarījumu radījusi jau šī nominācija vien. Tā kā abas ļoti mīl Cēsu pilsētu, kurā izveidojušas kafejnīcu, tad saka – kamēr vien cilvēki labprāt izvēlēsies baudīt šo produkciju, viņas turpinās darboties kafejnīcā pašā Cēsu sirdī. Esot arī šādas tādas jaunas idejas, par kuru īstenošanu vēl tiek domāts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
128

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
623
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
240

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi