Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Gaujas baseina upēs paaugstināts ūdenslīmenis

Agnese Leiburga
00:00
13.08.2025
128
Gauja1

Gauja pie Cēsīm. FOTO: Arita Lejiņa

Gaujas baseina upēs un kopumā Latvijas valsts austrumdaļas upēs ūdenslīmenis pēc aizvadītajām lietavām ir paaugstināts. Lietus uzplūdu maksimumi šovasar ir lielāki nekā šī pavasara palos, zina teikt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) speciālisti.

Maija vidējā upju notece Gaujas baseinā bija krietni virs ilg­gadēji vidēji novērotajām vērtībām – 116% no normas, paskaidro LVĢMC. Arī jūnijā un jūlijā Gaujas baseinā tika novērots ekstremāli liels ūdenīgums (upju notece) – attiecīgi 363% un 356% no normas vērtībām.

“Pēc ilgstošām lietavām Gaujas un to pieteku ūdens līmenis ir biji ļoti mainīgs, novērojumi un dati liecina, ka augstāks nekā iepriekšējās vasarās,” “Druvai” apstiprina arī Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas Administratīvās daļas vadītājs Mārtiņš Zīverts. Viņš piebilst: “Pie attiecīga ūdens līmeņiem plūdu riska zonas izveidojas gar upes krastiem, plūdu tiešo ietekmju zonās- vecupēs, palienēs, ieplakās un tamlīdzīgās vietās:”

Jāpaskaidro, ka Gaujas upju baseinu apgabals atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā. Šai apgabalā ietilpst Gaujas, Salacas un Rīgas jūras līcī ietekošo mazo upju baseini, kā arī Burtnieku ezers ar tā pietekām. Apgabala kopējā platība ir 13051 km² jeb 20,2 % no valsts kopējās teritorijas.

Kā informē LVĢMC, lietus radīti plūdi ir saistīti ar nokrišņu daudzumu, intensitāti un izplatības areālu, kas mazajās upēs var izraisīt strauju ūdens līmeņa celšanos un teritoriju applūšanu. Pilsētās intensīvi nokrišņi var radīt strauju ūdens pieplūdumu un pārsniegt lietusūdeņu noteksistēmu maksimālo novadītspēju.

“Copernicus” Eiropas plūdu informācijas sistēmas (EFAS) aprēķini rāda, ka pašlaik Latvijas austrumu daļā augsnē uzkrā­jas anomāli augsts mitruma daudzums. Arī LVĢMC dati liecina, ka sausuma un mitruma rādītājs (SPI) Latvijā trīs mēnešu periodā valsts austrumu daļā ir ekstremāli augsts. Kad augsne kļūst pārmitra, tā vairs nespēj uzsūkt ūdeni lietainā laikā, un tā rezultātā upju ūdenīgums un ūdenslīmenis upēs ir paaugstināts. Tas ne tikai rada applūšanas riskus, bet arī veicina upju krastu eroziju.

Par šo faktu Latvijas Uni­ver­sitātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis teic: “Upju krastu erozijas process ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, bet visvairāk no upes ūdens apjoma, straumes ātruma un krastos esošo nogulumu noturības pret izskalošanu. Lat­vijas upju krastos pārsvarā atsedzas leduslaikmetā vai pēc tā veidojušies nenoturīgi nogulumi, kuri samērā viegli nobrūk un ir izskalojami. Izturīgāki ir senie devona perioda smilšakmeņi un dolomīti, kuri atsedzas, piemēram, Gaujas un Daugavas krastos. Ilgstošas lietavas palielina gan ūdens apjomu, gan straumes ātrumu upēs. Turklāt palielinātā mitruma dēļ paaugstinās grunts­ūdens līmenis un samazinās nogulumu noturība pret izskalošanu. Pieaug arī nogāžu procesu (gravu veidošanās un noslīdeņi) iespējamība. Tādējādi ilgstošas lietavas būtiski sekmē upju krastu eroziju.”

Savukārt M.Zīverts akcentē paaugstināta ūdenslīmeņa ietekmi uz infrastruktūru. Viņš stāsta, ka augstais ūdens līmenis Gaujā un tās pietekās rada papildu riskus laivotājiem, makšķerniekiem un dabas baudītājiem pie ūdens. Infrastruktūru negatīvi ietekmē galvenokārt intensīvās lietusgāzes, kas appludina zemākās vietas un bojā taku un ceļu virskārtu, veidojas izskalojumi un zemes erozija. “Vairākos dabas taku posmos Siguldā, Sigulda – Mur­jāņi pēc stiprām lietavām applūduši taku posmi, izveidojot vairāku metru 10 -30 centimetru dziļas ūdens bedres. Šādos apstākļos koka konstrukciju – tiltu, laipu -virsmas kļūst slidenas, un mitrums būtiski ietekmē tās kalpošanas laiku un lietošanas drošumu,” atzīst M.Zīverts.
Šonedēļ vēl katru dienu kādā no valsts reģioniem bija paredzams lietus, vietām ari pērkona negaiss, tāpēc vides izžūšana un ūdenslīmeņa pazemināšanās intensitāte nebūs ātra, bet intensīvu lietusgāžu gadījumā var tikt novērota atkārtota ūdenslīmeņa paaugstināšanās ūdenstilpēs.

Jūlijs bija nokrišņiem bagāts, gandrīz visās novērojumu stacijās tika pārsniegta nokrišņu mēneša norma. Arī augusta pirmās dienas vietām atnesa stipru lietu, lielākais nokrišņu daudzums ir reģistrēts Rīgā, kur līdz 4. augustam nolija 43.5 mm, kas ir jau gandrīz puse no mēneša normas.

Jūlijā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,9 °C, kas ir 1,1 °C virs mēneša normas. Jūlijā pārsniegti 23 staciju nozīmes diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un viens Latvijas diennakts rekords. Jūlijs bija 41% mitrāks par normu. Visvairāk nokrišņu novērots Daugavpilī un citās novērojumu stacijās Latgalē un Austrum­vidzemē, kur pēdējo trīs mēnešu periods bijis ekstremāli mitrs. Jūlija sākumā vidējā gaisa temperatūra strauji paaugstinājās, 3. jūlijā uzstādot diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordus 23 novērojumu stacijās, kā arī jaunu šī datuma Latvijas rekordu Mērsragā un Rīgā. Pēc tam vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, taču, sākoties ar jūlija 2. dekādi, tā bija stabili augstāka par normu, un Ainažos reģistrēts nedēļu ilgs karstuma vilnis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
9

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
108

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
351
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
42

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
89

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi