Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Kaives pagasts nosvin sešas desmitgades

Sarmīte Feldmane
06:29
13.08.2025
103
1
Kaives Jub3

Sākas jubilejas svinības. Ar dziesmu “Veltījums Kaivei” tās sāk Kaives Jaunais ansamblis. FOTO: Mārtiņš Tupiņš

Sirsnīgā gaisotnē, saaicinot ciemos kaimiņus, rīkota Kaives pagasta 60.jubileja.

Kaivēnieši viesus uzņēma parka estrādē, kuru bija krāšņi izrotājuši ar ziediem no pašu dārziem un pļavām. Pagasta robežas garums ir 98,2 kilometri, un Kaivei ir astoņi kaimiņi – Tau­renes, Mazozolu, Vecpiebalgas, Inešu pagasts, Zaubes, Skujenes, Jumurdas    un Ērgļu pagasts. Visi tika aicināti uz dzimšanas dienu, un visi arī atbrauca. Dāvanā katrs atveda kāda sava amatiermākslas kolektīva    priekšnesumus, izdevās skanīgs un prieka pilns koncerts. To ieskandēja Kaives Jau­nais ansamblis ar dziesmu “Veltījums Kaivei”. Tad aicināja Taurenes – Dzērbenes pagasta kori    ”Pie Gaujas”, Vecpiebalgas Muižas kori    no Inešiem dziedāt kaivēniešu un viesu priekam, bet Mazozolu deju kolektīvs un Vecpiebalgas “Mudurainis XO” arī skatītājiem lika cilāt kājas tautiskos ritmos, taču turēt līdzi Zaubes      “Tik un tā…” līnijdejotājām varēja ne katrs. Skujenes teātris, tā kā    līdz kaimiņu centram var atnākt kājām, bija sagādājis divas īsizrādes”Ģimenes vērtības”, ”Sapnis”. Un pat visnogurušākais bija gatavs izkustēties, dzirdot Ērgļu Mākslas un mūzikas skolas pūtēju orķestra muzicēšanu. Ar laba vēlējumiem bez dziedāšanas, dancošanas, muzicēšanas un teātra spēlēšanas neskopojās kaimiņi jumurdieši.

Kaivēnieši nebija paslinkojuši un, ko vien varējuši, uzzinājuši par kaimiņiem, sak, ja jau aicina savās mājās, jāzina, ko. Būdami mūsdienīgi ļaudis, viņi padomu prasīja ne tikai cits citam un lika galvas kopā, bet uzrunāja arī mākslīgo internetu, lai kaimiņiem patiesība jautrāka un pašiem mazāk galva jālauza. Tā nu taurenieši, ar kuriem kaivēniešiem

7.7 km gara robeža, esot tik paš­pietiekami, ka, ja kāds jautā, kāpēc te tik labi dzīvojas, atbilde ir vienkārša: “Nu, Gauja tepat, meži pilni labumu, un, ja kaut kas pietrūkst – gan jau kaimiņš zina, kur dabūt!”    Zaubes pagastam un Kaives pagastam ir vien mazs robežas punktiņš nepilna kilometra garumā, un tomēr tas    cieši    savieno. Par šiem kaimiņiem kaivēnieši stāstīja, ka Zaubes pagasts – vieta, kur daba ir tik bagāta, ka sēnes pašas lien grozā, un zivis ezeros droši vien pašas lec laivā. Zaubē cilvēki ir tik attapīgi, ka no viena pagales gabala var uztaisīt gan mēbeli, gan žagaru slotu, gan ugunskuru – ja vajag.

Kaivei visgarākā robeža    – 33 km – ir ar Skujenes pagastu.    Skujenes pagasts – vieta, kur ceļi var būt tik interesanti, ka braukšana kļūst par īstu piedzīvojumu. Ja kāds tur veiksmīgi izbrauc bez dubļiem līdz mašīnas logiem, vietējie jau saka: “Nu, tev braukšanas talants, kā mūsu vectēvam zirga pajūgā!”    Skujenes ļaudis ir tik strādīgi, ka pat atpūšoties viņi vienalga kaut ko dara – ja sēž uz soliņa, tad ar vienu roku asina izkapti, bet otrā rokā    tur jaunākās ziņas!    Un šeit visi tik labi cits citu pazīst, ja kāds ciemos atbrauc ar jaunu auto, visi jau zina – “vai nu nopirka ar loterijas laimestu?” ,vai “droši vien pats saskrūvējis no trim veciem žiguļiem!”

Arī par sevi kaivēnieši bija gatavi stāstīt, ne jau lai kā īpaši godā celtu vai kaimiņus piezemētu, bet informētu gan par vietu, kur visi    sabraukuši, gan kādus izcilus ļaudis satikuši.

Pagastā ir divi veikali, veterinārā aptieka, darbojas bibliotēka, kurai šogad aprit    100 gadi, veiksmīgi strādā 18 SIA, 23 lauku saim­niecības, četras biedrības, no kurām    trīs    ir mednieku biedrības. Vietējie stāsta, ka Kaivē dzīve ripo kā traktors pa pļavu – skaļi, lēni, bet ar pārliecību. Kaivē visi viens otru pazīst – un ne tikai pēc vārda, bet arī pēc suņa, govs un dzimtas kartupeļu šķirnes.

Bet, kurš gan sevi drīkst saukt par kaivēnieti? Noteikumi tikai sākumā šķiet vienkārši – īstam kaivēnietim jāprot atrast Latvijas kartē īsto Kaivi un nedrīkst jaukt ar Tukuma Kaivi. Īstajam kaivēnietim jālepojas ar pašu ozoliem vairāk nekā ar Tukuma dižozolu.    Īstam kaivēnietim    jāgodā kaimiņi, bet tomēr augstākā godā jātur kaivēnietis pat tad, ja    līdz galam vēl    nav zināms, kāds viņš ir.    Īstam Kaivēnietim ir jādraudzējas.

Jubilejas reizē savējos uzrunāja ilggadēja pagasta kultūras darbiniece Alda Riža un atgādināja, ka 9.augustā, kad Kaive svin savu jubileju, nekad nav lijis, un tā noteikti ir tradīcija, kuru uztur debesis. ”Mēs vienmēr paši esam pratuši sarūpēt sev svētkus, un tie ir tie sirsnīgākie un mīļākie,” uzsvēra bijusī ilggadējā pagasta vadītāja Anna Caunīte un novēlēja Kaives pagastam ilgu mūžu.

Par svētku veiksmīgu norisi gādāja kaivēnieši Jānis Ošs, Inese Suta, Baiba Olte, Evita Petrova, aicinot kaimiņus uz skatuves, stāstot par viņiem, iedrošinot.

Kā liecina statistika, kaimiņi uzdāvināja    trīs hortenziju stādus un liepu. Kur tos iestādīt, tiks lemts. Pagasta ļaudis tika arī pie piemiņas dāvanām, kas atgādinās, kā Kaive svinēja 60. dzimšanas dienu.

“Piesaistot projekta finansējumu, tapa Mūžīgais kalendārs,” ar gandarījumu stāsta pagasta kultūras dzīves organizatore Agnese Caunīte-Bērziņa. Katra mēneša lapu rotā kāda vietējā entuziasta fotografēta vieta pagastā, ir arī informācija par ievērojamu kaivēniešu atceres datumiem.    “Kalendārā katrs pats var ierakstīt savai ģimenei svarīgus notikumus,” skaidro Agnese un uzsver, ka kalendāru kā dāvanu saņems ikviena pagasta ģimene.   

Pirms svētkiem par samaksu arī varēja pasūtīt krūzīti un pildspalvu ar pagasta jubilejas simboliku. “Ceru, ka svētki paliks atmiņā,” bilst Agnese.

Kā jau dzimšanas dienā, zupa un torte bija gardu gardā, katram tika pa bļodai un gabaliņam. Un vēl priecēja Jāņa Moiseja koncerts, kurā dziedātājs parādīja savu erudīciju par pagastu. Cikos beidzās zaļumballe, informācija ir dažāda. Gan jau nākamajās jubilejas svinībās, kā pagasta dzīves vēstures fakts, tas tiks atklāts.

Komentāri

  • janis riza saka:

    paldies Agnesei caunitei Berzinai par pasakumu

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

    00:00
    06.12.2025
    9

    Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

    Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

    00:00
    05.12.2025
    108

    Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

    Kad vainojams tas, kurš nav klāt

    00:00
    04.12.2025
    351
    1

    Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

    Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

    12:06
    03.12.2025
    42

    Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

    Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

    00:00
    03.12.2025
    89

    Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

    Viena dzīve atklāj valsts stāstu

    00:00
    02.12.2025
    62

    Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

    Tautas balss

    Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

    09:49
    01.12.2025
    29
    G.Z. raksta:

    “Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

    Ielas daļa joprojām tumsā

    08:29
    24.11.2025
    42
    1
    Iedzīvotāja raksta:

    “Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

    Ja nav savas automašīnas

    08:29
    24.11.2025
    31
    Līgatnes iedzīvotāja raksta:

    “Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

    Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

    08:27
    23.11.2025
    35
    Literatūras cienītāja raksta:

    “Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

    Atbildība arī gājējam

    08:26
    22.11.2025
    29
    Cēsniece V. raksta:

    “Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

    Sludinājumi