Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Asprātīgi un izzinoši atklājumi pirmajā sarunu šovā “Piebaldzēns prātvēders”

Iveta Rozentāle
00:00
14.08.2025
175
Piebalgai 20 (14)

Īsteno sapņus. Otrajā sarunu šova ciklā “Piebaldzēns prātvēders” gados jaunie piebaldzēni – velosacensību “Pāri Piebalgas pakalniem” organizētājs Sandis Grīnbergs (no labās), Zelta kroga īpašnieki Jānis Melbārdis un Marta Tamane, kā arī piebaldzēns Edgars Žagariņš, kurš kājām šķērsojis Latviju, dalījās savā stāstā par drosmīgu sapņu realizēšanu. FOTO: Sintija Cērpiņa

Pirmo reizi plašajā izstādes – gadatirgus “Izvēlies Piebalgu!” programmā līdz ar andelēšanos, izstādēm, koncertiem, ekskursiju, sportiskām aktivitātēm un spēlēm notika arī īpašs sarunu šovs “Piebal­dzēns prātvēders”.

Sarunu šovu “Piebaldzēns prātvēders” trīs ciklos vadīja Aivars Damroze. Pirmajā ciklā viņš aicināja profesoru Jāni Vētru un piebaldzēnu mērīšanas koordinatori, Cēsu novada domes deputāti Ellu Frīvaldi-Andersoni dalīties par pērn aizvadīto mērīšanu. Profesors pateicās piebaldzēniem par atsaucību, jo tieši tamdēļ pētījumi turpinās jau Kurzemē un plānoti arī citos reģionos. Jānis Vētra arī atzina: “Nosaukums “Piebaldzēns prātvēders” izvēlēts ļoti tālredzīgi, jo vēders ir piebaldzēniem ļoti raksturojošs. Ja skatāmies vidukļa un gurna apkārtmērus, Piebalgā vīriešiem vidukļa apkārtmērs ir 98,83 cm, bet te nedzīvojošajiem – 97cm, tātad viena centimetra atšķirība. Savukārt sievietēm, kas dzīvo Piebalgā, ir 90 cm, bet te nedzīvojošajām – 86 cm. Tie jau ir četri centimetri. Bet tāpat redzam, ka piebaldzēni ir augumā gari vīrieši – tie, kas dzīvo Piebal­gā, vidēji ir 179 cm, kas dzimuši Piebalgā – 180 cm. Sievietes ir īsākas, garums līdzīgs vidējiem latviešu rādītājiem.”

Ella Frīvalde-Ander­sone gan aicināja nesatraukties par vēdera apkārtmēru, atgādinot, ka laukos cilvēki vienkārši ir labāk paēduši un ar abām kājām turas uz zemes, piebilstot: “Bet gara gaisma mums vienmēr ir bijusi svarīgākā par vēdera apkārtmēru.” Arī profesors vērtēja, ka piebaldzēnu prāts ļoti attīstīts, ko parādīja pētījumā iekļautais jautājums par piedalīšanos kultūras mantojuma un tradīciju saglabāšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm: “Atbildes izgaismoja, ka piebaldzēniem kultūras dzīve un ikdienas kultūras norises ir ļoti daudzveidīgas.” Aivars Damroze papildināja, ka 92 respondenti atzinuši – piedalās dzimtas vēstures pētīšanā. Un profesors apstiprināja, ka arī uz mērīšanu iedzīvotāji nāca, ņēmuši līdzi albumus un dzimtas stāstus.   

Otrajā sarunu ciklā gados jaunie piebaldzēni – Zelta kroga īpašnieki Jānis Melbārdis un Marta Tamane, velosacensību “Pāri Piebalgas pakalniem” organizētājs Sandis Grīnbergs un piebaldzēns Edgars Žagariņš, kurš kājām šķērsojis Latviju,- dalījās stāstā par drosmīgu sapņu realizēšanu, kurā būtiska ir mīlestība uz Piebalgu un tās unikālo vērtību ieraudzīšana. Visi kā viens izcēla vietējos iedzīvotājus, kas ir sirsnīgi, vienmēr palīdz un atbalsta.

Piebalgai 20 (4)
Dāvana māmiņai. Puisēns priecīgs, ka par savu sakrāto naudiņu nopircis trīs vistiņas, ko uzdāvināt māmiņai.

Savukārt trešajā ciklā “Dzīvojam zaļi Piebalgā!”    bioloģiskās saimniekošanas pieredzē dalījās vietējie zemnieki, bet novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija -Markova pastāstīja par bioreģionu, kas “palīdz apzināties vērtības, kas mums ir dotas, kas pasaulē ir strauji izzūdošas – daba, dabas resursi, daudzveidība, lauksaimniecība, kas respektē dabu un cilvēka veselību, kultūrvēsturisko mantojumu. Augsnes kvalitāte, tīri ūdeņi, gudri apsaimniekoti mežu resursi, tīra pārtika ir tas, kā varam pastāvēt ilgtermiņā”. Tam piekrita arī bioloģiski saimniekojošie zemnieki.

Bet pašā svētku ieskaņā līdz ar Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītājas Daces Bišeres-Valdemieres un Ineses Suijas-Markovas svētku atklāšanas uzrunām, izceļot piebaldzēnu radošumu, darbīgumu, pašpietiekamību un mīlestību uz Piebalgu, jau trīspadsmito reizi    piebaldzēnu radītam produktam tika pasniegts sertifikāts par tiesībām izmantot preču zīmi “Izvēlies Piebalgu”. Šajā reizē to saņēma harmoniskā atpūtas vieta “Dabas azote”, ko gleznainajā Piebalgas ainavā radījusi Amanda Zariņa un Arturs Mihejevs. Viņi bija pārsteigti un arī priecīgi par novērtējumu, kā arī “Druvai” atzina, ka patiesi līdz ar pašu izlolotās atpūtas vietas radīšanu un viesu uzņemšanu parāda ne tikai Piebalgas, bet visas Latvijas skaistumu.

Norišu dienas garumā bija daudz. Kuplā skaitā sanākušie apmeklētāji labprāt gan dziedāja līdzi dziesmām, dejoja un baudīja visu citu notiekošo. Liene Krūze dzīvo Jaunpiebalgā, labprāt apmeklē pasākumus, viņa šoreiz bija atnākusi kopā ar diviem no četriem bērniem. Visi bija sajūsmā, un arī mamma atzinīgi novērtēja, ka par bērniem šādos svētkos padomāts, arī pašai viss patika. Savukārt Inese Vectirāne no Rīgas un Rūta Vectirāne no Priekuļiem bija atbraukušas kopā ar mazmeitiņu un mazmazmeitiņu Emmu, kurai ir gads un četri mēneši. Inese atzīst, ka mazmeitiņa ir vislielākā koncertu izbaudītāja, jo, līdzko ieskanas mūzika, sāk dejot: “Viņai ir dziedāšanas un dejošanas gēni, arī vecomīte ir liela dziedātāja. Labprāt uz šo pasākumu atbraucam – gan iepirkāmies, klausījāmies sarunu šovu, gan skatījāmies, kā meitenes krāšņajos tērpos dejo. Brīnišķīga atmosfēra!” Arī Rūtas kundze sacīja, ka skatoties atceras savu jaunību, kā arī priecājas par darbīgajiem jaunajiem cilvēkiem, kas pārceļas uz dzīvi laukos.

Vakarā Jaunpiebalgas Svētā Toma Evanģēliski luteriskajā baznīcā notika Emīla Dārziņa 150 gadu jubilejai veltīts koncerts “Mirdzi kā zvaigzne”, bet brīvdabas estrādē “Taces” skatītāji varēja vērot muzikālo izrādi “Īsa pamācība mīlēšanā”, kā arī baudīt Mika Galvanovska un Fiņķa uzstāšanos, balli ar grupu “Vēja radītie” un DJ J-One.

Piebalgai 20 (7)
Garšīgi. Goda mielasts nav iedomājams bez uz ugunskura vārītās zupas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
10

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
111

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
353
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
43

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
90

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi